“Politiķis ir normāla profesija – tāda pati kā jebkura cita, tikai publiskāka,” saka satiksmes ministra padomniece un partijas ”Vienotība” valdes locekle Karina Korna.

Ar politiku “uz tu” Karina ir kopš 2007.gada. Tajā viņu valdzina pats process: “Ja vari kaut ko ietekmēt un būt notikumu epicentrā, ne tikai čīkstēt un vērot no malas; ja tieši tavs viedoklis izrādās izšķirošs – tā ir laba sajūta.”

Taču vienlaikus Karina ir cieši pārliecināta: par politiķi nepiedzimst. “Tā ir vesela dzīves skola! Pirmkārt, neko nedrīkst un arī nevajag darīt emociju uzplūdā. To esmu iemācījusies. Otrkārt, politika iemāca diplomātiju, savaldību un – pats galvenais – pacietību, jo nekas jau nenotiek ne šeit un tagad, ne rīt vai parīt.”

“Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt,” – tā rakstīja arī Imants Ziedonis.

Un vēl politika uztur adrenalīnu: viegls saspringums kā prāta un ķermeņa ikdienišķais stāvoklis. Taču tas dzīvei piedod asumu un neļauj ierūsēt!

Lai gan Karina atzīst – sievietei politikā nav viegli, jo no viņas tiek prasīts krietni vairāk, sieviete politikā ir nepieciešama. Viņas autoritātes ir Ilma Čepāne un Angela Merkele. “Ja vīriešiem pieder idejas, sievietēm – to realizācija. Ja vīriešu stiprā puse ir loģika, sievietēm – intuīcija un arī emocijas, kas vīriešiem liek uz lietām paskatīties citādi.”

Vējā augušam kokam stipras saknes.  (R. Kaudzīte)

“Mēs, kurzemnieki, esam vēju un jūras viļņu rūdīti. Vēju un jūras maģiskais spēks ir licis mums stingri turēties pie zemes. Gaisa pilis lai būvē citi – mums ir jūra un krasts, kas vienmēr sauc mājās,” saka Karina.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, savulaik stājoties darbā Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, Karinai bijis likums Par valsts budžetu 2012.gadam un Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums vai t.s. Sākumdeklarēšanās likums. “Nu, nevar tikai vaimanāt par to, ka Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas līmenis! Ir kaut kas jādara, lai to samazinātu, un sākumdeklarēšanās ieviešana bija viens no šādiem reāliem un konkrētiem soļiem. Tā ir ilūzija, ka, nemaksājot nodokļus, mēs apkrāpjam valsti. Valsts jau esam vien mēs paši: policisti, ugunsdzēsēji, skolotāji, medicīnas māsas, bērnudārza audzinātājas, bibliotekāri, pensionāri. Nemaksājot nodokļus, tieši viņiem mēs liedzam saņemt lielākas algas un pensijas.”

Karinai lielai loma bijusi arī tiesu reformas iekustināšanā, kas tika uzsākta vēl 2011.gadā, esot parlamentārās sekretāres amatā Tieslietu ministrijā.

Viņai svarīgs projekts ir arī pagājušā gada nogalē Saeimā veiktie grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas ar šā gada 1. janvāri noteica jaunu nekustamā īpašuma nodokļa likmi komersantiem piederošajiem īpašumiem, kas netiek izīrēti kā dzīvojamās telpas. Realitāte iezīmējusi vairākas nopietnas problēmas, bet Karinai padomā vairāki risinājumi. “Būtiskākais, ka šie grozījumi atkal aktualizējuši vienu sāpīgu jautājumu – par īres tiesisko attiecību sakārtošanu. Kamēr nav sakārtots pamats, uz kā balstās īres tiesiskās attiecības, tikmēr šādi un līdzīgi grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli radīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu un trāpīs tiem, uz kuriem tas vismazāk ir mērķēts,” teic Karina.

Viena no prioritātēm viņas izpratnē Kurzemē ir Liepājas lidostas renesanse. Nākamgad plānots pabeigt tās rekonstrukciju, ko ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu realizē Satiksmes ministrija un Liepājas pašvaldība. “Liepājas un Ventspils lidostas ir svarīgas visa reģiona sasniedzamībai un attīstībai,” ir pārliecināta Karina Korna.

Esmu iemācījusies, ka cilvēkam īsti var trūkt tikai viņa paša. Ka tikai pats sevi nedrīkst palaist garām. (Ē. M. Remarks)

Lai cik uzticīga Karina būtu savam aicinājumam un izaicinājumam – politikai, viņa ir pārliecināta: tā nedrīkst būt vienīgais dzīvē.  

Tādēļ līdzsvaram Karina ar baudu lasa grāmatas. Jūtas saviļņota, skatoties teātra izrādes. Novērtē mākslas maģisko spēku. Tas viss paver citu perspektīvu, nodrošinot veselīgu skatījumu uz dzīvi. Bet par savu relaksāciju viņa sauc gardu maltīšu gatavošanu.

Karinas Kornas pieturas punkti:

– Dzimusi 1975.gadā Ventspilī.
– Absolvējusi Ventspils 1. vidusskolu, 2000.gadā ieguvusi juristes kvalifikāciju LU Juridiskajā fakultātē, bet 2001.gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā – maģistra grādu jurisprudencē.
– Bijusi Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas referente, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ārējo sakaru nodaļas vadītāja, Satversmes tiesneša palīdze un Saeimas juridiskā biroja konsultante.
– No 2005. līdz 2010. gadam strādājusi uzņēmumā „Latvijas Gāze”: sākotnēji bijusi juriste, bet vēlāk kļuvusi par Nekustamo īpašumu daļas vadītāju
– Kopš 2010. gada marta – partijas „Vienotība” valdes locekle.
– 2010. un 2011. gadā kandidējusi Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" Kurzemes saraksta.
– Sākot politisko darbību, bijusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre (2010– 2011) un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre (2011– 2013).
– 2013. gadā no Vienotības saraksta kandidējusi pašvaldību vēlēšanās Ventspilī.
– Kopš 2013. gada marta – satiksmes ministra padomniece.