Ar pasākumiem ģimenēm, Tvīda braucienu, dažādām 20. gadsimta sākuma aktivitātēm, sestdiena noslēdzās trīs dienas notikošās "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai – 100" svinības.

Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā – 100" bija Liepājā noslēdzošais pasākums Latvijas simtgades kontekstā un vēju pilsētā to atzīmēja ne tikai, lai atcerētos un pieminētu svarīgo simtgades notikumu, bet šī rekonstrukcija sniedza iespēju ikvienam uzzināt mūsu valstij un Liepājai svarīgas vēstures nianses.

Trīs dienu programma bija veidota tā, lai sabiedrību uzrunājošā formā iepazīstinātu ar laiku pirms 100 gadiem un stiprinātu ikviena pasākuma apmeklētāja vēstures zināšanas, informē Liepājas Kultūras pārvaldes komunikācijas speciāliste Jurita Krūma.

"Paldies ikvienam, kurš piedalījās mūsu valstij tik nozīmīgu notikumu atspoguļošanā – gan organizatoriem, gan dalībniekiem, gan viesiem un apmeklētājiem. Tāpat liels paldies mūsu sabiedrotajiem no ASV, Lielbritānijas un Francijas – gan māksliniekiem, gan ikvienam par klātbūtni svinībās. Mums visiem kopā izdevās lieliskas trīs dienas un tie valstsvīri, kas pirms simts gadiem nokāpa no "Saratov" klāja, arī būtu lepni redzot, kā mēs atzīmējām "Saratov" simtgadi," pēc svētkiem atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Piedaloties Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Latvijas augstākajām amatpersonām un ārvalstu viesiem, liepājniekiem un pilsētas apmeklētājiem, ar plašu pasākumu programmu un vērienīgu vēsturisko notikumu rekonstrukciju ceturtdien, 27.jūnijā sākās trīs dienu svinības par godu Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas pagaidu valdības nokāpšanai no tvaikoņa "Saratov", tādējādi nostiprinot jaundibinātās Latvijas valsts faktisko neatkarību.

Svētku programma sākās ar ekumēnisko dievkalpojumu Liepājas Sv. Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet jau vakarā pilsētnieki un viesi pulcējās laukumā pie Muitas mājas, kur norisinājās vēsturiskā notikuma "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā – 100" rekonstrukcijas iestudējums.

Svētku programmu veidoja pagaidu valdības simboliska nokāpšana no klāja un iestudējums ar lielu dalībnieku skaitu – aktieriem un mūzikas kolektīviem. Simbolisko pagaidu valdības nokāpšanu no klāja ar svinīgajām uzrunām, dziesmām un parādi izspēlēja kupls dalībnieku skaits, piedaloties aktieriem un dažādiem mūzikas kolektīviem. Īpaši svētku viesi bija arī divu Latvijas vēsturē nozīmīgu personību, pirmā britu diplomāta neatkarīgajā Latvijā Herberta Granta–Vatsona un Lielbritānijas militārās misijas vadītāja 1919. gadā Ostina Kīnena radinieki.

Pasākuma norises vieta tika iekārtota precīzi un stilistiski atbilstoši 1919.gada vēsturisko fotoattēlu piemēriem. Latvijas valdības lomas bija uzticētas Liepājas teātra aktieriem, bet sagaidītāju pulkā bija brīvprātīgie statisti. Ceremonijas laikā tika ievērota vēsturiskā notikuma secība, iekļaujot repertuārā gan toreiz dziedātās dziesmas "Dievs, dod mūsu tēvu zemei" un "Latvju himnu", gan aktieru izpildījumā atkārtojot valstsvīru uzrunas. Visas norises muzikāli pavadīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris.

Vēsturiskajai rekonstrukcijai sekoja gājiens no Vecās ostmalas uz Jāņa Čakstes laukumu, kur svinības turpinājās ar NBS Štāba orķestra priekšnesumiem, koru sadziedāšanos un ASV, Francijas un Apvienotās Karalistes kolektīvu piedalīšanos.

Svinības turpinājās piektdien un sestdien – 28. jūnijā laukumā pie Muitas mājas ar svētku koncertu "Ar prieku un gandarījumu", kura ideja sakņojas Kārļa Ulmaņa runā pēc nokāpšanas no kuģa "Saratov". Tas bija tematisks muzikāls vēstījums par jaundibinātās Latvijas valsts centieniem iegūt zemi, pašnoteikšanos un stiprināt valstiskuma apziņu līdz 1919. gada jūlija sākumam. Koncertā skanēja Neatkarības kara laika mūzika un rokmūzika, piedaloties NBS Štāba orķestrim, jauktajam korim INTIS, grupai "Skyforger", Ievai Akurāterei, Asnātei Rancānei, Ievai Sutugovai, Ivo Fominam, Andrim Ērglim, Jurim Jopem u. c.

Dienas noslēgumā laukumā pie Muitas mājas norisinājās zaļumballe 20. gadsimta sākuma noskaņās. Apmeklētājus priecēja retro mūzikas ansamblis "Bellacord Tanzorchester", brāļi Auzāni un "Slavenais Jersikas orķestris".

29. jūnijā visas dienas garumā laukumā pie Muitas mājas un Liepājas vēsturiskajos kvartālos norisinājās pasākumu programma ģimenēm un bērniem "Pirms 100 gadiem Liepājā". Ikviens bija aicināts piedalīties radošajās darbnīcas un tradicionālās 20. gadsimta sākuma spēka un veiklības atrakcijās, bija dažādas teatrālas izdarības, muzicēja kapela, bet uz skatuves uzstājās vieskolektīvi no Anglijas, Francijas un ASV un pašmāju mūziķi. Tāpat 29. jūnijā Liepājā notika Tvīda retro velobrauciens.

Diena noslēdzās ar Kurzemes dziesmu svētkiem LOC Olimpiskajā centrā.

"Kuģa "Saratov" sagaidīšanas simtgade Liepājā un šo notikumu vēsturiskā nozīme mums atgādina, ka Latvijas valsts netapa vienā dienā, tie bija smagi un atbildīgi gadi – no noteiktas idejas par savu demokrātisku un brīvu valsti 1917. gadā līdz starptautiskās atzīšanas mirklim piecus gadus vēlāk. Paldies Liepājas pašvaldībai par notikumiem, kas atkal pilsētā uzbūra to svētku sajūtu, kas Liepājā valdīja pirms simts gadiem, sagaidot kuģi "Saratov". Lai padziļinātu izpratni par 1919. gada nozīmi valsts tapšanā, arvien aicinām cilvēkus apmeklēt ekspozīciju Liepājas pilsētas muzejā vai Liepājas teātra izrādi par pagaidu valdības darba mēnešiem Liepājā," sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne.

Svinīgo notikumu programmu par godu kuģa "Saratov" sagaidīšanas simtgadei rīkoja Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, biedrību "I DID IT" un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centru.