Tikai divi žurnālisti un četri sabiedrisko attiecību speciālisti līdz galam izturēja mediju pārstāvjiem paredzēto pilsētas attīstības plānošanas „nodarbību” trīs stundu garumā.

Mediju atsaucība nebija liela – tikai trīs žurnālisti – Ilze Vainovska („Kursas Laiks”), šā raksta autore un Nora Driķe („Kurzemes Vārds”), kura līdz beigām nepalika. Attīstības pārvaldes aicinājumam bija atsaukušies arī vairāki sabiedrisko attiecību un nevalstiskā sektora pārstāvji – Iveta Vēvere (Simfoniskais orķestris), Sarmīte Jēkabsone („Liepājas ūdens”), Sanita Dejus (NVO), Aigars Štāls (Komunālā pārvalde), kā arī Krista Kalnarāja (Kultūras pārvalde) un Jevgēnija Skoraja (Liepājas teātris), kuras arī piedalījās gandrīz līdz plānošanas nodarbības beigām.

Diskusiju vadīja iepirkuma konkursā par Liepājas attīstības programmas 2014. – 2020.gadam un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam pirmās redakcijas sagatavošanai nepieciešamās informācijas sniegšanu uzvarējušās SIA "AC Konsultācijas" pārstāvis.

Mediju grupā apsverot Liepājas labās un sliktās lietas, izkristalizējās divas galvenās tēmas ar mīnusa zīmi – vide, kas ir pārāk neizlīdzsvarota, un cilvēki, kas dažādu negatīvu tendenču iespaidā kļuvuši apātiski. Ar plusa zīmi vairums novērtēja dabas vērtības, kas it kā nemaz nav raksturīgas pilsētai, infrastruktūras attīstību (māju siltināšana, sabiedriskā transporta sistēmas pilnveide, velobraukšanas iespējas, vēsturiskais mantojums, dzeramais ūdens) un personības attīstības iespējas līdz 18 gadu vecumam. Vērtējot tendences pēdējo desmit gadu griezumā, tika atzīmēts, ka pasliktinās Liepājas sasniedzamība – autoceļu kvalitāte, dzelzceļa, gaisa un ūdens satiksme, tāpat trūkst darbavietu, saglabājas zems atalgojums, lai gan uzlabojusies infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai. Pozitīvas tendences vērojamas sabiedriskā transporta attīstībā, zināmā mērā uzlabojas ielu infrastruktūra (taču joprojām ir pārāk daudz ielu ar grants segumu), toties netiek novērtēts pilsētas vēsturiskais un arhitektūras mantojums, no kultūras galvaspilsētas Liepāja pārvēršas vieglas izklaides centrā, samērā zema ir arī liepājnieku ieinteresētība un līdzatbildība pilsētas, mikrorajona, savas mājas attīstībā.

Diskusijas noslēgumā katrs no dalībniekiem, izvēloties vienu Liepājas attīstības negatīvo tendenci, piedāvāja savus risinājumus tuvākajam (līdz 2020.gadam) un tālākajam (līdz 2030.gadam) periodam.

Šo piedāvājumu esenci "AC Konsultācijas" un Attīstības pārvaldes pārstāve Inguna Tomsone solīja izmantot stratēģijas galīgās versijas izstrādē, kas tālāk tiks nodota visu liepājnieku apspriešanai.

Stratēģija plānošanas procesam līdzi var sekot domes mājaslapā liepaja.lv sadaļās „Sabiedrības līdzdalība” un „Attīstības plānošana”, kur tuvākajā laikā varēšot iepazīties arī ar visu darba grupu apspriežu protokoliem.

Kopumā laikposmā no 19. jūnija līdz šim brīdim pilsētas attīstības dokumentu izstrādē iesaistīti un iesaistījušies ap 200 liepājnieku, kas strādājuši astoņās tematiskās grupās, ziņo domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa.

Paralēli tematiskajām darba grupām notiek arī speciālistu semināri šaurākā lokā, kurā turpinās darbs gan ar jau iegūto informāciju, gan tiek sniegti jauni priekšlikumi. Speciālistu semināri sadalīti pa tēmām: Izglītība un nodarbinātība, Pilsētvide, dabas vērtības un pilsētsaimniecība, Konkurētspējīga ekonomika un Liepājnieki (veselība, sabiedrības drošība, brīvais laiks).

12.jūlijā, piemēram, notika darba grupas ”Liepājnieki” sanāksme, kurā sprieda par veselību, sabiedrības drošību un brīvā laika pavadīšanu.

Attīstības dokumentu plānošana norit pēc vienota scenārija.

Liepājas domes Attīstības pārvalde pateicas ikvienam, kurš aktīvi iesaistījās attīstības dokumentu plānošanas procesā, un tos, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt, līdz 10. augustam aicina sūtīt savus priekšlikumus par pilsētas attīstības jautājumiem uz e-pastu info@dome.liepaja.lv.