Latvijas bankas likvidētās Liepājas filiāles tukšās telpas otrdien, 14. janvārī, apskatīt bija ieradusies plaša Liepājas domes un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) augstāko amatpersonu delegācija – visi trīs vicemēri un viņu biroju darbinieki, izpilddirekcijas vadītāji, SEZ pārvaldnieks, kā arī Liepājas teātra valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins un valdes locekle Eva Ciekurze.


Kā portālam atzina Laukšteins, teātris apsver iespēju bankas ēkā iemitināt Mazo zāli. Tiesa, teātra vadītājs arī atzina, ka vēl nevar pateikt, vai telpas ir piemērotas šim mērķim ("Tik vieglprātīgi es nevaru atbildēt!"). Vēlāk tajā pašā dienā šādu versiju un pat vesela teātra kvartāla izveidi, iekļaujot tajā Liepājas teātra un bankas ēkas, kā iespējamu apsprieda arī pilsētas Attīstības programmas veidotāju darba grupa.


Par telpu šaurību jau agrāk sūdzējušies arī Rožu ielas namā strādājošie pašvaldības darbinieki, savukārt pretēja problēma ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, kuras mājvieta Fēniksa ielā 4, kā portālam sacīja SEZ Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters, kļuvusi par lielu, un ir sarežģīti to apdzīvot.


Latvijas bankas filiāles vadītājs Gundars Lazdāns (šajā amatā viņš ir līdz janvāra beigām) pastāstīja, ka līdz šim par telpām klātienē interesējies tikai Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kurš pirmais tās apskatījis. Pagaidām pat ēku saimnieki – AS "Valsts Nekustamie īpaši" – nav bijuši Liepājā, tikai pieteikta vizīte.


Lazdāns viesiem izrādīja bankas abas ēkas, gan saimniecības, gan galveno – no pagrabstāva, kurā iekārtota pat trenažieru zāle un pirts, līdz centrālajai telpai, kas bankas vajadzībām vēlāk sadalīta ar starpsienām. Lielākā ēkas pārbūve notikusi 2003. gadā, kad starpstāvu koka pārsedzes nomainītas ar dzelzsbetona konstrukcijām, uzbūvētas piebūves un veikts daudz citu izmaiņu.


Kā atzina domes izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš, ēkā ir telpas, kas jau tagad izmantojamas gan kā kabineti, mācību klases, glabātuves. Pēc Jēriņa teiktā, ēkas ir ļoti labā stāvoklī, tajās ir labas komunikācijas – ventilācija, ūdensvads, kanalizācija, gan vietējā, gan pilsētas apkure, apsardze.  Tomēr viss atkarīgs no tā, kādai funkcijai ēkas tiks izvēlētas, atzina Jēriņš.


Namu Teātra (Hāgedorna) ielā 3 ap 1898. – 1900. gadu projektējis arhitekts Pauls Makss Berči kā Krievijas Valsts bankas Liepājas filiāli, tā uzcelta 1903. gadā.