Augstākās tiesas Senāts 2.aprīlī noraidīja Liepājas domes kasācijas sūdzību, atstājot spēkā apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst lēmumu aizliegt pieslēgt gāzes apkuri kā prettiesisku.

Spriedums nav pārsūdzams.

Līdz ar to beidzot pielikts punkts uzņēmēja un deputāta Ivara Kesenfelda cīniņam četru gadu garumā pret Liepājas domes prettiesisko lēmumu.

Atgādināsim, ka Liepājas dome 2009.gada 20.februārī pieņēma saistošos noteikumus Nr.5 “Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā". Tajos noteiktas lielas teritorijas pilsētā, kurās iedzīvotājiem un uzņēmumiem aizliegts izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, piespiežot lietot centralizēto siltumapgādi un maksāt “Liepājas enerģijai".

Faktiski pašvaldība ar šiem noteikumiem, dzelžaini nostiprinājusi uzņēmuma “Liepājas enerģija" monopolstāvokli.

2010.gadā, kad SIA "MIG Holdings" (tā valdes loceklis bija Liepājas domes deputāts Ivars Kesenfelds) savā īpašumā Liepājā vēlējās pieslēgt gāzes apkuri, pašvaldība lūgumu noraidīja. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.

Pēc ilgas tiesvedības, 2012.gada 13.jūlijā, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda apmierināt nu jau maksātnespējīgā "MIG Holdinga" pieteikumu, un atzina Liepājas domes lēmumu par prettiesisku.

Pašvaldība par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, taču nu tā noraidīta.

Augstākās tiesas Senāts spriedumā norādījis – lai arī likums ļauj pašvaldībām noteikt siltumpagādes attīstību savā administratīvajā teritorijā, šī kompetence neaptver pašvadību tiesības ar saistošajiem noteikumiem ierobežot ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.

Tiesa norādījusi, ka šī saistošo noteikumu norma izdota bez attiecīgs deleģējuma likumā un pārsniedz pašvaldības rīcības brīvības robežas vietējo jautājumu risināšanā.

Spriedumā teikts, ka pašvaldībai savas iespējas attīstīt centralizētu siltumapgādes sistēmu pastāv, ievērojot ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu. Tiesa saka, tas nozīmē – pašvaldība var tādu veidot un gādāt, lai tā būtu visādi pievilcīga iedzīvotājiem, taču nedrīkst uzlikt par pienākumu šai sistēmai pieslēgties.

Kā redzams no sprieduma, dome tiesā ir uzsvērusi koģenerācijas tehnoloģiju attīstību, ar tās lielo lomu nacionālajā un Eiropas savienības energopolitikā. Uz to Augstākā tiesa spriedumā  norādījusi, ka politikas plānošnas dokumenti nevar būt pretrunā ar likuma normām. Pašvaldībām sava darbība konkrētajā jomā jāpakārto spekā esošajām tiesību normām, un no tām neizriet pašvaldības tiesības noteikt siltumagādes veidu.

Dome tiesā arī norādījusi, ka ir citas pašvaldības, kas izdevušas līdzīga satura saistošos noteikumus. Savukārt tiesa uz to aizrādījusi, ka tādā gadījumā arī tās pārkāpušas likumā paredzētās rīcības brīvības robežas.

Interesants ir fakts, ka paralēli spriedumam Augstākās tiesas Senāts pieņēmis arī blakus lēmumu. Šajā lēmumā tiesa nolēmusi vērst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzmanību uz to, ka noteikumu attiecīgais un, iespējams, arī citi punkti, ir pretrunā ar likumu. Tā tiesa rīkojusies, jo ministram ir tiesības apturēt nelikumīgi izdotu saistošo noteikumu darbību.

Blakus lēmumā tiesa savos secinājumos ir bijusi vēl skarbāka kā spriedumā – blakus lēmumā tiesa saka – ir izdarāms ticams pieņēmums, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijā ietilpstošās pāsvaldības, tostarp Liepājas pilsētas pašvaldība ir apzinājušās Enerģētikas likumā ietvertā deleģējuma apjomu. Tas, tiesas ieskatā, savukart norāda uz Liepājas pašvaldības apzinātu likuma normu ignorēšanu, izdodot tam pretējus saistošus noteikumus.

Respektīvi, Liepājas domei vai nu labprātīgi vai ar ministra svētību nāksies atcelt prettiesiskos saistošos noteikumus Nr.5.

Atbildot uz portāla jautājumu: “Kā jūs komentētu šo uzvaru?”, Ivars Kesenfelds saka: “Ir padarīta darba sajūt. Protams, cilvēciski esmu gandarīts, par Augstākās tiesas nospriesto, kas nozīme, ka SIA “Liepājas enerģijas”  pakalpojumi vairs nebūs obligāti.

Laikam no malas skatoties ir dīvaini, ka Liepājas domes deputātam ir jāsūdz  dome tiesā, lai pierādītu, ka tās pieņemtie saistošie noteikumi ir prettieski un ka tie piešķir SIA “Liepājas enerģija” monopolstāvokli ar visām no tā izrietošajām postošajām sekām.

Varbūt man pietrūka politiskas gudrības un diplomātijas, lai pārliecinātu manus pārējos kolēģus deputātus par šo saistošo notekumu absurdumu... Iespējams.

Bet, gandrīz četrus gadus būdams deputāts, esmu pārliecinājies, ka Ulda Seska veikli vadītajai klusējošā vairākuma koalīcijai, tiesiskais nihilisms ir ikdienišķa parādība. Tiesiskums un  labas pārvaldības principi tiek aizstāti ar skaistiem meliem un puspatiesībām par pilsētas nepārtrauktu attīstību un rūpēm par visiem, kas šeit dzīvo un strādā.”