Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 13 Anriji un 23 Arkādiji. Dzimšanas dienā sveicam Laini Zeili.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu cilvēks, tāds pats kā visi citi, un domāju, ka turpinu par tādu kļūt. Zeme bezgrēcīgus nepazīst, kā Žanna Bičevska dzied savā dziesmā, bet priecājos, ka katru dienu varu ko atklāt un saprast no jauna, ka spēju ieraudzīt neparasti skaisto, ka visa pasaule ap mani ir piepildīta ar burvīgām skaņām – jā, turpinu mācīties redzēt, dzirdēt un izjust… jūtu tāpat, bet vienmēr var kaut ko brīnišķīgu sajust no jauna!

Mana ikdiena vistiešākā veidā ir saistīta ar manu iekšējo harmonisko instrumentu. Esmu muzikants un šobrīd daru to, kas man sagādā sirds piepildījumu, gandarījumu. Vadu divus dziedošus kolektīvus un grabinu ģitāru.

Kā nolēmi darīt to, ko dari?
Viss dzīvē ir ļoti vienkārši! Ja kaut ko nebūt saproti no mūzikas (neapgalvoju, ka visu zinu, tas vienkārši nav iespējams) un jūti, ka kaut kas arī izdodas, un vēl, ka cilvēkiem par to ir prieks – ko vairāk varu savā mazajā dzīvītē vēlēties. Tas ir prieks, tā ir kalpošana cilvēkiem! Gandarījums ir mana maizīte, no kā pilnveidojos tālāk.

Kur gūsti iedvesmu lieliem darbiem?
Savu tuvo cilvēku klātesamībā. Ziedos. Dabā. Arī ūdens mani ļoti iedvesmo. Piemēram, jau dažas dienas no rītiem klausos Hendeļa "Alleluja" – šī mūzika mani fascinē!

Kāds notikums pēdējā laikā ir licis tev pasmaidīt?
Nīcas etnogrāfiskā ansambļa, ko vadu, dziedātāja Olga Bēta man tāpat vien uzdāvināja mazu, smaržīgu, savā dārzā audzētu rozes ziedu – tas man bija pārsteigums un īsts prieks! Ziediņš vēl ilgi mani sajūsmināja – tik vienkārši un nesatricināmi.

Kas ir neatņemama tavas ikdienas sastāvdaļa?
Mīļie cilvēki un, protams, saskarsme ar ūdeni – dzīvokļa ūdens vada ūdens, jūras ūdens. Mūzikas klausīšanās, darbs ar nošu materiālu, ģitāras spēlēšana, pareizāk sakot, tāda grabināšana man pagaidām vien tik sanāk.

Kādas grāmatas ir tavā grāmatu plauktā?
Teikšu tā – Jānis Jaunsudrabiņš "Baltā grāmata", Lūcijs Annējs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku", Aksels Munte "Sanmikela", Rainers Marija Rilke, Juris Rubenis – Māris Subačs, tagad pārlasu Laimas Slavas "Dieva buča" par izcilo latviešu gleznotāju Borisu Bērziņu – iesaku šo grāmatu vēlreiz paņemt rokā – tāda dzīves patiesība! Cilvēkam jābūt maksimāli brīvam un patiesam. Jā, par cilvēka brīvības izjūtu pašlaik nerunāšu, jo tas ir atsevišķs stāsts.

Kas ir Liepājas galvenā iezīme?
Man Liepāja ir brīvie vēji un, pats galvenais, jūra! Arī tad, kad neesmu pie tās, zinu, katru mirkli vilnis satiekas ar krastu un vienādu viļņa atstāto nospiedumu smiltīs nav, katrs vilnis ir citādāks. Dzīvojot Liepājā, varu būt tāda, kāda esmu un laimīga esmu. Daudz domāju par kaiju plašajiem, varenajiem spārnu vēzieniem, cik tas ir neparasti.

Kas ir tavi svētki?
Nezinu vai tā ir svētku izjūta, bet, kā jau minēju, gandarījums par labi nospēlētu, nodziedātu koncertu. Atnāku pēc koncerta mājās, skatos spogulī un domāju, tas nebija tik labi. Par citu muzikālu niansi atkal prieks, visu laiku ir kur pasmelt attīstības ceļazīmi pa vertikāli uz augšu. Vienmēr tā ir un, ja tā nebūtu, nebūtu piepildīta ar patiesu prieku!

Tavs novēlējums visiem šis dienas gaviļniekiem!
Dari to, ko mīli un kas padodas! Liela Laime ir cilvēciskā vienkāršībā, patiesās, sirsnīgās attiecībās un neaizmirsti – otra tāda, kāds esi,  nav, neesi lepns vai augstprātīgs, bet meklē ceļu uz savu patieso būtību, tā labāk sapratīsi savus līdzcilvēkus! Esi šodien īpaši saviļņots!