Kamēr vieni sestdien, 14.februārī, dzīvojās pa Stinšu svētkiem Vecajā ostmalā, tikmēr ap simts Liepājas partijas (LP) priekšstāvju Olimpiskajā centrā vēlēja jauno valdi un partijas vadītājus.

Atklātā balsošanā, izpaliekot alternatīvām kandidatūrām, par partijas priekšsēdētāju arī turpmākiem diviem gadiem ievēlēja Uldi Sesku, kura kandidatūru izvirzīja kongresa vadītājs Helvijs Valcis. Ievēlētais priekšsēdētājs par saviem līdzpriekšsēdētājiem izraudzījās Valci un Gunāru Ansiņu, kuri šo amatu pildīja arī līdz šim.

Alterantīvas kandidatūras partijas vadībā parādījās tikai izvirzot kandidātus valdes sastāvam – no izvirzītajiem astoņiem kandidātiem valdē ievēlēja sešus (bez jau ievēlētā priekšsēdētāja un abiem viņa līdzgaitniekiem), četri no kuriem partijas valdē bija arī līdz šim: Uldis Hmieļevskis ("Vega 1”), Guntars Krieviņš (Liepājas SEZ), Vilnis Vitkovskis (Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks), Aija Barča (Saeimas deputāte). Divus valdes locekļus – Pēteri Krieviņu (komersants, izvirzīja Ansiņš) un Arti Dauginu (uzņēmējs, izvirzīja Sesks) – ievēlēja pirmoreiz. Valdē neievēlēja Irēnu Opšteini, ko izvirzīja klātesošie izglītības jomas pārstāvji, un Edvīnu Striku, kurš bija līdzšinējās valdes sastāvā.

Pēc partijas priekšsēdētāja atskaites par sasniegumiem iepriekšējos divos gados un līdzpriekšsēža Ansiņa ieskicētajiem lieldarbiem, kas veicami tuvāko divu gadu laikā, sekoja debates (piedalījās četri partijas biedri). Tajās izskanēja galēji pretēji viedokļi par Liepājas partijas paveikto – sākot no "Mēs zaudējam savu pilsētu” (Gundars Vīksna) un "Vakaros te ir tukšs kā Sahārā” (Irēna Opšteine) līdz "Liepājā viss ir kārtība – ja ne šodien, tad būs rīt!” (Eduards Raits).

Ar kritiskāko runu debatēs tradicionāli uzstājās arhitekts Gundars Vīksna, uz brīdi notraušot smaidus no partijas biedru sejām un liekot aizmirst Saeimas deputāta Valda Skujiņa vadītā "Sērkociņu ceha” ansambļa Valentīndienas noskaņās ieturēto priekšnesumu kongresa ievadā. "Mani nepamet sajūta, ka visa attīstības plānošana, kas notiek, bāzēta uz konkrētiem projektiem, kuriem finansējums nāk no Eiropas Savienības. Tie visi ir labi projekti, bet šādi plānojot, mēs runājam par atsevišķiem kokiem, neredzot mežu, kurš ir slims.”

Vīksna atzina – viņam šķiet, ka Otrā pasaules kara seku likvidēšanu Liepājā viņš tā arī nepieredzēs, jo no pilsētas vides "esam pazaudējuši tikpat daudz kā Otrā pasaules kara laikā”. Vēsturiskās, cilvēciskiem mērogiem atbilstošās apbūves vietā lielākoties redz "Pārdod”, "Iznomā” vai arī vienkārši brūkošu ēku, uzskata arhitekts. "Ko mēs rādīsim tūristiem? Veloceliņi, Olimpiskais centrs un "Lielais Dzintars” ir labas lietas, bet tūristus tās neinteresē!” Vīksna atzina, ka pilsētvide tiek degradēta un kļūst mazvērtīga, viņaprāt, sarūkošā pilsētā siltināt un atjaunot padomjlaika daudzstāvu ēkas nozīmē izšķērdēt līdzekļus, kurus vajadzētu ieguldīt vērtīgās, vēsturiskās mazstāvu apbūves atjaunošanā. Arhitekts rosināja veikt "visvisādas izpētes, analīzes, lai saprastu, kā glābt to, kas vēl glābjams”.

