Ar nelielu atmiņu ekspromtu un foto ieskatu komponista Agra Engelmaņa radošajās izpausmēs un svarīgākajās dzīves norisēs pirmdien, 8.janvārī, bibliotēkā "Libris" aizsākās ceļš uz Liepājas klasiķa, komponista Agra Engelmaņa deviņdesmit gadu jubileju.
Nelielā ekspozīcija "Triju mūzu kalps", kas gan būs apskatāma vairākus mēnešus, faktiski ir tāds kā fons tepat, bibliotēkā "Libris", 27.janvārī paredzētajai Agra Engelmaņa dzejas pēcpusdienai, portālam irliepaja.lv pastāstīja Kristīne Jākabsone, kura sadarbībā ar biedrību "UniPrizma" projekta pieteikumu "Agra Engelmaņa dzejas pēcpusdiena" iesniedza Kultūras pārvaldes konkursā, lai iegūtu finansējumu komponista jubilejas atzīmēšanai ar sarīkojumiem bibliotēkā "Libris", kā arī avansam muzikoloģei, mūzikas zinātniecei un pētniecei Ilzei Šarkovskai-Liepiņai, kura ir apņēmusies līdz Agra Engelmaņa jubilejai 2026.gada pavasarī sagatavot grāmatas manuskriptu.
Tādejādi 27.janvārī paredzētā dzejas pēcpusdiena būs pirmais lielākais sarīkojums pretī komponista jubilejai, kas noslēgsies ar grāmatas izdošanu un Liepājas Simfoniskā orķestra Agra Engelmaņa mūzikas koncertu, pastāstīja komponista meita Līga Engelmane.
Līga Engelmane: "Grāmatā par manu tēvu būs gan viņa biogrāfija, gan citu cilvēku atmiņu apkopojums par viņu, gan nopietna viņa skaņdarbu un muzikālās darbības analīze.
Par tēva koru mūziku jau apsolījusies uzrakstīt diriģente Ilze Valce. Iespējams, būs arī kāds profesionāls vērtējums par dzeju, ko visiem par lielu pārsteigumu mans tēvs rakstīja. Tāpat es gribētu, lai kāds uzraksta par tēva fotogrāfijām, jo fotografēšana arī bija diezgan liela viņa dzīves daļa, īpaši jaunībā."
Agra Engelmaņa galvenās foto modeles bija viņa ģimenes sievietes – sieva Aija un meita Līga.
Runājot par tēva dzeju, Līga saka – "skarba" un "tieša". Pavisam maz tajā ir tādu maigu pantu kāds redzams ekspresekspozīcijā "Triju mūzu kalps". 27.janvāra sarīkojumā Engelmaņa dzeju lasīs aktieris Ēriks Vilsons, bet viņa skaņdarbu "Meditācija" izpildīs čelliste Inga Aizstrauts-Zirka.
Stāstot par tēvu, Līga saka – cilvēks ar sarežģītu raksturu, cilvēks, kuram bija vajadzīga arī liela deva vientulības, kuru viņš guva, staigājot pa Engelmaņu lauku mājai Ausekļi blakus esošo mežu, turklāt – jebkurā diennakts laikā. Šajos brīžos komponista galvā nereti arī dzima jauni skaņdarbi, jo
klavieres viņam nebija vajadzīgas, notis varējis pierakstīt jebkurā mirklī kaut vai uz avīzes malas.
Daloties atmiņās, Aija un Līga uzbur mirkļus un atklāj dažu kuriozu no kopā ar tuvākajiem draugiem – dzejnieka Olafa Gūtmaņa ģimeni, diriģentu Jēkabu Ozoliņu un viņa koristēm, simfoniskā orķestra mūziķiem – Ausekļos svinētajiem Ziemassvētkiem, Līgo svētkiem, Latvijas karoga uzvilkšanu mastā un himnas dziedāšanu Jāņos Atmodas pirmsākumos astoņdesmito gadu beigās.
Aija Engelmane: "Olafs, reiz atbraucis, ienāk iekšā un saka tā: "Vai uzreiz sāksim ar Raimondu Paulu vai kādu Jāņu dziesmu arī padziedāsim?" Agris brūvēja alu, Līga sēja sieru... Skaisti laiki bija."
Līga Engelmane: "Reiz tēvs bija izlasījis, kādai jābūt pūces ligzdai, un nolēma pats to uztaisīt, jo pūce Ausekļos bija manīta. Iznāca kaut kas līdzīgs suņa būdai, smaga. Kā to tagad dabūs kokā? Atbrauca simfoniskais orķestris ciemos, un Uldis Locenieks uzstiepa to ligzdu kokā. Tēvs viņam jautāja, ko par to gribēs. "Nu, uzraksti man kaut ko!" Tā tapa "Pūces ligzda" – tieši basklarnetei, ko spēlēja Uldis."
Aija Engelmane: "To iestudēja arī ansamblis "Putni", un tas bija viens no interesantākajiem darbiem – basklarnete kopā ar sieviešu balsīm."
Arī muzikoloģei Dacei Bluķei ir, ko teikt: "Agris Engelmanis bija mans skolotājs, mācoties Liepājas Mūzikas vidusskolā. Pie viņa mācījos kompozīciju, par komponisti nekļuvu, bet studēju muzikoloģiju, kas ar komponēšanu ir ļoti saistīta, jo mūzikas kritiķim ir jāsaprot, kā top skaņdarbi, kāds ir komponista darba process, kā viņš no idejas tiek līdz rezultātam.
Agris Engelmanis, manuprāt, latviešu mūzikas dzīvē ir līdz galam nenovērtēts.
Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar viņa tam laikam ārkārtīgi avangardisko, moderno simfoniskās mūzikas valodu, kas padomju režīmam nebija īsti pa prātam. Skaistu un dziedošu mūziku Engelmanis rakstīja korim, bet simfoniskajam orķestrim – ļoti ekspresīvu, ekstravagantu, bieži vien laikabiedru nesaprastu. Tiem maniem kolēģiem muzikologiem, kuri nav bijuši ar Agra Engelmaņa mūziku saistīti, paklausoties šo mūziku, ir liels pārsteigums un atklājums, ka 70. -80.gados Latvijā ir tapusi pasaules kontekstā tik laikmetīga simfoniskā mūzika. Diemžēl par tajā laikā līdz galam nenovērtētajiem autoriem arī šobrīd, kad par viņiem varētu runāt, ļoti maz zinām."
TV Kurzeme sižets