Profesionālās izglītības iestādes ir jāattīsta valsts stratēģiskajos centros, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri.

Šodien tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde atgādināja, ka pašlaik profesionālā izglītība nav pašvaldības kompetence un normatīvie akti neparedz pašvaldības līdzekļu ieguldījumu profesionālajās izglītības iestādēs, tādēļ Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem kā atlases kritēriju nedrīkst noteikt pašvaldības līdzfinansējumu, raksta LETA.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs prezentācijā uzsvēra, ka valsts ekonomiskajai attīstībai ir svarīgi profesionāli izglītoti cilvēki. Ja tādu nebūs, valstī nāksies ievest darbaspēku no citām valstīm, taču tā vietā lietderīgāk būtu pašiem sagatavot kvalificētu darbaspēku savam darba tirgum.

Lembergs uzsvēra, ka, plānojot profesionālās izglītības kompetenču centrus, ir jāņem vērā stratēģiskās plānošanas dokumentos noteiktie valsts attīstības centri. Šo ieceri atbalsta arī pārējo lielo pilsētu domju priekšsēdētāji. Valmieras domes priekšsēdētājs un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents Inesis Boķis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas lielākās rūpes ir tās, ka 20 gadu laikā politiķi nav sapratuši, ka gan izglītībā, gan veselības aprūpē un citās nozarēs visu valsti nevar vienādi attīstīt.

"Mēs jau ilgu laiku cenšamies skaidrot, taču diemžēl neveiksmīgi, tā saukto Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska "plunkšķu teoriju" - lielās pilsētas ir valsts vilcējspēks. Ja tās kļūs par spēcīgiem centriem, tās pavilks līdzi arī mazāk attīstītās vietas. Runājot par arodskolām, ir maldīgi domāt, ka par 9 miljoniem latu uzbūvētā arodskolā latvāņu pļavas vidū nāks cilvēki mācīties un tā vieta attīstīsies. Ir 21.gadsimts, un katrs bērns, lai viņš ir dzimis laukos vai pilsētā, vēlas atbilstošu servisu, pilnvērtīgas sportošanas, atpūtas un izklaides iespējas. To var īstenot tikai lielākajos attīstības centros. Protams, ir jāņem vērā nozares specifika, jo nekad ne Rīgas, ne Valmieras centrā nebūs lauksaimniecības vai ceļu būves profesionālās skolas," sacīja Boķis.

Lielo pašvaldību vadītāji izglītības un zinātnes ministram uzsvēra, ka attīstības centriem ir jādod iespēja veidot spēcīgu augstākās izglītības, profesionālās un vispārējās izglītības tīklu, nenoniecinot citus. "Mums ir jāredz prioritātes, ko un kā valstī attīstīt. Ir jāskatās, kā attīstību plāno Ķīna, Dienvidamerika, Āzija, kur tiek uzskatīts, ka nevar attīstīt visu, bet ir jāattīsta stiprākie centri, kas var iet uz priekšu un pavilkt pārējos," teica Boķis.

Ministrs uzsvēra, ka pašlaik pašvaldībām ir nosūtīti priekšatlases kritēriji, kas ļaus profesionālās izglītības iestādes sarindot prioritārā secībā, taču pašvaldības līdzfinansējuma esamība vai neesamība neietekmēs projekta turpmāko virzību, jo būtisks būs nozaru ekspertu padomju vērtējums.

Tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka Ķīlis ar LLPA tiksies reizi mēnesī un LLPA deleģēs savus pārstāvjus sporta finansējuma, vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības darba grupām, kas izstrādās reformu rīcības plānu. Ministrs uzsvēra, ka vispārējās izglītības darba grupai ar priekšlikumiem būtu jānāk klajā jau šī gada martā, lai reformas varētu ieplānot jau 2013.gada valsts budžetā.

Pašvaldību vadītāji interesējās arī par vaučeru sistēmas ieviešanas lietderību. Lembergs teica, ka jau pašlaik starp pašvaldībām notiek savstarpējie norēķini par vispārējās izglītības pakalpojumiem, jo skolēni var brīvi izvēlēties, kurā skolā mācīties. "Ja kāds ventspilnieks vēlas mācīties Rīgas 1.Valsts ģimnāzijā, viņš to var darīt, tas nav liegts. Taču problēma ir tā, ka savstarpējos norēķinos netiek ieskaitīti skolu kapitālā remonta un pamatlīdzekļu iegādei nepieciešamie līdzekļi. Ja tiktu atrisināta šī problēma, vaučeru sistēma nebūtu aktuāla," sacīja Lembergs.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis Dainis Turlais sacīja, ka problēma ir tā, ka valdībai katru gadu ir atšķirīga attieksme pret finansējuma sadali pašvaldībām, kā rezultātā ir grūti plānot finansējumu izglītībai.

Ķīlis atzina, ka vaučeru sistēma nav prioritārais jautājums un ir jāveic pamatīga šīs sistēmas izpēte, jāiepazīstas ar zviedru pieredzi, jāizvērtē, kas ir piemērots Latvijai, kas nē, jāveic detalizēti aprēķini, un tikai pēc pamatīgas analīzes varēs redzēt, vai galvojumu sistēmu būs vērts ieviest, vai arī jāmeklē cits risinājums.

Pilsētu vadītājus interesēja arī jautājums par obligātu skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, kad tiks pieņemts politisks lēmums, lai pašvaldības laikus varētu sagatavoties tā īstenošanai. Ķīlis uzsvēra, ka politisku lēmumu varēs pieņemt tikai tad, ja to atbalsīs sabiedrība. Ministrs uzskata, ka būtu vēlams sākt mācības 1.klasē no sešu gadu vecuma, taču viņš savu viedokli neuzspiedīšot. "Ja sabiedrība neatbalstīs šo iniciatīvu kā obligātu nosacījumu, tad tas netiks pieņemts. Arī pašlaik nav liegts bērniem sākt mācīties 1.klasē sešu gadu vecumā," teica Ķīlis.

Runājot par mācību gada pagarināšanu, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sacīja, ka šis jautājums ir pārrunāts ar skolu direktoriem un Jelgavas izglītības darbinieki uzskata, ka mācību gada organizāciju vajadzētu pārkārtot. "Pašlaik skolās jau maija vidū sākas eksāmeni, un daļa skolotāju ir iesaistīta eksāmenu norises organizēšanā, un mācību darbu nav iespējams pilnvērtīgi turpināt citās klasēs. Mēs rosinātu eksāmenus pakāpeniski sākt jau aprīlī, lai netiktu traucēts mācību darbs pārējiem skolēniem. Mācību gada beigas vajadzētu veltīt mācību vielas nostiprināšanai, kā arī radošām un praktiskām aktivitātēm," sacīja Rāviņš.

LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.