"Politikai ir jābūt daudz dziļākai un nopietnākai, mēs zaudējam savu pilsētu – pēc divdesmit gadiem vairs nebūs, ko glābt,” sacīja Vīksna.

Arī LP biedre Irēna Opšteine savā runā sākumā bija kritiska, uzsverot, ka pirmsskolas iestāžu pedagogi nevar izdzīvot ar pārsimts eiro lielajām algām, ko saņem, ka bezdarbs Liepājā ir vislielākais, ka vakaros pilsēta ir tukša "kā Sahāra”, ka joprojām nav sakārtoti skolu sporta laukumi un pilsētas centrā trūkst vietas, kur bērniem sportot... Taču arī Opšteine un Vīksna savas uzstāšanās beidza ar partijai un tās priekšsēdētājam veltītiem pagodinājumiem.

Tālivaldis Deklaus Vīksnas uzstāšanos nodēvēja par "sociālu utopiju” un atgādināja, ka pašvaldībai nav ļauts "ne ar santīmu” atbalstīt privātīpašumu sakārtošanu. Hmieļevskis, savukārt, aicināja strādāt vairāk un intensīvāk, un neskumt, ka Liepājā ir maz krodziņu, kuros sēž maz cilvēku.

Kā novēroja portāls, ar interesi kongresa dalībnieki uzklausīja klātesošās Liepājas partijas partneres – ZZS – pārstāves, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzstāšanos, kurā viņa atzina: "Sesks būtu nopietns spēlētājs, ja vēlētos kļūt par premjeru”, bet Liepāja varētu kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Reizniece-Ozola uzsvēra reģionālo partiju lomu valsts politikā un arī to pieaugošo atbildību gan valsts, gan tradicionālo kultūras vērtību nosargāšanā, kā arī pastāstīja par valdības un ministrijas dienaskārtībā esošiem jautājumiem.

"Ar tādu [paš]valdību, jūru un gaisu Liepāja tuvākajā nākotnē kļūs par vienu no pievilcīgākajām pilsētām Eiropā,” savas runas noslēgumā atzina ministre.

Liepājas partijas iecerētie darbi 2015...
Liepāja nostiprinājusies kā veselības un kūrorta centrs
Karostas kanāls attīrīts no piesārņojuma
Rekonstruēta un attīstīta Liepājas starptautiskā lidosta
Izgaismoti un labiekārtoti mikrorajonu iekšpagalmi
Mūsdienīgas un kvalitatīvi aprīkotas skolas un bērnudārzi
Uzbūvēta koncertzāle „Lielais Dzintars”
Izveidoti suņu pastaigu un apmācību laukumi
Atjaunots koncertdārzs „Pūt,vējiņi!”
Izveidotas jaunas industriālās teritorijas esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu ienākšanai
Modernizēta Liepājas Reģionālā slimnīca, veidojot par visas Kurzemes veselības un aprūpes centru
Liepājas Valsts tehnikuma modernizācija un rekonstrukcija, veidojot par vadošo profesionālās izglītības centru
Liepājnieku rīcībā – sporta laukumi un vingrošanas rīki parkos un mikrorajonos, bērnu rotaļu laukumi
Labiekārtota pludmale un Liepājas ezera piekraste
Rekonstruēts K.Zāles laukums un Tirdzniecības kanāla promenādes
Uzbūvēta Vieglatlētikas manēža
Ierīkots jūrniecības muzejs
Izveidots radošais kvartāls Dārza ielā.

(Avots: Liepājas partijas 10 gadu jubilejas buklets)