Jānis Bružis, 28 gadus vecais “Fazer maiznīcas” tirdzniecības pārstāvis Kurzemē, ir tas “ekstrēmists” no “Visu Latvijai/TB/LNNK”, kura apstiprināšana pašvaldības Dzīvokļu komisijā Liepājas mēram likās  bīstama un nevēlama.

Uldis Sesks un pārējie koalīcijas spēki aizkustinošā vienprātībā ar saskaņiešiem un Osipova partijas deputāti priekšroku deva allaž lojālajam un pakalpīgajam deputātam Ivaram Ķervim.
Kad satieku un aprunājos ar Jāni, arguments par “ekstrēmistu no “Visu Latvijai”” šķiet smieklīgs, ja vien nebūtu tik skumji, ka liepājnieku ievēlētie deputāti ar vieglu roku var cilvēkam piekārt birku, viņu neredzot un pat neizlasot viņa biogrāfiju.

Vai esi liepājnieks?
Protams! Te esmu audzis, te dzīvoju. Uzskatu sevi par Liepājas patriotu.

Sen jau esi “Visu Latvijai/TB/LNNK”biedrs?
Ne pārāk, dažus mēnešus. Ilgu laiku biju “Visu Latvijai” atbalstītājs, palīdzēju ar parakstu vākšanu un arī citādi.

Kā tu komentē izteikumus par tavu ekstrēmismu?
Grūti pateikt, vai tās ir bailes, ka domē ienāks jauna partija vai – ka ienāks jauni cilvēki. Ne mani aicināja uz domes sēdi, ne arī kāds jautāja par maniem uzskatiem vai vēlējās saprast, kāds esmu kā cilvēks.

Pietika ar to, ka esi no “Visu Latvijai”?
Baidās varbūt tāpēc, ka mūsu partija balstās uz noteiktu ideoloģiju, mūsu lēmumi ir nelokāmi, mūs nevar grozīt pa labi vai kreisi vai kaut kā iespaidot. Silakaktiņa, kungs, kurš līdz šim darbojās Dzīvokļu komisijā,  apturēja dažus šaubīgus lēmumus un šaubīgus darījumus, acīmredzot, valdošā koalīcija baidās, ka arī viņa pēctecis, kas nāk no tās pašas apvienības, rīkosies tāpat.

Kāds tad tu esi?
Cenšos būt taisnīgs. Visu mūžu esmu bijis patriots, bet tas jau nav ekstrēmisms. Vai tas, ka tu mīli savu valsti un savu tautu, cieni to, par ko tavi senči cīnījušies, ir ekstrēmisms? Ja tā, tad labi, esmu ekstrēmists.
Bet, ja deputāti ar to domāja kādu sporta veidu, ar ko esmu aizrāvies, tad jau arī Seska kungs ir ekstrēmists – ne kurš katrs varētu braukt ar tādu mašīnu.

Vai tu sporto?
Cenšos būt aktīvs. Spēlēju basketbolu, volejbolu, agrāk arī futbolu.

Vai esi sev izvirzījis mērķus arī politikā?
Mans mērķis ir nestāvēt malā. Nevis ieņemt kaut kādus amatus. Partijā iestājos, jo man, tāpat kā daudziem, maigi sakot, apnicis tas, kas notiek valstī. Arī Liepājā, kas ne tuvu nav sasniegusi to, ko šī pilsēta ar savu potenciālu varētu sasniegt. Kādas ir mājas, kāda vide! Struktūrfondu līdzekļu piesaiste ir laba, bet elementāra lieta, to dara visas pilsētas, un, ja Liepāja to nedarītu, daudzi vienkārši īsā laikā izlidotu no saviem amatiem. Cita lieta, kā to dara un kas vispār tiek darīts, lai cilvēki gribētu dzīvot Liepājā. Manuprāt, ne tuvu nav izdarīts tas, ko varētu. Tāpēc es arī turpmāk aktīvi darbošos.

Saeimas kandidātu sarakstā tu neesi?
Nē. Lai viņi tur, augšā, plēšas. Liepāju atstāt negrasos. Vismaz pagaidām. Gribu arī vēl mācīties.

Pašvaldību vēlēšanās startēsi?
Varbūt. Bet uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai tu esi deputāts vai ne, nevajag stāvēt malā, bet aktīvi visā iesaistīties. Ja mēs  būsim kritiskāki, neiecietīgāki pret nelikumībām, kad tādas redzam, pamazām viss izmainīsies. Šobrīd valstij ir grūti, ir krīze, varbūt mums vajag paskatīties uz sevi – ko  esmu darījis, lai tā nebūtu. Var sākt kaut vai ar to, ka esi laipns pret cilvēkiem, kas tev apkārt. Ka maksā pats nodokļus un skaties, lai to dara kaimiņš. Mēs visi varētu būt patriotiskāki arī tādā ziņā, ka dotu priekšroku Latvijā ražotiem produktiem, nevis par pāris santīmiem lētākai lietuviešu precei.

Ko dara tava ģimene?
Laikam kā lielai daļai, arī man ģimene ir aizbraukusi. Māsa jau piecus gadus dzīvo un strādā Londonā, arī mamma nesen aizbrauca strādāt uz Stokholmu. Es nenopeļu tos, kuri ir aizbraukuši, ja šeit viņiem bija jādzīvo zem iztikas minimuma. Svarīgākais, lai aizbraucēji ātrāk vai vēlāk atgrieztos un liktu lietā tās jaunās zināšanas, jaunās iemaņas, ko tur apguvuši. Negribu ticēt, ka visi, kas aizbraukuši, pārvilkuši svītru Latvijai. Ceru, ka arī mana mamma atgriezīsies.
Man arī pirms diviem gadiem bija diezgan grūts laiks dzīvē, biju bez darba. Taču nezaudēju optimismu, cīnījos – gāju uz intervijām, meklēju un galu galā arī dabūju labu darbu.