Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 7 Bertas un 7 Bellas. Dzimšanas dienā sveicam Elīnu Lankovsku.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Šobrīd ikdiena paiet kultūrā, bet vakari un agrās rīta stundas ar ģimeni. Esmu mamma, bet aktīvā un profesijai atbilstošā ikdienas ritma dēļ, ne uz pilnu slodzi. Vēl esmu deju skolotāja Liepājas BJC, deju studijā „Extra” un Kuldīgas novada Turlavas kultūras namā, kā arī pagaidām vēl Aizputes novada Apriķu tautas nama vadītāja, kas klāt pievieno obligāti brīvprātīgo darbošanos vokālajā ansamblī un amatierteātra pulciņā. Tā kā diezgan daudz laika paiet ceļā, šoruden esmu nolēmusi atteikties no vadītājas pienākumiem Apriķos un veltīt laiku vairāk savām mīlestībām – ģimenei un dejai.

Kā nolēmāt sevi saistīt ar deju? Vai atceraties savu pirmo nopietno dejošanas/uzstāšanās reizi?
Dejoju jau no bērnu dārza vecuma, paralēli izmēģināju gan sporta skolu, gan mūzikas skolu, gan mākslas skolu, bet sākot dejot šovdejas pie vadītājas Landras Valdmanes sapratu, ka tieši deja būs mans dzīves aicinājums. Tā nu ar mīlestību pret deju pabeidzu Latvijas kultūras koledžu un Latvijas kultūras akadēmiju.

Neskaitot pirmos koncertus sporta dejās, atmiņā spilgtāk palikusi solodeja „Mini Miss un Misters 99” konkursā. Nobeigumā obligāti gribēju špagatu, tad nu katru dienu mājās stiepu kājas, kamēr izstiepu. Un pūles atmaksājās iegūstot galveno titulu.

Kas jums jūsu darbā sagādā vislielāko gandarījumu?
Lielāku gandarījumu sagādā pašai radīt dejas un izpausties horeogrāfijā. Tautiskajās dejās gan vairāk pieturamies pie noteiktā repertuāra, bet, tā kā Dziesmusvētki pagājuši, varēšu iestudēt kādu deju pati. Vēl noteikti lielu gandarījumu dod tas, ka, pēc labi padarīta darba mēģinājumos, koncertos redzu bērnu satraukumu, kas mijas ar prieku, kā arī vecāku prieks par savu bērnu.

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?
Mana ikdiena reizi pa reizei sastāv no maziem izaicinājumiem, bet tādu lielāko vēl laikam neesmu piedzīvojusi. Tā kā man ir bailes no augstuma, tad viens no nesenākajiem mazajiem izaicinājumiem bija gaisa piedzīvojumu trase Tērvetē, gāju pirmā no kolektīva un beigās tikai četri cilvēki no 20 izgājām, tas man lika domāt, ka esmu varone.

Ar kādām sajūtām jums saistās septembris?
Ar melanholiju, nostaļģiju un mīlestību. Man visi skolas gadi bija lieliski un patīkamām atmiņām, tāpēc septembrī vienmēr pakavējos atmiņās par šo laiku. Rudens ir ar īpašu smaržu un krāsām, kas piedod romantisku noskaņu. Un septembris vienmēr ir arī kā jauns sākums.

Kas šobrīd ir jūsu aktuālajā filmu (mūzikas, notikumu) sarakstā?
Filmām īpaši neatliek laiks, bet mūzika mijas ar mierīgu un tādu, ka gribas dejot mašīnā pie stūres. Šobrīd mājās klausos Prāta Vētras „7 soļi svaiga gaisa”, bet ceļā mani pavada Renāra Kaupera un Ineses Zanderes bērnu disks „Sasauc smieklus izklīdušus”. Bet aktuālais notikums – māsas kāzas, kuras jau pavisam drīz, septembrī.

Bez kā jūs nevarat iesākt savu rītu?
Pirmā stunda paiet bērna sagatavošanai bērnu dārzam. Kad atnāku no dārziņa sākas mans rīts, kurā dažreiz ietilpst skrējiens pa Jūrmalas parku, bet obligāts pasākums ir 30 minūšu ilga kafijas dzeršana, pārskatot sociālos tīklus un ziņas, tikai tad varu sākt aktīvo dienas skrējienu.

Kādus notikumus tuvākajā laikā plānojat apmeklēt un ieteiktu to arī citiem?
Noteikti plānoju 26.septembrī apmeklēt laikmetīgās mākslas nakti „Akti Naktī”. Iesaku arī citiem, jo šķiet, ka lielākā daļa liepājnieku vēl nav pazīstami ar laikmetīgo mākslu, it sevišķi laikmetīgo deju. Prieks, ka Olga Žitluhina, kas ir arī mana bijusī kursa vadītāja akadēmijā, arvien biežāk kopā ar akadēmijas studentiem ciemojas Liepājā un pieradina liepājniekus pie šī dejas žanra.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Mums pavisam noteikti ir paveicies, jo septembra sākums ir vasaras un rudens slieksnis, kad viss vēl ir priecīgās krāsās, tāpēc jābauda visi mazie un lielie prieciņi. Tad nu novēlu mums visiem spēju saskatīt skaisto arī ikdienišķās lietās.