Šonedēļ, ciemojoties Liepājā, portāla irliepaja.lv redakcijā paviesojās kādreizējais liepājnieks Jānis Dzintars, kura bērnība un agrās jaunības gadi aizvadīti namā tagadējā Kungu ielā 24. Šis nams ir labi zināmā Hoijeres kundzes viesnīca, kas strauji pārtop Interjera muzejā, bet kas padomju laikos bija pazīstams kā "Pētera I namiņš", jo reiz tajā bija apmeties cars Pēteris I ar svītu.


Tolaik, kad namā dzīvoja Jāņa Dzintara ģimene, tā adrese bijusi Imanta Sudmaļa iela 24, un, kā atceras kādreizējais liepājnieks, Imanta tēvs Jānis Sudmalis, kurš tajā laikā (līdz 1958. gadam) vadīja Liepājas muzeju, mēdzis uz namu vest ekskursantus un, rādot uz parādes durvju rokturi, teikt, ka savulaik, lūk, to skārusi Krievijas cara Pētera I roka.


"Mans bērnības nams pārvērties līdz nepazīšanai!" – pārsteigts atzina Jānis Dzintars.


Par sevi kungs saka, ka šobrīd esot pensionārs, bet agrāk Rīgā vadījis gaļas pārstrādes, pelmeņu un saldējuma ražotni "Margota". Jānis Dzintars šajā ziņā gājis tēva Jāņa pēdās, kurš savulaik bijis desu meistars Valmieras gaļas kombinātā, bet, apprecoties ar liepājnieci un pārnākot dzīvot uz Liepāju, strādājis Liepājas gaļas kombinātā. Padomju laikos, gan agrākais meistars pazemināts amatā par vienkāršu strādnieku. Vēlāk tēvs pārgājis uz bērnu ratiņu rūpnīcu "Liepāja", kur strādājis par sagādnieku līdz mūža galam. Savukārt mamma Līna bijusi farmaceite un strādājusi aptiekā, bet pēc kara – zvejnieku kolhozā "Boļševiks" par medicīnas māsiņu.


Jānis Dzintars piedzimis 1945. gada 30. maijā un līdz pat aiziešanai armijā 1965. gadā kopā ar vecākiem un vecāko brāli Ēriku nodzīvojis Kungu ielas 24. namā. Jāņa vecāki šajā namā, dzīvoklī nr.2, dzīvojuši līdz pat mūža galam.


Jānis Dzintars Liepājā. Foto: irliepaja.lv.


Jānis Dzintars atceras, ka tolaik, kad Dzintaru ģimene dzīvoja Kungu ielā 24, mājai bijušas divas parādes ieejas ielas pusē un divas ieejas sētas pusē.


"Mēs vairāk izmantojām sētas puses ieeju."


Dzintariem pretī pirmajā stāvā dzīvojusi Ziemeļu ģimene, bet vēlāk, septiņdesmitajos gados, kad Ziemeļi izvākušies, tukšais dzīvoklis nodots muzeja rīcībā, un tur ierīkota neliela ekspozīcija. Jānis labi atceras Pētera I bisti, ko tur redzējis.


Mājas otrajā stāvā dzīvojusi Liene Pakalnīte, Jāņa aukle, bet viņai blakus – Ģibieši. Vēlāk pie Pakalnītes apmetusies radu meitene no Kuldīgas – Irma Šteinberga, vēlāk Skrinda, kas kļuvusi par Kuldīgas Patērētāju biedrības vadītāju.


"Ģibiešiem bija kārlītis*, ar ko dikti lepojās, – allaž tīrīja un pulēja."


Mājas galā, kas vairāk uz tirgus pusi, dzīvojis Pauzers, viņam pretī – Balbārži, ar kuru dēlu Kārli Jānis draudzējies. Otrajā stāvā dzīvojusi Skābaržu ģimene, kuras galva bijis skroderis. Arī viena no Skābaržu meitām – Gunta – bijusi Jāņa rotaļu biedrene. Pretī Skābaržiem dzīvojuši Silgaļi, kuru dēlam Aivaram vēlāk bijusi "krimināla" biogrāfija.


Jānis atceras, ka, nākot mājā iekšā no ielas puses, pa kreisi bijis veikals, bet ulmaņalikos – frizētava. Pagrabstāvā Dzintariem bijusi "aukstā istaba", kura vēlāk, kad namu pārvalde māju remontējusi, uzbērta, iebūvēta apaļā krāsns, un tad tur apmetušies Jāņa mātes vecāki Jānis un Grieta Dambergi. Vecāmāte turējusi divas zosis, ko barojusi, lai uz Ziemassvētkiem būtu cepetis. Sēta bijusi bruģēta ("Cik tur nav krists un cik nav ceļi nobrāzti!") un pa to skraidījušas kaimiņu vistas un gailis.


"Gailis bija traki negants – man bikses saplēsa, brālim ieknāba galvā, un beigās kaimiņienei nācās to nokaut."


Atmiņā palicis, ka reiz, kādā no istabām taisot remontu, Jāņa tēvs teicis, ka zem sienas apmetuma esot paegļu zari, kas aptīti ar pakulām.


Uz Kungu ielas un Bāriņu ielas stūra pie mājas stāvējis liels akmens, "tur varēja dibenu atspiest un atpūsties". Sētā audzis lielais vītols un tam priekšā bijis ūdens pumpis. Aiz vītola pa kreisi bijusi austuve, galdniecība un daiļamatniecības darbnīcas. Jānis atceras tur redzējis strādājam arī gleznotāju Teodoru Uldriķi ratiņkrēslā. Viens no Jāņa draugiem bijis cita gleznotāja – Valtera Uztiča dēls, arī Valters.


"Tādas jūras, kādas Valters Uzticis gleznoja, neviens cits nevarēja uzgleznot!" – pārliecināts Jānis Dzintars.


Vienā no sētas mājām, Bāriņu ielas pusē, bijusi arī veļas mazgātava un ļoti liels veļas rullis, veļas mazgātavā strādājis vīrs un sieva Tīdi, bet tālāk, tur, kur tagad bērnudārza teritorija, bijuši dārzi un dobes. Turpat blakus dzīvojusi Jankovska.


No savas bērnības Jānis Dzintars atceras, kā ar draugiem gājuši uz jūrmalu, kur dzīvojušies "no rīta līdz vakaram, kamēr traktors nāca uzart pludmali". Gājuši uz kino – iecienītākais kinoteātris bijis "Sarkanā bāka", bet gājuši arī uz "Uzvaru" un "Daili".


* Kārlītis – Moskvič 401/420.