Apmeklējot Liepāju, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (TB/LNNK) izbrīvēja laiku arī lai tiktos ar Nacionālās apvienības Liepājas pārstāvjiem.

Neformālā gaisotnē tika pārrunātas dažādas liepājniekus interesējošas tēmas.

Juris Pavītols („Visu Latvijai”) vēlējās dzirdēt ministra viedokli par taisnīgas tiesas iespējām un valsts valodas statusu. Pavītols un arī Jānis Bružis („Visu Latvijai”) sarunā ar ministru uzsvēra, ka valodas jautājumā NA politiķiem vajadzētu būt niknākiem un nepiekāpīgākiem, lai cittautieši respektētu likuma prasības.

Bordāns atzina, ka nav viegli kaut ko mainīt tiesu sistēmā, jo ļoti daudz tajā atkarīgs no konkrētā tiesneša gudrības, godīguma, profesionalitātes. Lai kaut kā paātrinātu lietu izskatīšanu, ministrija šonedēļ iesniegusi labojumus likumā „Par tiesu varu”, ka tiesu priekšsēdētāji ne tikai drīkst, bet tas ir viņu pienākums kontrolēt, cik ātri un vai pareizi lietas virzās. Tiesneši to uztvēruši kā iejaukšanos tiesu varā, un sūdzības saņemot gan ministrija, gan Saeimas Juridiskā komisija, taču ministrija negatavojas piekāpties.

Tomēr nekādi likumi nepalīdzēs, ja to pašu tiesu priekšsēdētāju amatos nebūs īstie cilvēki, atzina Bordāns.

Diskusija izvērtās par to, vai vajadzētu publiskajā telpā pilnībā aizliegt, piemēram, reklāmas krievu valodā. Piekrītot, ka tas nav neizdarāms, ministrs atgādināja deviņdesmitos gadus, kad šajā ziņā jau bija ievērojami sasniegumi, kurus diemžēl politiķi neprata noturēt. Tomēr, salīdzinot ar Austrumeiropas vai atsevišķām Skandināvijas valstīm, Latvijā „likumi par valodu ir diezgan atbalstoši”, uzskata ministrs, piebilstot, ka dažkārt gan „likums un izpildījums ir divas dažādas lietas”.

Bordāns īpaši nosodīja praksi, kad „pat ministri un prezidents, kā tādi streiklauži, sarunājoties pāriet uz krievu valodu”.

Bordāns atzina, ka tieši tāpēc iesaistījies Nacionālajā apvienībā, jo tā vienīgā izrādot nepiekāpību valodas un pilsonības jautājumos. Tā tas bijis, kad ministrija virzījusi izmaiņas Darba likumā, rosinot normu, kas aizliedz krievu valodas zināšanu pieprasīšanu, tāpat ar Reformu partijas pārstāvjiem diskutējot par grozījumiem Pilsonības likumā.

Sarunā tika skarta arī ātro kredītu problēma. Ministrs atzina, ka attieksmei pret tiem vajadzētu būt tādai pašai kā pret alkoholu – lai ierobežotu tā lietošanu, ir noteikts vecuma cenzs.