Vaira Strautiņa (10.11.1928. – 14.05.2022). Foto no LiepU arhīva.


14. maijā mūžībā devusies bijusī Liepājas Universitātes dekāne, docente, filoloģijas doktore Vaira Strautiņa (10.11.1928. – 14.05.2022). Kā informē tuvinieki, atvadīšanās notiks ceturtdien, 19. maijā, pulksten 16 Liepājas Centrālkapos.

Liepājas Universitātes kolektīvs atvadu vārdos Veltai Strautiņai, raksta:


"Pašā maija vidū, kad dabā viss jau saplaucis un gaida pilnbriedu, pa Mūžības taku ir aizgājusi mūsu kolēģe, bijusī dekāne, docente Vaira Strautiņa – dzimtās valodas un zemes patriote, filoloģijas doktore, godīgs, radošs, daudzpusīgs un sirsnīgs cilvēks.


Vaira Strautiņa ir dzimusi Jelgavā, pēc pedagoģiskās skolas beigšanas studējusi Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā, kur 1952. gadā ieguvusi loģikas, psiholoģijas un latviešu valodas vidusskolas skolotājas kvalifikāciju. Viss Vairas Strautiņas darba mūžs no 1954. gada pagājis Liepājā un veltīts nākamo skolotāju izglītošanai, kas docentei deva profesionālo piepildījumu un gandarījumu. Bijušie studenti un kolēģi Vairu Strautiņu atceras kā stingru un prasīgu docenti, vienmēr rēķinājās ar viņas viedokli un uzklausīja padomu.


Docentes zinātniski pētnieciskais darbs ir vainagojies ar izstrādātu un 1976. gadā aizstāvētu disertāciju „Internacionālismu adaptācija un to latviešu valodas fonētiskie varianti 19. gs. otrajā pusē”, arī turpmākie pētnieciskā darba virzieni bija saistīti ar mūsdienu latviešu valodas fonētiku, pareizrunu un ortogrāfijas problēmām. Vairai Strautiņai bija dziļa pārliecība par dzimtās valodas vērtībām un tās nozīmi mūsu tautas dzīvē, viņa stingri iestājās par valodas tīrību, attīstīšanu un pilnveidošanu.


Īpašu vietu Vairas Strautiņas dzīvē ieņēma Liepāja un aktuālās norises pilsētā, viņa bija aktīva sporta, teātra, koncertu, izstāžu un dažādu citu pasākumu apmeklētāja. Nenoliedzami, tikpat svarīga viņas dzīvē bija arī jūra, par kuru viņa teica, ka tā ir pati skaistākā pasaulē. Šķiet, vēl pavisam nesen redzējām mūsu kolēģi pastaigā pa pludmali vai piejūras parku, kur viņai pa šiem gadiem bija izstrādājies savs iemīļots maršruts.


Vairai Strautiņai bija raksturīga aktīva dzīves pozīcija, arī pēc pensionēšanās viņa bija klāt vienmēr – gan bijušo kolēģu organizētajos pasākumos, gan zinātniskajās konferencēs, gan grāmatu atvēršanas svētkos, vienmēr priecājoties par kolēģu sasniegumiem.


Iedziļinoties izglītības problēmās, docente vienmēr uzsvēra, ka vajadzētu paņemt no katra priekšmeta skolotāja pašu vērtīgāko, reizēm nav svarīgi pieminēt ikvienu sīkumu un faktu (vajadzības gadījumā to visu atradīs). Domāt! Galvenais ir domāt! Tas ir jebkuras skolas galvenais uzdevums – iemācīt domāt...


Izsakot līdzjūtību tuviniekiem, paturēsim Vairu Strautiņu gaišā piemiņā".