Karls Gustavs Kupfers.  Teodora Džona (Theodor John) foto. Tartu, 19. gadsimta 70.-80 gadi. Igaunijas Nacionālais arhīvs, EAA.1843.1.228.72.

(Turpinājums. Sākums ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku projekta "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā" ietvaros turpina informēt lasītāju par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures.

Šonedēļ turpinām stāstu par Liepājas pilsētas bibliotēkas atdzimšanu 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs.

Ziņu par bibliotēkas darbību 19. gadsimta pašā izskaņā ir maz, taču 1891. gadā Rīgas laikrakstā "Zeitung für Stadt und Land" (pieejams Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā) tai veltītas dažas slavinošas rindkopas:

"Liepāja, 11. februāris. Starp dažādajām municipālajām iestādēm un institūcijām, kas perspektīvi attīstās, ne pēdējo vietu ieņem Liepājas pilsētas bibliotēka. Agrāk Liepājas garīgā dzīve bija izolēta, noslēgta, tikpat kā nebija garīgās saiknes ar apkārtējo vidi un kaimiņpilsētām. Tas atspoguļojās arī pilsētas bibliotēkas krājumā, kur vietējā literatūra bija maz pārstāvēta. Tikai tagadējam Bērzaines [Birkenruhe] ģimnāzijas direktoram Felda kungam nokļūstot bibliotēkas vadībā, situācija mainījās. Būdams pilsētas bibliotekārs, viņš nekavējoties ieviesa principu, ka pēc iespējas jāiegādājas visi vietējie izdevumi. Šim princips būtu ievērojams visām mūsu publiskajām bibliotēkām kā pats par sevi saprotams, jo kā gan vietējā literatūra, kas balstās uz ārkārtīgi vājiem pamatiem, būtu varējusi attīstīties, ja nav saņēmusi pat municipālo iestāžu atbalstu?

Vadīdamies pēc šī principa, Felda kungs izveidojis jauku Baltijas beletristikas un zinātniskās literatūras kopumu. Viņa sekotājs virsskolotājs Kupfera kungs (vidzemnieks pēc izcelsmes) ar dedzību un panākumiem turpina iesākto un viņam šajā darbā jau ir krietni vieglāk, jo ar pilsētas galvas Adolfi gādību līdzekļu piešķīrums ir palielinājies. Iegūtas vairākas vēsturisku grāmatu kolekcijas, daži seni izdevumi iekļauti pastāvīgi augošajā krājumā. Bibliotēkai tagad iespējams komplektēt arī izcilākos caristes un novadnieku zinātniskos un dzejas izdevumus un kļūt laikmetīgai. Atzinīgi vērtējamas Kupfera kunga pūles bibliotēkas attīstībā". (Libau. Zeitung für Stadt und Land, 14.02.1891, Nr. 38, 2. lpp.)

Iespiestā Liepājas pilsētas bibliotēkas kataloga lappuses.

Novada literatūras krājuma veidošana bija būtisks pavērsiens pilsētas bibliotēkas attīstībā, jo vietējo izdevumu un autoru darbu kopums ir novadpētniecības pamats. Noteikdams lokālās literatūras komplektēšanu par vienu no bibliotēkas darba prioritātēm, Felds iekļāvās 19. gadsimta Eiropā un sevišķi Vācijā augošajā nacionālpatriotisma vilnī, kas sasniedza arī Baltiju. Par to liecina 19. gadsimtā dibinātās vācbaltiešu vēstures biedrības (piemēram, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817‒1939), Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība (1834‒1939)), kuras par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem uzskatīja Baltijas vēstures liecību krāšanu un izpēti.

Iespiestā Liepājas pilsētas bibliotēkas kataloga vāks. Catalog der Stadt-Bibliothek in Libau. Libau: Buch und Steindruckerei vorm. V. Niemann, 1888. Kā liecina nolietotais kataloga vāks, izdevums ticis bieži šķirstīts, jo tolaik kartīšu kataloga vēl nebija. Katalogs ir vērtīga liecība par bibliotēkas  apjomu un sastāvu 19. gadsimta 80. gados.

Kas bija laikrakstā izceltie pedagogi, kuri ielika pamatus bagātīgajam novadpētniecības grāmatu krējumam Liepājas pilsētas bibliotēkā? Zināms, ka Ādolfs Felds (Feldt, Adolph Friedrich Emil; 1841‒1925) bija Liepājas Nikolaja ģimnāzijas (Libausches Nicolai-Gymnasium) virsskolotājs reliģijā, vācu valodā un literatūrā, kuram 1881. gadā pilsētas rāte uzticēja arī pilsētas bibliotekāra pienākumus. Viņam bija sakārtojams bibliotēkas fonds un kataloģizējamas grāmatas. Vēsturiskā krājuma apstrādāšanu viņš pabeidza 1884. gadā un panāca, ka rāte bibliotēkas attīstībai piešķīra 500 rubļu gadā ‒ krietni lielāku summu nekā iepriekš (ap 300 rubļu). Diemžēl bibliotēkas katalogs tika iespiests tikai 1888. gadā, kad Felds jau bija pārcēlies uz Bērzaini un kļuvis par Ķeizara Aleksandra II ģimnāzijas (Landes-Gymnasiums Kaiser Alexander II zu Birkenruh, 1825‒1892) direktoru.  

Liepājas pilsētas bibliotēkā Felda pienākumus bija pārņēmis Liepājas reālskolas vēstures priekšmetu virsskolotājs Karls Kupfers (Kupffer, Carl vai Karl Gustav; 1860‒1941). Viņš līdztekus bibliotekāra un pedagoga darbam rediģēja arī Liepājas laikrakstu “Libauer Tageblatt”. Kupfers Liepāju atstāja 1896. vai 1897. gadā, lai dotos uz Pēterburgu, kur viņam bija iespējas strādāt pedagoģisko darbu augstākajās mācību iestādēs. Kupferu vēlāk piemeklēja daudzu citu vācbaltiešu liktenis. Mūža otrajā pusē viņš apmetās uz dzīvi Rīgā, kur turpināja pedagoga karjeru, taču 1939. gada pašā nogalē bija spiests no dzimtenes doties projām. Kupfers miris svešatnē, Polijā 2. Pasaules kara laikā.

(Turpmāk vēl)