Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā šodien vārdadienu svin 9 Aiņi un 8 Jūliji. Dzimšanas dienā sveicam deju pasniedzēju Zani Kugrēnu.

Vai esi liepājniece?
Esmu dzimusi un augusi liepājniece – absolūta Liepājas patriote, bet pirms diviem gadiem pārcēlos uz dzīvi Gaviezē – laikam vecums, patīk tas svaigais gaiss, miers, daba, bet sirdī vienalga esmu liepājniece, jo tur ir mans darbs, draugi un radi!

Ar ko tu ikdienā nodarbojies?
Audzinu savu gandrīz piecus mēnešus veco dēliņu – Duglasu, gaidu dārza sezonas sākumu, mācu dejot balles un citas dejas gan pāriem, gan jaunām sievietēm, gan dāmām pēc piecdesmit. Palīdzu cilvēkiem sagatavoties vienai no svarīgākajām dienām dzīvē – kāzām, lai smuki mācētu nodejot pirmo deju.

Kas vajadzīgs, lai cilvēks varētu dejot?
Tikai viena lieta – gribēšana! Esmu tādiem „lāčiem” dejot iemācījusi, ka pašai neticās!

Vai dejošana tev ir tuva no bērnības?
Jā, bērnībā viss sākās ar tautiskajām dejām tolaik slavenajā Pionieru namā pie Antras Zomerfeldes. Tad mani skaistās kleitas pārvilināja uz sporta jeb sarīkojumu dejām pie skolotājām Čabovskām, tīņu gados dejoju Liepājas pirmajā karsējmeiteņu kolektīvā pie Kristīnes Kleinšmites. Bet lielākais skolotājs deju jomā ir mans bijušais draugs Raivo Letapurs, pie kura, regulāri atrodoties deju zālē, esmu redzējusi un apguvusi visu, ko māku šobrīd. Vēl paldies jāsaka „dižķibelei”, jo pirms gadiem pieciem nedomāju, ka man būs sava skola un mācīšu dejot. Galu galā, esmu taču diplomēts uzņēmuma vadītājs, kurš plānoja karjeru šajā jomā!

Kas tevi aizrauj un iedvesmo?
Darbā aizrauj un iedvesmo sajūta, ka dari ko noderīgu un ka cilvēkiem tas patīk. Arī sasniegumi – redzēt, kā “lācis” iemācās dejot, kā manas meitenes, kuras ikdienā strādā nopietnās darba vietās, manis iedvesmotas, var sev pārkāpt, uziet uz skatuves un sevi tik forši parādīt, dzirdēt, ka „omītes”, kas pie manis dejo, saka, ka viņām mugura vairs nesāp – tas viss iedvesmo, lai turpinātu, lai gan brīžiem nav viegli. Mājās iedvesmo mazais – lai cik nogurusi es būtu, ieraugot viņa neviltoto smaidu, visas rūpes aizmirstas!

Kādu redzi sevi pēc desmit gadiem?
O, man jau būs liels dēls! Bet kopumā, domāju, ka pati daudz nebūšu mainījusies, jo domāšanas veids un spriešanas spējas jau tagad man ir uz gadiem četrdesmit, bet izturēšanās un uzvedība uz divdesmit, tā kā domāju – būšu tāda pati.

Kura ir iemīļotākā vieta Liepājā?
Gan centra mols, kur 5. klasē vīrs pirmo reizi veda uz randiņu, gan Ziemeļu mols, kur pēc divpadsmit atšķirtības gadiem visbiežāk pavadījām “brūtēšanās” laiku.

Kādas ir kārtīga liepājnieka pazīmes?
Vējš galvā un sirdī, spītība, celšanās un krišana par savējiem un savu taisnību, lai gan ne vienmēr tā ir pareizā.

Kas tev šobrīd ir aktuālākais Liepājā?
Vēlēšanas, gribas jaunas dvesmas pilsētas galvgalī. Pati esmu bijusi no tiem, kas gadiem ir teikuši – labāk zināms ļaunums, nekā nezināms, bet šis ir tas gads, kad manas domas ir mainījušās un iesaku arī citiem riskēt – kas neriskē, nedzer šampanieti!

Tavs novēlējums visiem, kas šodien svin svētkus!
Nepazaudēt sevi! Lai kādi vēji pūstu un mūs locītu, izsapņot un piepildīt viskosmiskākos sapņus, galu galā, šodien taču ir starptautiskā kosmonautikas diena!