Ceturtdien, 28. jūlijā, Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" festivāla "Via Baltica" ietvaros atklāta izstāde "Baltijas brīvības ceļš".

Uz izstādes atklāšanu nebija sanācis daudz ļaužu, un tādu, kuri paši piedalījušies vēsturiskajā trīs Baltijas valstu vienotības demonstrācijā, bija tikai daži. Festivāla rīkotāja Dace Bluķe pastāstīja, ka tolaik bijusi vidusskolniece, arī domes vicemērs Vilnis Vitkovskis, kurš uzrunāja izstādes atklāšanā sanākušos, bijis skolēns un vieglatlēts, kam treneris toreiz teicis – jūs varat savai valstij visvairāk dot, ja kārtīgi trenēsities.

Viens no tiem, kurš pats, turklāt kopā ar trim saviem mazajiem bērniem 1989.gada 23.augustā bija stāvējis dzīvajā ķēdē, bija liepājnieks Agris Čukurs. Sievai bijis jāstrādā, tāpēc braukuši četratā. Vietu, kur pievienoties Baltijas ceļam, atraduši “kaut kur pie Ķekavas”. Vaicāts, kāpēc izlēmis doties ceļā, Čukurs saka: “Bija jābrauc. Nevarēja nebraukt... Toreiz visi bija spārnoti – nu tikai būs...” Nostāvējuši stundu vai pusotru. Arī Agra Čukura meita Ilze, kurai tolaik bija astoņi gadi, atcerējās, kā braukusi kopā ar tēvu un brāļiem. “Bija mašīnas, cilvēki... Interesanti...”

1989. gada 23. augustā ar cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Tallinai simboliski tika atjaunota Baltijas valstu vienotība, pēc piecdesmit gadiem apliecinot, ka trīs valstu neatkarība nelikumīgi tika iznīcināta Hitlera un Staļina vienošanās rezultātā.

1989. gada 23. augustā no Liepājas vairāki simti Liepājas nodaļas tautfrontiešu desmit autobusos devās uz Bauskas pusi, lai netālu no robežas ar Lietuvu sadotos rokās un apliecinātu sev, Liepājai, Latvijai un visai pasaulei, ka liepājnieki kopā ar visiem cīnīsies par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību. Diemžēl par šo notikumu ir saglabājies maz fotogrāfisku un dokumentālu liecību, pastāstīja muzeja līdzstrādniece Sandra Šēniņa, kura tolaik bija LTF Liepājas nodaļas koordinatore – viss Liepājas tautfrontiešu arhīvs sadega ugunsgrēkā.

Izstādi “Baltijas brīvības ceļš” šoreiz sagatavojis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kā veltījumu Baltijas ceļa 25. gadadienai. Tajā atspoguļoti Latvijas 20. gadsimta vēstures galvenie posmi, Baltijas valstu sadarbības pieredze, kā arī sabiedrības vēsturiskās atmiņas nozīme Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, plašākā vēsturiskā retrospekcijā atskatoties uz Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu sekām Austrumeiropas 20. gs. vēsturē, kā arī Baltijas valstu sadarbību.

Izstādes vadmotīvs ir mūsu zemes un tautas ceļš no Latvijas valstiskās neatkarības cauri okupācijām uz neatkarības atjaunošanu, ceļš, kas Baltijas nācijas izšķirošos brīžos ir savedis kopā, lai tās drosmīgi iestātos par savām tiesībām, apliecinātu Baltijas tautu sīkstumu un spēku.

Ekspozīciju papildina trīs valstu karogi, ko muzejam laipni aizdevusi Liepājas Universitāte.

Atklāšanā atbilstošu noskaņu radīt palīdzēja Dāvis Kristaps Aigars, improvizējot uz ģitāras.

Iepriekš Baltijas ceļu atceroties, “Via Baltica” Liepājā rādījusi arī cita veida izstādes, pastāstīja Bluķe, – pērn tā bija visu trīs valstu jauno mākslinieku kopīga izstāde muzejā un viesnīcā “Promenāde”, iepriekš – trīs valstu fotogrāfu skatījums uz Baltijas ceļu mūsdienās. Bijušas arī Latvijas Tautas frontes muzeja, kā arī Ārlietu ministrijas sagatavotas ceļojošās izstādes.

Latviešu, lietuviešu un igauņu solidaritāte Baltijas ceļā 1989. gada 23. augustā ir kļuvusi par Baltijas valstu atpazīšanas zīmi ārzemēs un mūsu vienotības apliecinājumu pašu mājās.

Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" K. Ukstiņa ielā 7/9 skatāma līdz 31. augustam. Ieeja bez maksas.

Festivāls "Via Baltica" šogad notiek no 28. jūlija līdz 3. septembrim Liepājā un Kuldīgā. Liepājā tas tradicionāli noslēgsies ar Senās uguns nakti pludmalē.

Festivāla rīkotājs ir nodibinājums "Via Cultura". Festivāls notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Liepājas kultūras pārvaldes un Kuldīgas novada domes finansiālu atbalstu.