Trešdienas, 26.oktobra, vakarā, prezentējot pašvaldības ieceres un uzklausot liepājnieku jautājumus par visdažādākajiem jautājumiem, domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam bija jāatbild arī uz vienu no "mūžīgajiem"  jautājumiem – par Raiņa ielas pārbrauktuvi. Proti, kad tad pienāks tas brīdis, kad tur vairs neveidosies satiksmes sastrēgumi.

Mērs, atbildot jautājuma uzdevējam, pastāstīja, ka pašvaldība jau vasaras nogalē noslēgusi līgumu par priekšizpēti Tērauda ielas pārvada projektam, un šis pārvads noteikti atslogos arī Raiņa ielas pārbrauktuvi, un sastrēgumu tur vairs nebūs.

Pēc mēra sacītā, uzņēmumam, kurš veic šo domes pasūtījumu,

dotas 296 dienas, un nākamā gadā jūnijā – jūlijā tam ir jādod atbilde uz jautājumu "Vai šis projekts var tikt realizēts?".

Mērs arī neslēpa, ja atbilde būs pozitīva, pašvaldībai par saviem budžeta līdzekļiem projektu realizēt būs ļoti dārgi, respektīvi, neiespējami. Cerēt var tikai uz ES fondu līdzekļiem un valdības atbalstu.

Raiņa iela nav vienīgā, kur mēdz veidoties sastrēgumi pie dzelzceļa pārbrauktuves. Līdzīga situācija nereti vērojama arī Brīvības ielā, un Tērauda ielas pārvads primāri paredzēts tieši tāpēc, lai likvidētu esošos un nākotnē, visnotaļ ticams, vēl lielākos sastrēgumus šajā tranzīta maģistrālē, jo bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā jau notiek un, domājams, vēl intensīvāk nākotnē notiks uzņēmējdarbība, un vilcienu sastāvi no "Metalurga" teritorijas uz ostu kursēs arvien biežāk.

Bet, kā tad ir ar Ansiņa kunga pieminēto priekšizpēti? Sazinoties ar domes Attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Ābolu, portāls irliepaja.lv noskaidroja, ka šā gada augustā Liepājas pašvaldība par 72 200 eiro (bez PVN) noslēgusi līgumu SIA "Ardenis" par priekšizpētes izstrādi projektam, kura oficiālais nosaukums ir "Multimodāla satiksmes pārvada un saistītās infrastruktūras izbūve (Dienvidu pieslēguma Liepājas ostai 2. kārta)" jeb, vienkārši sakot, pārvada izbūvei no bijušās "Liepājas metalurga" teritorijas līdz Ziemeļu priekšpilsētai.

Pēc Ābola sacītā, priekšizpēte ir pirmā stadija. Tās uzdevums ir pateikt, vai realizējams pārvada A, B vai C novietojums, vai tas ietvers arī tramvaja sliežu izbūvi, un, ja ietvers, tad kur Ziemeļu priekšpilsētā būs tramvaja apgriešanās laukums, vai būs divas vai četras satiksmes joslas utt.

Pēc priekšizpētes jau sekos tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde un citas darbības.

Kā norādīja Ābols, šobrīd īstenot projektu būtu vieglāk nekā pirms desmit gadiem, jo pašvaldība ir nopirkusi daļu "Metalurga" teritorijas, līdz ar to kaut kādi nekustamie īpašumi, kurus pārvada izbūves dēļ, iespējams, vajadzēs nojaukt, nebūs jāatpērk.

Vēlme realizēt šādu vai līdzīgu projektu pašvaldībai ir vismaz jau kopš jaunā Liepājas teritorijas plānojuma izstrādes 2012.gadā (spēkā līdz 2037.gadam), kad šī ideja tika iestrādāta plānā.

Toreizējais Būvvaldes galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls aģentūrai LETA stāstīja, ka Liepājā plāno izbūvēt jaunu satiksmes pārvadu, kas savienos Jaunliepāju un Ziemeļu priekšpilsētu un atslogos dzelzceļa pārbrauktuvi Raiņa ielā.

Jau tolaik, kā teica Vitāls,

izskatītas arī citas iespējamās satiksmes pārvada atrašanās vietas, taču Tērauda ielas rajons tam atzīts par piemērotāko.

"Divu līmeņu satiksmes pārvads būs paredzēts gan auto transportam, gan tramvaja līnijai. Lai to uzbūvētu, Tērauda ielā vajadzēs nojaukt visus pāra numuru dzīvojamos namus. Tāpat būs jānojauc vairākas savrupmājas Namdaru ielā. Pašvaldība plāno šos īpašumus no iedzīvotājiem atpirkt – līdzīgs risinājums tika panākts Zirņu ielas rekonstrukcijas projektā, kur pašvaldība arī iegādājās divus nekustamos īpašumus, kas traucēja projekta īstenošanai," aģentūrai stāstīja galvenais teritorijas plānotājs.