Ko darīt, ja cilvēks ar attīstības traucējiem publiskajā telpā sāk uzvesties huligāniski un kļūst par apgrūtinājumu citiem? Šādu situāciju novērojusi arī liepājniece Laura M.
Redakcija saņēmusi irliepaja.lv lasītājas Lauras vēstuli, kurā viņa apraksta situāciju, ar kādu tepat, Liepājā, uz ielas sastapties gadījies (vai var gadīties) ikvienam. Šajā gadījumā runa ir par jaunieti ar garīgās attīstības traucējumiem. Taču viņa nav vienīgā, kas, kā mēdz teikt, "piesienas" garāmgājējiem – gan liepājniekiem, gan iebraucējiem, pilsētas centrā un pat Jūrmalas parka bērnu laukumā. Turklāt ne vien ar rupjiem vārdiem, bet dažkārt arī, aizskarot fiziski.
Kā rīkoties? Mest līkumu, zvanīt ātrajiem vai policijai?
Lūk, ko raksta liepājniece (viņas un iesaistīto personu vārdus un uzvārdus neatklāsim):
"Kā jau katras brīvdienas dodos parasti ar meitu iepirkties uz tirdzniecības centru "XL Sala", kur atrodas vairāki veikali un kur ir tiešām plašs preču piedāvājums. Arī sestdien, 13. oktobrī, ar meitu tur jau iepirkāmies, kad ap plkst. 11.35 mēs no šī tirdzniecības centra devāmies uz izdeju, lai dotos uz tramvaju, ieraudzījām šokējošu skatu. Veikalā ieskrēja vīrietis, skaļi lūdza pēc palīdzības. Pakaļ vīrietim skrēja 4 mazgadīgi puišeļi vecumā ap 12 gadiem un jauna, kalsna sieviete. Šī sieviete bija G., kura [..] dzīvo sociālajā mājā. Es pati dzīvoju "Laumas" mikrorajonā, tāpēc arī regulāri redzu G. braucam 6. autobusā Ejot uz izeju, dzirdējām to, kā G. vēl uzsauca puišeļiem "davaj, bļe, dabūniet no viņa naudu". Tūlīt šajā strīdā iejaucās tirdzniecības centra apsargi , līdz ar to G. ar puišeļiem pa otru izeju izmuka ārā un paslēpās tuvējā pagalmā. Apsargi mierināja vīrieti, ka nu viņš var droši doties uz tramvaju un ka briesmas viņam vairs nedraud. Vīrietis aizgāja uz tramvaja pieturu, lai dotos centra virzienā. Tā kā tramvajs ilgi bija jāgaida, tad G. ar puišeļu baru iznāca no pagalma un atkal centās uzbrukt vīrietim. Pienāca tramvajs, vīrietis iekāpa tramvajā , G. ar puišeļiem turpināja dažādi verbāli rupji aizskart vīrieti. Taču [..] pasažieri palūdza G. ar puišeļiem izkāpt no tramvaja ārā. G. tomēr laikam palika kauns un viņa ar puišeļu baru izkāpa pie veikala "Kurzeme". Šoreiz vīrietim paveicās, jo šajā strīdā iejaucās tramvaja pasažieri. Tas ir tikai viens no gadījumiem, kur G. ar kaut kādiem mazgadīgiem zēniem apdraud Liepājas iedzīvotājus un pilsētas viesus. Pirms aptuveni nedēļas mana kaimiņiene bija lieciniece tam, kā vienā autobusa pieturā G. no visa spēka iespērusi vienam zēnam. Tāpat arī regulāri tiek apdraudēti vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nespēj aizstāvēties. Tajā pašā dienā , 13. oktobra pēcpusdienā, šis te jau iepriekšminētais 4 mazgadīgu puišeļu sastāvs uzstājīgi prasīja tirdzniecības centra "Kurzeme" apmeklētājiem, kundzēm, kurām bija apgrūtināta pārvietošanās, naudu. Pati G. stāvēja turpat netālu un smējās. Vēl cik reizes nav bijis tā, ka pārpildītā autobusā G. skaļi klausās mūziku. Ja kāds pasažieris par to aizrāda, tad G. uzreiz neskopojas ar rupju atbildi "Bļe, es tev ......... izšķaidīšu". Jāpiezīmē tas, ka G. ir piešķirta otrās invaliditātes grupa uz psihisku traucējumu pamata.
Tagad rodas jautājums, kāpēc sociālais dienests nespēj pienācīgi pieskatīt savus klientus, kas dzīvo sociālajās mājās? [..] Vai tagad mums ir jābaidās iziet Liepājas ielās un jājūtas apdraudētiem tikai tāpēc, ka atbildīgie dienesti neko Liepājā nedara, lai izolētu psihiski slimas personas? Vai tiešām ir jāgaida, ka būs upuri ar letālām sekām? Visi labi atceras padomju laikus, ka šādas agresīvas būtnes izolēja psihiatriskās slimnīcās. G. un viņas sekotāji (mazgadīgi puišeļi) turpina "uzvaras gājienu" gan Liepājas sabiedriskajā transportā, gan pie lielveikala "Kurzeme".
Ar cieņu Liepājas pilsētas pastāvīgā iedzīvotāja Laura M."
Lūdzām šo un līdzīgus gadījumus komentēt pašvaldības institūcijas.
"Liepājas pašvaldības policijai par šo gadījumu nav ziņots, un arī līdz šim par konkrēto personu uzvedību sabiedriskās vietās sūdzības nav saņemtas. Vēstulē minētās personas nonākušas policijas redzeslokā tikai ar inscenējumu (viena no personām rakstīja sociālajos tīklos, ka ir nolaupīta, lai gan izrādās tas neatbilda patiesībai), kura mērķis bija izklaidēties un radīt sabiedrībā nepamatotu ažiotāžu.
Sociālais dienests, ievērojot normatīvo aktu prasības personas datu apstrādē, nav tiesīgs izpaust jebkādas ziņas par vēstulē minēto personu. Jebkuram sociālās dzīvojamās mājas iedzīvotājam ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Sociālās dzīvojamās mājas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi pārvietoties ārpus tās un Sociālā dienesta pienākums nav uzraudzīt iedzīvotāju rīcību un uzvedību ārpus sociālās dzīvojamās mājas.
Gadījumos, kad persona ir liecinieks situācijai, kurā kāds apdraud citas personas veselību un dzīvību, nekavējoties ir jāziņo pašvaldības vai valsts policijai."
Tātad, kā redzams no sniegtās atbildes, ikvienam, kas ir liecinieks šādai vai līdzīgai situācijai, ir vismaz divas iespējas – ziņot pašvaldības vai valsts policijai.