Latviešu biedrības nama kamerzālē pirmdien bija pulcējušies pašvaldības iestāžu un domes darbinieki, kā arī nedaudzi liepājnieki, lai piedalītos Liepājas attīstības stratēģijas apspriedē.

Publiskās apspriedes par Liepājas pilsētas attīstības dokumentiem – attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un attīstības programmu turpmākajiem septiņiem gadiem – mērķauditorija šajā reizē bija ar kultūras un tūrisma jomu saistītie vai tie, kuriem šīs nozares interesē.

Ne visiem kultūras iestāžu vadītājiem vai pārstāvjiem apspriešana bija likusies pietiekami saistoša, lai tajā piedalītos. Klāt nebija arī potenciālais pilsētas kultūras un izglītības nozares vadītājs Vilnis Vitkovskis. Kāpēc šim amatam izvirzītais deputāts nebija ieradies, portālam uzzināt neizdevās (uz īsziņā uzdoto jautājumu neatbildēja).

Piedalījās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Hadarovičs, kura pārziņā ir arī tūrisma attīstība, Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs, vairāki darbinieki no Liepājas olimpiskā centra, Latviešu biedrības nama, tūrisma informācijas biroja, Kultūras pārvaldes, Attīstības pārvaldes, Centrālās zinātniskās bibliotēkas, kā arī sabiedrības pārstāvji.

Jādomā, tie, kuri nevarēja ierasties uz apspriedi klātienē, ar Attīstības pārvaldes izstrādātajiem dokumentiem – stratēģiju, programmu un trim pielikumiem: rīcību plānu, investīciju plānu un vides pārskatu – iepazīsies pašvaldības mājaslapā (www.liepaja.lv/page/3422), lai pēc tam sniegtu savu vērtējumu un priekšlikumus.

Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols un eksperte Inguna Tomsone, prezentāciju sāka ar esošās situācijas raksturojumu un iepriekšējo gadu tendencēm.

Pēc statistikas datiem 2013.gadā Liepājā dzīvojuši 72 838 cilvēki, un tas ir aptuveni par 10 tūkstošiem jeb 12,3% mazāk nekā 2005.gadā. Ja šis samazinājums nešķiet tik dramatisks (Attīstības pārvaldes speciālisti gan piekrita, ka statistikas uzrādītie dati neatspoguļo reālo situāciju, un iedzīvotāju skaits ir vismaz vēl par desmit tūkstošiem mazāks), tad, piemēram, studentu skaits Liepājas Universitātē šajā laika posmā no 3 992 sarucis uz 1762 (par 56%), bet pasažieru skaits sabiedriskajā transportā no 25 miljoniem 2005.gadā uz 13,8 miljoniem 2012.gadā (par 44,8%).

Šie un citi rādītāji, tāpat kā fakts, ka Liepājas attīstība plānota, balstoties tikai un vienīgi uz Eiropas fondu, nevis pilsētas budžeta līdzekļiem, būtiski ietekmējuši izstrādātos pilsētas attīstības dokumentus – stratēģiju periodam līdz 2030.gadam un attīstības programmu laikposmam līdz 2020.gadam.

Piemēram, tas, ka Attīstības pārvalde šobrīd neredz iespēju, kā Eiropas naudu varētu piesaistīt kultūras mantojuma saglabāšanai, kas Liepājai jau gadiem ir ļoti aktuāla tēma, attīstības dokumentos atspoguļojies tā, ka kultūras mantojuma saglabāšana tajos nav paredzēta.

Taču, lai gan apspriedē nepiedalījās arī valsts un pašvaldības pieminekļu sargi, vairāki atnākušie dedzīgi iestājās par nepieciešamību attīstības programmā tomēr iekļaut arī konkrētus pasākumus kultūras mantojuma saglabāšanai. Tas būtu jādara kaut vai tādēļ, ka, pēc Ābola sacītā, ja kāda vajadzība neatspoguļojas attīstības plānošanas dokumentos, tad pilnīgi droši, ka valsts vai Eiropas finansējumu tai neredzēt.

No otras puses – tas, kādām nozarēm tiks šā plānošanas perioda ES finansējums, vēl nav skaidrs zināms, līdz ar to iznāk, ka  plānošana lielā mērā ir tāda vīziju zīmēšana ar dakšām ūdenī.

Par kultūras mantojuma saglabāšanu runāja Lorita Palapa, Mārtiņš Ķesteris, „Vienotības” Liepājas biroja vadītāja Kristīne Dzelme un citi. Piemēram, Dzelme bija sašutusi, ka pašvaldība nespēj nosargāt Berči mantojumu – Linoleja rūpnīca, Eļļas fabrika, Alus fabrika faktiski jau aizgājušas bojā.

“Septiņi gadi nav tik ilgs laiks, varētu uzdrošināties runāt arī daudz konkrētāk,” sacīja Dzelme. Viņa rosināja veidot datu bāzi, kas būtu pieejama investoriem, kuri gatavi ieguldīt līdzekļus, lai atjaunotu kultūras mantojumu, bet sastopas ar pārāk lieliem birokrātiskiem šķēršļiem.

Uzņēmējs Mārtiņš Gineitis secināja, ka attīstības vīzija vairāk esot vērsta uz vakardienu, turklāt tā ne ar ko neatšķiroties no Jelgavas vīzijas. Gineitis arī atzina, ka attīstības stratēģiju nevajadzētu pielāgot tikai ES fondiem, bet būtu jāmeklē arī iekšējie resursi.

Indra Ķempe piezīmēja, ka jaunā stratēģija un programma ne ar ko neatšķiras no iepriekšējam (2007.–2013.) plānošanas periodam izstrādātājiem attīstības dokumentam, kuros ierakstītais lielākoties nav izpildīts.

Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba iestājās par to, ka attīstības programmā īpaši jāizceļ skolu bibliotēkas, kurām jākļūst modernākām, tāpat jāfiksē ne tikai CZB rekonstrukcija, bet arī plānotā paplašināšana.

Liepājas teātra vadītājs Herberts Laukšteins bija neapmierināts, ka attīstības programmā teātra Mazās zāles problēma risināta, iekļaujot to „Lielā dzintara” kompleksā. Viņaprāt, tas ir neprofesionāls lēmums.

Biedrības „Kuršu laiva” pārstāvis Eduards Raits bija nācis aizstāvēt Jūrniecības muzeja ideju, uz ko Ābols bilda, ka tā ir ņemta vērā.

Liepājas Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis bija neizpratnē, kāpēc sadaļā “Aktīvi, veseli, sociāli aizsargāti liepājnieki” runa ir tikai par ārstniecības iestādēm. “Vai tad mums tikai ar to saistās vesels liepājnieks?”

Liepājas attīstības dokumentu apsriešana turpināsies līdz 21.februārim, līdz šim datumam arī var iesniegt novērtējuma un priekšlikumu anketas.