Pēc  Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieka Naura Lazdāna ierosinājuma pašvaldības iestāžu pārstāvji apmeklēja ārsta, mecenāta, Liepājas Goda pilsoņa Ernesta Ekšteina atdusas vietu.

Tā atrodas Vaiņodes pusē (agrāk Embūtes pagastā), Balkaišu kapos. Pirms dažiem mēnešiem meklēšanas vienības "Leģenda" puiši Ronalds Reinholcs un Alberts Tihonovs kopā ar agrāko Ekšteinu kaimiņieni Līviju Sproģi bijušajā kapsētā nejauši zemē uzgāja kokā darināto Ekšteina kapa plāksni (to veidojuši Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņi vēl direktora Jāņa Sudmaļa laikā). Diemžēl ne kapsēta un pat ne kapavieta, tāpat kā Balkaišu mājas līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Kā pastāstīja Lazdāns, kopā ar Vaiņodes pašvaldības pārstāvjiem Ekšteina atdusas vietu apskatīt devušies Kapsētu pārvaldes direktors Ivo Pavlušenko, Komunālās pārvaldes pārstāvji Aigars Štāls un Laimonis Dimants, kā arī Liepājas teātra pārstāvis Agris Jansons.

"Šobrīd Komunālā pārvalde veic kalkulācijas, lai noteiktu aptuvenās izmaksas šīs vietas sakārtošanai un, iespējams, piemiņas akmens uzstādīšanai," pastāstīja Lazdāns.

Portāls jau rakstīja, ka ārsta, sabiedriskā darbinieka, mecenāta, Liepājas Goda pilsoņa Ernesta Ekšteina piemiņu vajadzētu godināt gan ārstiem un māksliniekiem, gan teātra, muzeja, avīzes "Kurzemes Vārds" un ostas ļaudīm, gan domei – Ekšteins bija ievērojamais sava laika sabiedriskais darbinieks: domnieks, laikraksta "Kurzemes Vārds" redaktors, Liepājas latviešu teātra un operas dibinātājs utt. Viņš ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Liepājas Goda pilsonis. Turklāt nākamgad apritēs 145 gadi kopš Ernesta Ekšteina dzimšanas.

Balkaišu māju, tāpat kā grobiņnieces Līvijas Sproģes, kādreizējās Ekšteinu kaimiņienes vectēva māju vairs nav, pāri palicis viens mājas stūris, pagrabs, akas vieta un šķūnis vai kūts, kas celta vēlāk, kā liecina gadskaitlis – 1932.gadā. Pēc Otrā pasaules kara Balkaišos atradies apriņķa pirmā kolhoza – "Brīvais zemnieks" centrs: kantoris, klubs, vēlāk arī bērnudārzs, bet pēc tam tur mājvietu radušas kādas septiņas ģimenes. Kopš septiņdesmito gadu beigām, kad mūžībā aizgājusi pēdējā iemītniece – Ziemele – māja stāvējusi tukša.

"Pēc tam jau tikai laupīja un demolēja," pastāstīja Līvija Sproģe.

Ekšteina nāves iemesls bijis "sirds vājums", ar kuru viņš pirmoreiz saslimis jau 1939.gadā, atlabis, bet 1940.gada decembrī saslimis vēlreiz. Ekšteins mira 1941.gadā (nekrologu savam bijušajam redaktoram veltīja arī "Kurzemes Vārds"), un daktera pēdējā vēlēšanās esot bijusi, lai viņu apglabā Balkaišu kapos.

Uzziņa
Ernests Ekšteins

(28.08.1872. Lielgramzdā –16.10.1941. Liepājā)

Mācījies Liepājas Nikolaja ģimnāzijā, Tērbatas universitātē, kur studējis matemātiku, tad pārgājis uz Medicīnas fakultāti. Studijas beidzot, 1898.gadā, atgriežas Liepājā. Tiek pieņemts darbā par pilsētas sabiedrisko ārstu.

Piedalījies Liepājas Latviešu biedrības dibināšanā, bijis tur galvenais noteicējs. 1906.gadā un 1910.gadā ievēlēts Liepājas pilsētas domē. Rosīgi piedalījies Liepājas kultūras dzīvē. 1906.gadā nodibinājis Liepājas Latviešu dramatisko biedrību, kuras uzdevums bija izveidot Liepājā latviešu teātri (tolaik tas atradās Suvorova, vēlākajā Raiņa ielā 2). No 1907.gada ilggadējs Liepājas teātra direktors. 1919.gadā piedalījies Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrības dibināšanā. Liepājas un Lejaskurzemes ārstu biedrību dibinātājs un valdes loceklis, Kurzemes muzeja biedrības dibinātājs. 1918.gadā piedalījies Liepājas operas organizēšanā, 1922. – 1934.gadā Liepājas Operas saimniecības vadītājs, vēlāk dibinājis Operas biedrību. Pēc 1934.gada, kad apvienoja Liepājas Jauno teātri ar Liepājas operu, no teātra dzīves attālinājās.

1922. – 1923.gadā laikrakstu "Kurzemes Vārds" un "Kurzemes Vēstnesis" izdevējs un trešais pēc skaita redaktors. Liepājas Ostas saimniecības vadītājs. Bijis namīpašnieku biedrības valdē.

1928. gada 17. novembrī, svinot Latvijas Republikas desmitgadi, apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

(Avots: Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca; nekropole.lv)