25. aprīlī apaļu jubileju svin 1940. gadā Zvārdes pagastā lauksaimnieka ģimenē dzimušais vēsturnieks Arnolds Bērzs, Augstākās padomes deputāts, kurš 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarību.

1958. beidzis Kabiles vidusskolu, no 1962. līdz 1969. gadam Arnolds Bērzs studēja vēsturi Latvijas Valsts universitātē, un 1985. gadā turpat pabeidza aspirantūru, taču

disertāciju nevarēja aizstāvēt, jo, kā teikts "Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā", "tā neatbilda padomju režīma vēstures mācībai".

Kopš 1964. gada Bērzs strādāja gan par skolotāju Liepājā u, gan Liepājas muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku. Bijis mācībspēks Liepājas Pedagoģiskā institūta Sociālo zinātņu katedrā. 1988. gadā iesaistījās Atmodas kustībā, publicēja rakstus par vēstures jautājumiem, darbojās Latvijas Tautas frontē, bija Pedagoģiskā institūta Tautas Frontes atbalsta grupas priekšsēdētājs, Tautas frontes Liepājas nodaļas valdes politiskās komisijas vadītājs. 1989. gadā Latvijas Tautas frontes II kongresā Bērzu ievēlēja Tautas frontes domē. Tā paša gada decembrī izslēgts no komunistu partijas par organizācijas graušanu un ievēlēts Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomē. Kā Tautas frontes kandidāts ievēlēts un 1990. – 1993. gadā darbojās Latvijas Republikas Augstākajā padomē, bija Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, piedalījās Arhīvu likuma izstrādāšanā un pārzināja arhīvu sistēmas reorganizāciju. Strādājis arī Aizsardzības ministrijā.

Par 1990. gada 4. maija balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.

Arnolds Bērzs sarakstījis grāmatas "Ārmalnieka šķitumi" un "Sarkanie burbuļi", un aktīvi turpina strādāt joprojām.