Foto: irliepaja.lv.

Galerijas "Romas dārzs" krājumu nesen papildināja interesants portrets – brašs vīrs, nopietnu, vēja ārdētu seju. Gleznas autors, spriežot pēc paraksta, ir kurzemnieks, ainavu un portretu meistars Kārlis Lejnieks. Glezna datēta ar 1956. gadu. Taču kas ir portretā redzamais vīrs?

Spriežot pēc cepures, varētu būt saistīts ar jūru. Kurš Liepājā vislabāk pārzina jūrniecības un zvejniecības vēsturi?

Protams, vēsturnieks Juris Kriķis, kādreizējais Liepājas muzeja zinātniskais līdzstrādnieks un daudzu publikāciju un pētījumu autors. Sazinoties ar Kriķa kungu, portāls irliepaja.lv tika pie atbildes: portretā redzamais vīrs neapšaubāmi ir Liepājas pirmais tāljūras ekspedīciju zvejas kapteinis Jānis Grants!

Atklājoties šim noslēpumam, var uzskatīt, ka Jānis Grants atgriezies jau otrreiz, jo viņa pirmā atgriešanās saistīta ar Liepājas muzeju un 2014. gadu. Toreiz muzejs nāca klajā ar ziņu, ka tā krājums papildinājies ar vērtīgu dāvinājumu – kapteiņa Jāņa Granta mantojumu: fotogrāfijām, apbalvojumiem un personīgām lietām, kā arī paša sarakstīto autobiogrāfiju "Mans dzīves stāsts. Veltīts kapteiņa Granta bērniem".

Granta mantojumu Liepājas muzejam dāvināja kapteiņa mazdēls Juris Platkājs.

Muzejs ieguva kapteiņa Jāņa Granta rakstus un pārstāstus par Liepājas piekrastes zvejniecību un tās attīstību 20. gadsimta sākumā, kā arī iespaidus par zveju Ziemeļjūrā.

Cita starpā Granta mazdēls muzejam bija dāvinājis vairāk nekā simts fotogrāfiju,

kas aptver laika posmu no 20. gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem un sniedz ieskatu Liepājas zvejniecības un jūrniecības attīstībā. Daudzas no tām ir unikālas un vēsturiski nozīmīgas. Piemēram, fotogrāfija ar grimstošo kuģi "Saratov", kas 1919. gadā, dažas dienas pēc aprīļa puča, atrazdamies Liepājas ostā angļu misijas aizsardzībā, kļuva par Latvijas Pagaidu valdības patvērumu un darba vietu. Uz fotogrāfijas precīzi minēts laiks, datums un vieta, kur tvaikonis "Saratov" nogrimis.

Jānis Grants bija viens no tvaikoņa "Saratov" apkalpes locekļiem.

Starp fotogrāfijām ir daudzi Liepājas ostas skati, Liepājas Jūrskola, kuģu apkalpes fotogrāfijas, arī Papes zvejnieku ciema fotogrāfijas, kas ilustrē apstākļus, kādos pagājušā gadsimta sākumā dzīvoja daudzi tā laika zvejnieki.

Kapteinis Jānis Grants dzimis zvejnieku ģimenē un savu bērnību pavadījis Pērkones ciema zvejnieku būdiņā. Jūra jau no bērnības ir saistījusi un noteikusi Jāņa Granta dzīves ceļu.

Bērnībā kopā ar tēvu devies jūrā zvejot, agros jaunības gados salīdzis par kuģa puiku vai matrozi uz ārzemju buriniekiem.

Savu mūža sapni – kļūt par tālbraucēju kapteini – Grants piepildījis tikai 40 gadu vecumā,

spītējot nopietnām veselības problēmām un līdzekļu trūkumam, kad, kopā ar jauniem puišiem, pieredzes bagātais jūrnieks beidza Liepājas Jūrskolas kapteiņu tālbraucēju kursu.

Tas liecina par Jāņa Granta spītīgo un neatlaidīgo dabu un mīlestību pret jūru. Padomju laikos Jānim Grantam kā vienam no pirmajiem uzticēja doties ekspedīciju zvejā uz Ziemeļjūru, no kurienes viņš atgriezās ar lieliem mencu lomiem.

Par saviem sasniegumiem un darbu kapteinis ticis vairākkārtīgi apbalvots un godāts. Dalījies pieredzē un apmācījis vēlāk slavenus Liepājas zvejniekus un kapteiņus.

Grants divas reizes ticis izvirzīts un ievēlēts par LPSR Augstākās Padomes deputātu. Bet, savu uzskatu dēļ,

mūža nogalē piesaistījis čekas uzmanību, un rezultātā Granta vārds tika dzēsts no Liepājas zvejnieku un kapteiņu zelta fonda.

2014. gadā Liepājas muzejs izsakot pateicību kapteiņa Granta tuviniekiem par vērtīgo dāvinājumu, uzsvēra: "Būtiski ir sabiedrībā uzturēt dzīvu ideju par Liepājas Zvejniecības un kuģniecības muzeja atjaunošanu".

Ideja par šādu muzeju joprojām gaida savu piepildījumu.

Par gleznas autoru
Gleznotājs Kārlis Lejnieks dzimis 1911.gada 17.maijā Kuldīgas apriņķa Turlavā. 1930.gadā absolvējis Liepājas tehnikuma mehānikas nodaļu. Mācījies Liepājas mākslas studijā pie Konrāda Ubāna. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā (1936–1942), nebeidza. Strādājis par atslēdznieku Liepājas dzelzceļa darbnīcās. Darbojies Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā. 1943.gadā bija Liepājas mākslinieku grupas "Kursenieku kopa" dalībnieks. Mākslas skolotājs Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā (1948–1952), Liepājas Mākslas vidusskolas pedagogs (1952–1971). 1971.gadā atgriezās Kuldīgā, vadīja Kuldīgas mākslas studiju. Rakstījis presē par mākslu, nodarbojies ar aušanu, konstruējis un būvējis stelles.

Gleznojis ainavas, portretus (J.Sudmalis, Ē.Valters u.c.).

Miris 1984.gada 29.decembrī Kuldīgā.

(Avots: galerijaromasdarzs.lv)