Pludmales glābēji abās glābšanas stacijās – centra pludmalē un Liedaga ielas galā – sezonas laikā ik dienu no pulksten 10 līdz 22 monitoros novēro gan abas Zilā karoga pludmales zonas, gan to, kas notiek jūrā. Redzamība ir pat kilometra attālumā, saka glābēju instruktors Ritvars Šenvalds.


Glābēju instruktors Ritvars Šenvalds. Liepājas domes foto.


Viņš glābšanas dienestā strādā jau gadus 15, bijis glābējs, maiņas vecākais un tagad, pēdējos trīs gadus, kopš glābšanas dienests ir Komunālās pārvaldes pakļautībā, ir vienīgais glābēju instruktors, kas ir augstākais līmenis.

Glābšanas dienesta štatā ir desmit cilvēki – deviņi glābēji un instruktors. Tas nozīmē, ka maiņā strādā četri, pieci glābēji, un ar to pietiek, saka Šenvalds. Viens no glābējiem DR pludmales stacijā novēro zonu no Pērkones ielas līdz Vaiņodes ielai, otrs – centra glābšanas stacijā – no pieminekļa jūrniekiem un zvejniekiem līdz Jūrmalas ielai, pārējie divi vai trīs patrulē gan jūrā ar motorlaivu vai ūdens motociklu, gan pludmalē ar kvadraciklu. Kopējais uzraugāmas teritorijas garums ir gandrīz trīs kilometri.


Edgara Poheviča foto.


Glābēju vidū ir gan VUGD, gan valsts un pašvaldības policijas darbinieki, ir arī viena pirmās medicīniskās palīdzības instruktore – vienīgā sieviešu kārtas glābēja. Glābēju darbs ir sezonāls – no 15. maija līdz 15. septembrim, un ik rudeni darba attiecības tiek pārtrauktas, lai pavasarī tās atkal atjaunotu. Par laimi, saka Šenvalds, pēdējos gados izdevies savākt pamatkodolu, un nevajag visus pirms katras sezonas apmācīt no jauna. Kā kļūst par glābēju?

"Vispirms tam ir jābūt asinīs, tikai pēc tam nāk 40 stundu paplašinātie pirmās palīdzības kursi un regulāra praktisko iemaņu pilnveide,"

atbild Šenvalds.

Glābšanas dienesta gada budžets ir nepilni 59 tūkstoši eiro, no kuriem lielākā daļa tiek tērēta algām – 38 742 eiro un sociālās apdrošināšanas iemaksām – 9532 eiro. Pārējā budžeta daļa paliek degvielas iegādei, glābēju apģērba un inventāra atjaunošanai, portālam irliepaja.lv pastāsta Komunālās pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis. Iepriekš ieguldīts arī pamatlīdzekļos, un izskatās, ka tas būs jādara arī nākamgad, spriež Neimanis.

Preventīvais darbs – galvenais
Šķiet, ka pludmales glābēju galvenais darbs ir glābt dzīvību, taču ikdienā lielākoties sanāk darīt pavisam ko citu, proti, uzturēt sabiedrisko kārtību, audzināt bērnus un skaidrot vecākiem, cik bīstami ir pamest bērnus vienus ūdenī.

Bērnu vecāki ir vissliktākā pludmales apmeklētāju kategorija, neslēpj glābēju instruktors.

Pat sliktāka par dzērājiem, ar kuriem arī nākas karot, nereti tiktāl, ka jāsauc pašvaldības policija, lai tā piemēro sodu.

"Kopējās tendences nav mainījušās – bērni, kas atstāti bez uzraudzības, suņi tur, kur tiem nav jābūt, peldēšana aiz bojām, peldēšana dzērumā, sarkanā karoga ignorēšana," piekrīt Neimanis. Pārvaldes vadītājs saskaitījis, ka šovasar pludmalē fiksēts 21 dažāda veida pārkāpums.

Preventīvais darbs ir arī stāstīt par glābēju darbu un pludmales noteikumiem bērnu grupām, kuras katru dienu apmeklē glābšanas staciju, saka Šenvalds.

Glābšanas stacija piedāvā ne tikai ekskursijas bērniem, bet ikviens tur var saņemt pirmo medicīnisko palīdzību, piemēram, ja iedzēlusi lapsene vai iekodusi čūska (odžu gan jūrmalas tuvumā neesot). Centra pludmales stacijā ir arī dušas un slēdzami skapīši mantām – pieejami bez maksas!

Zilā karoga pludmaļu un vispār visas dienvidrietumu rajona pludmales garumā šosezon nav neviena gadījuma ar traģiskām sekām. Toties bijis viens kuriozs – iepriekšējā sestdienā pie Dienvidu mola kāda pludmales apmeklētāja pamanījusi atstātas drēbes, un, tā kā jūrā nav bijis redzams neviens peldētājs, piezvanījusi VUGD. Šis dienests sazinājies ar pludmales glābējiem, kas izbraukuši jūrā.

"Pēc ilgākas meklēšanas kilometru no krasta atradām vecāku kungu, kurš mierīgi atbildēja, ka nemaz nav piekusis, un bija pat jāpierunā, lai ļauj iecelt laivā," smejas glābējs.

Nevajadzētu peldēt dziļi jūrā, saka Šenvalds, – ja grib nopeldēt lielāku gabalu, to var darīt, peldot paralēli krastam.


Edgara Poheviča foto.


Vēl vajadzētu ņemt vērā, ka, piemēram, saulrietā ūdens dažkārt mirgo tik stipri, ka glābējiem grūti jūrā kaut ko saskatīt. Tāpat noteikti jāvēro pie Zilā karoga pludmaļu robežām pludmalē uzstādītie piloni ar karodziņiem – ja tas ir dzeltens ar sarkanu, tad jāuzmanās, bet, ja pilonu nav – tas nozīmē, ka jūrā iet nedrīkst. To norāda arī sarkanie karogi, kurus uzvelk abās glābšanas stacijās un vienu arī pludmalē stipra vēja, lielu viļņu un spēcīgas straumes gadījumā, kad peldēties aizliegts.

"Glābēji, protams, steigsies palīgā ikreiz, kad tas būs nepieciešams un iespējams, tomēr atbildība ir jāuzņemas katram pašam", stingri saka instruktors.

Ar visiem noteikumiem var iepazīties tieši pludmalē – tur atrodas informatīvi stendi ar pludmales zonējumu un citām norādēm. Pagaidām gan tas viss tikai latviešu valodā.

"Gaidām, kad īstenos lielo projektu – pludmales tematisko plānojumu," skaidro Neimanis.


Edgara Poheviča foto.


Glābšanas dienesta statistika šajā sezonā

(no 15. maija līdz 9. augustam)
 
Nepieskatīti, noklīduši bērni, kas atrasti un nodoti vecākiem – 11
Vecākiem izteikts aizrādījums par to, ka bērni peldējušies bez uzraudzības – 34
Bērni un jaunieši, kas izraidīti no ūdens par peldēšanos pie sarkanā karoga – 35
Pieaugušie, kas brīdināti, jo peldējuši aiz bojām – 58
Suņu saimnieki, kam aizrādīts par aizliegumu atrasties peldvietās ar suņiem – 148 
Izraidītas personas, kas pludmalē atradušās reibumā – 38.