Papildināts ar ziņu par atvadīšanos. Sesdien, 6.maijā, mūžībā aizgājis ilggadējais deputāts, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Guntars Krieviņš.

Guntars Krieviņš dzimis 1964. gada 4.martā Kuldīgā. Mācījies un pabeidzis Kuldīgas 1.vidusskolu, pēc tam – RTU Inženierceltniecības fakultātes autoceļu specialitāti. Kopš 1997.gada – Liepājas SEZ pārvaldnieks.

Krieviņš bija arī Liepājas partija valdes loceklis, Pastāvīgās pilsētas attīstības komitejas un Pastāvīgās finanšu komitejas loceklis, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes loceklis, iepriekš – arī Eiropas Savienības Reģionu komitejas loceklis.

Portāls izsaka visdziļāko līdzjūtību Guntara Krieviņa tuviniekiem.

"Dabā šis ir laiks, kad visa dzīvība mostas pēc pelēkās ziemas – kad saule ir tuvu savam augstākajam punktam debesīs, kad raisās pumpuri un ievas smaržo savā pilnbriedā. Kad viss mostas jaunai dzīvei. Un tomēr… Un tomēr Tavs dzīvības pavediens aprāvās. Strauji. Negaidīti. Atstājot smeldzi un zaudējuma sāpes…

Guntars Krieviņš dzimis Kuldīgā. Absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāti, kā arī Biznesa skolu Nikebingā Dānijā, apgūstot ostu vadības specialitāti. Ilgstoši darbojies ceļu būves un ostu uzņēmumos, bet kopš 1997. gada Guntars Krieviņš ir Liepājas Speciālās zonas pārvaldnieks, kā arī vairākos sasaukums bijis Liepājas pilsētas domes deputāts.

Tā saka, ka stiprākie ozoli izaugot, stāvot pretī lielākajiem vējiem. Guntars Krieviņš bija tas, kurš ar savu nosvērtību, mieru un pārliecību spēja stāties pretī jebkurām grūtībām. Enerģisks, mērķtiecīgs, vienmēr konkrēts rīcībā un lēmumos. Viņš pat visnokaitētākajās situācijās prata saglabāt vēsu prātu, novērtēt spēku samērus un bija apveltīts ar asu situācijas uztveri, tādēļ nebaidījās riskēt.

Pirms gandrīz 20 gadiem tā bija liela uzdrīkstēšanās izcīnīt Liepājai tiesības veidot savu Speciālo ekonomisko zonu un uzņemties tās vadīšanu.

Guntaru tas nebaidīja. Tas bija izaicinājums reiz militāro ostu atgriezt atpakaļ pasaules tirdzniecības ostu kartē, arī tas Guntaru nebaidīja. Viņš prata izvirzīt sev augstus mērķus un tos arī sasniegt. Kolēģi atceras, ka katra šāda izcīnīta uzvara pār grūtībām viņam sniedza gandarījumu, taču nekad ne augstprātību. Tā bija viena no raksturīgākajām iezīmēm: tiecoties augšup, viņš prata aizvien saglabāt stabila pamata izjūtu zem kājām. Viņš bija cilvēks, kurš daudz domāja, smaidīja, mācījās, strādāja, mīlēja un cienīja savu ģimeni, tuviniekus, draugus un kolēģus. Viņš bija kā koks ar saknēm dziļi zemē, tā sniedzot drošības sajūtu cilvēkiem ap viņu.

Tāds ir dabas likums: gaisma iet roku rokā ar tumsu, dzīvība – ar nāvi. Koks lūza, dzīvība dzisa, bet atmiņas, mīlestība un iemantotā cilvēku cieņa paliek. Mūsu sirdīs. Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, no Guntara Krieviņa uz mūžu atvadoties,” teikts Liepājas domes un Speciālās ekonomiskā zonas valdes un pārvaldes kolēģu atvadu vārdos.

Atvadīšanās no Guntara Krieviņa notiks ģimenes lokā, savukārt Liepājas Sv.Annas baznīcā otrdien, 10. maijā, pulksten 10.30 norisināsies aizlūgums un piemiņas brīdis.