Liepājas dome lūgs vācu biedrību asociāciju atbrīvot telpas Stendera ielā 5, izteiktais piedāvājums nomaksāt nodokļu parādu trīs gadu laikā nav raisījis ierēdņu un deputātu uzticību.

Portāls saņēmis Liepājas vācu biedrību asociācijas vadītāja Mihaela Galmeistera domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam 22.jūlijā sūtīto vēstuli par Vācu nama situāciju.

Vēstulē teikts (publicējam bez labojumiem, jāņem vērā, ka Mihaels Galmeisters Latvijā ieradies no Vācijas, un dzīvo šeit samērā nesen, arī latviešu valodu apguvis nesen):
"Tā kā mums pagaidām nav izdevies nonākt pie jebkādas ilgtermiņa vienošanās par to, ka turpmāk augšminētās adreses [Stendera 5] lejasstāvu izmantos Vācu un latviešu tikšanās centrs un Vācu Nama asociācija, es kā Vācu Nama asociācijas priekšsēdētājs ar šo vēstuli vēlos Jums nodot izskatīšanai priekšlikumu risinājumam, ar kuru mēs varētu ilgtermiņā nodrošināt gan Vācu Nama pastāvēšanu nākotnē, gan arī pieņemamu finansiālu risinājumu.

Pēc detalizētām sarunām ar Vācijas Federatīvās Republikas Vēstniecību Rīgā un Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu Ministriju, kuras saskata Vācu Nama Liepājā darbības kultūras un vēsturisko nozīmīgumu un kuras atzīst tā svarīgo lomu darbā ar vācu minoritāti Latvijā (sk. 1.pielikumu, 2.pielikumu!) un kuras jau ir ieguldījušas daudzas investīcijas ēkai, lai saglabātu visu celtni Stendera ielā 5, mēs esam izstrādājuši sekojošu sākuma risinājuma priekšlikumu:

1. Starp Vācu Nama asociāciju un Liepājas pilsētas domi tiks noslēgts jauns līgums par telpu lietošanu, kas būs spēkā uz 3-5 gadiem. Vācu Nama asociācija katru mēnesi veiks vajadzīgos un pamatotos apsaimniekošanas maksājumus.

2. Nodokļu parādu 1000 EUR apmērā (tātad 1/3 no tā kopējās summas), noslēdzot jauno līgumu saistībā ar šogad rudenī plānotajām "IV Vācijas un Baltijas kultūras dienām Liepājā", kuras atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu Ministrija, samaksāsim tiešā veidā (šī pasākuma ietvaros kā avansu no šajā pasākumā sagaidāmajiem ziedojumiem un ienākumiem).

3. Atlikušo nodokļu parādu samaksāsim turpmāko 2 gadu laikā, respektīvi nākamo divu gadu "Vācijas un Baltijas kultūras dienu Liepājā" ietvaros, katrā no gadiem sedzot 1/3 no parāda summas, lai 3 gadu laikā pilnā apmērā nomaksātu visu nodokļu parādu.

4. Ikgadējās vācu kultūras dienas Liepājā tiks organizētas un noritēs, cieši sadarbojoties ar visiem Liepājas vācu mazākumtautības un citu mazākumtautības. Tekoši informēsim, ka šis pasākums notiek, pateicoties labai sadarbībai ar Liepājas pilsētas pašvaldību, kas noslēgusi jaunu vienošanos par Vācu Nama izmantošanu.

Ņemot vērā valstij un pašvaldībai piederošu tukšu ēku lielo skaitu Liepājā un ņemot vērā Vācu Namā Liepājā ilgus gadus koptās tradīcijas, tas fakts, ka arī turpmāk Vācu Namu izmantos bezpeļņas organizācija, t.i. Vācu kultūras biedrība, kura pamatojas uz nākotnei drošu finansiālo konceptu, būtu ļoti laba iespēja pašvaldībai parādīt, ka minoritāšu aizsardzība ir tai svarīga joma.

Pirms tiks pieņemts lēmums par turpmāko Vācu Nama Liepājā izmantošanu, es, cerot uz pozitīva lēmuma pieņemšanu, ļoti lūdzu šo manu vēstuli kopā ar tās pielikumiem iespējami drīz parādīt visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām, pirmkārt pašvaldības deputātiem.

