Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā rakstnieka Olafa Gūtmaņa notiks sestdien, 8.decembrī, plkst.14 Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē, informē viņa dēls Dāvis Gūtmanis.

No Svētā Jāzepa katedrāles rakstnieks tiks izvadīts uz pēdējo atdusas vietu Liepājas Centrālkapos, kur apbedīti arī viņa vecāki un vecvecāki, raksta aģentūra LETA.

Kā ziņots, Gūtmanis aizgāja mūžībā 4.decembra rītā.

Viens no pēdējiem rakstnieka veikumiem ir laikrakstā "Kurzemes Vārds" regulāri publicētās Gūtmaņa dienasgrāmatas, kur viņš paudis savus ikdienas redzējumus, dažādu norišu vērtējumus un atmiņas, turpinādams būt sabiedriski aktīvs.

Kā aģentūru LETA informēja portāls "liepajaskultura.lv", vēl šī gada sākumā, vēlot veselību un ilgu radošu darbību, Liepājas Latviešu biedrības namā Olafam Gūtmanim tika svinēta 85.dzimšanas diena.

Olafs Gūtmanis dzimis 1927.gada 10.janvārī Liepājā. 1941.gadā viņš kopā ar vecākiem tika izsūtīts. Tēvu ieslodzīja Vjatkas nometnē, Olafs ar māti apmetās kilometrus astoņsimts aiz polārā loka – Taimiras pussalā. 1947.gadā Gūtmaņu ģimene nelegāli atbrauca uz Latviju, un trīs gadus viņiem izdevās nodzīvot dzimtenē. Taču "noziegums" – ierašanās dzimtenē – varasiestāžu uzmanībai secen nepagāja, un 1950.gadā Gūtmaņus izsūtīja vēlreiz. Gūtmanis atgriezās dzimtenē 1956.gadā, kad viņš bija tikai 29 gadus vecs, bet jau otrās grupas invalīds – slimojis ar malāriju un arī ar tuberkulozi – pie tam nevis vienu, bet veselas divas reizes.

Liepājā Gūtmanis sāka strādāt par rēķinvedi sēklu veikalā. Interesanti ir tas, ka šis veikals vairāk nekā pusgadsimtu nav mainījis savu atrašanās vietu, pat mainoties politiskajām varām un ekonomiskajiem apstākļiem. Tas vēl aizvien atrodas turpat, kur toreiz, – Rakstvežu ielā.

Tomēr Olafam jau tad bija mākslinieciskas tieksmes, un ar rēķinveža darbu vien viņš (garīgo vajadzību ziņā) iztikt nevarēja. Tāpēc viņš sāka dziedāt Liepājas teātra korī. Olafs bija mācījies arī mūzikas skolā, taču dzīves sarežģījumu dēļ nebija to beidzis. Dziedot teātra korī, Olafs dažreiz bija izpildījis arī pa vienai otrai nelielai lomiņai izrādēs. Pats viņš ar smaidu teicis, ka viņa ievērojamākā loma ir bijusi pavārs Alfrēda Kalniņa operā "Ugunī".

Daiļradei Olafs Gūtmanis pievērsies, mācoties vakarskolā, kur apdzejojis meitenes un skolotājus. Taču pirmo īsto dzejoli viņš uzrakstījis pēc trofeju filmas "Karmena" noskatīšanās pēckara gados kinoteātrī "Daile". Par trofeju filmām sauca filmas, ko Padomju Savienībā izrādīja pēckara gados un kas bija iegūtas fašistiskajā Vācijā un citās okupētajās teritorijās.

Gūtmanis rakstīja par daudzām tēmām, tostarp par Sibīrijas sniegiem. Par dzīvi gan dzejā, gan prozā. Viņš tulkojis latviski cittautu literātu darbus – gan dzeju, gan lugas, kas uzvestas Liepājas teātrī. Rakstījis publicistiku un piedalījies atmiņu grāmatas izveidošanā par Tautas fronti Liepājā.