Vācijas Federatīvās Republikas Vēstniecība Rīgā un Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu Ministrija ir lūgušas mani, lai regulāri tās informēju par to, kā tālāk noritēs risinājumu meklējumi. Es priecājos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka Vācijas Federatīvās Republikas Vēstniecība Rīgā ir piedāvājusi ierasties Liepājā uz sarunām par draudzīga un visas puses apmierinoša risinājuma atrašanu.

Esmu pēc savas iniciatīvas nosūtījis šīs vēstules kopiju Vācijas Federatīvās Republikas Vēstniecībai Rīgā un Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu Ministrijai.

Es joprojām lieku lielas cerības uz to, ka atradīsim draudzīgu, abas puses ilgstoši apmierinošu risinājumu Vācu Nama Liepājā turpmākai pastāvēšanai.

Ar cieņu,
Michael Gallmeister”

Domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis portālam sacīja, ka šī vēstulē kopā ar divām tajā pieminētajām vēstulēm – Vācijas Iekšlietu ministrijai un Vācijas vēstniecības Latvijā vēstuli Liepājas domei – esot bijušas pievienotas lēmumprojektam par īres līguma ar vācu biedrību asociāciju nepagarināšanu. Kā jau portāls rakstīja iepriekš, deputāti Finanšu komitejā, kur jautājums tika skatīts, nobalsoja par līguma nepagarināšanu.

Egmanis jau iepriekš portālam sacīja, ka asociācija nav pildījusi ne iepriekšējās, ne jaunās, aprīlī pieņemtās saistības, tāpēc pārvaldei un arī deputātiem nav bijusi ticība, ka šoreiz saistības tiks pildītas. Egmanis atzina, ka asociācijai valdes priekšsēdētāji mainoties, bet nodokļa nemaksāšana esot nemainīga.

"Lūgsim atbrīvot telpas, jo īres līgums beidzās jau 19.jūnijā,” vaicāts par turpmāko rīcību, sacīja Egmanis. "Piedāvāsim mazākas telpas, ko jau esam darījuši visu laiku. Mēģināsim panākt vienošanos.”

Asociācijai tikšot piedāvāts, vai nu sadarboties ar Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolu, kura ir specializējusies vācu valodas apguvē, vai arī tai piedāvās kādas citas pašvaldībai piederošas telpas, piemēram, Klaipēdas ielā 96, kur jau mīt citas biedrības un kur pasākumiem iespējams lietot kopīgo zāli.

Kā skaidroja Egmanis, vācu biedrību asociācijai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, līdz ar to tai nav jāmaksā nomas maksa, bet tikai nekustamā īpašuma nodoklis un komunālie maksājumi. Tā kā asociācijā ietilpstošo biedrību dalībnieku skaits nav liels, asociācijai ir grūtības nomaksāt arī šos maksājumus, un parādi krājas.

Egmanis arī atzina, ka viņam nav zināms, kādus ieguldījumus nekustamajā īpašumā Stendera ielā 5 veikuši vācieši, jo tam nav dokumentāla apliecinājuma. Ēkas pirmajā stāvā, kas pieder pašvaldībai, nekādi lieli remonti neesot bijuši. Savukārt augšstāvs ir privatizēts, un pieder Liepājas vācu draudzei.

Ko pašvaldība iesāks ar atbrīvojušos ēkas pirmo stāvu turpmāk?

"Kad atbrīvos, skatīsimies. Piedāvāsim citām pašvaldības iestādēm vai arī nodosim bez atlīdzības kādai sabiedriskā labuma organizācijai, bet, ja nevienam nevajadzēs, varēsim rīkot nomas tiesību izsoli,” sacīja Egmanis.

Savulaik nekustamais īpašums Stendera ielā 5 piederējis baltvācu sabiedriskajai organizācijai – vācu evaņģēlisko jaunekļu biedrība, ko dibināja mācītājs Sanders. Padomju gados ēka tikusi nolaista, jumts bijis caurs. 1994.gadā, piedaloties pilsētas mēram Imantam Visminam, svinīgi grieza lentu un, par Vācijas tautiešu ziedojumiem izremontēto vācu namu Stendera ielā 5, atklāja. Kā zināms, citas vēsturiskās ēkas šajā ielā šādu palīdzību nesaņēmušas, sabruka un ir nojauktas.