"Što eta za ženščina?"* – norādot uz pieminekli, rakstniekam Ērikam Kūlim Mirdzas Ķempes vārdā nosauktajā skvēra reiz jautājusi kāda garāmgājēja.

Jautājums vietā, jo, iespējams, pat ne katrs latvietis, kur nu vēl iebraucējs, vaigā pazītu spilgto personību, dzejnieci Mirdzu Ķempi, kurai veltītais monuments bez jebkādas norādes, atrodas skvērā blakus Liepājas dzejnieka Olafa Gūtmaņa namam, starp Uliha ielu, Vites ielu un Peldu ielu.

Rakstnieks Ēriks Kūlis teic, ka jau vairākkārt centies panākt, lai kādreizējais uzraksts atgrieztos savā vietā, taču līdz šim dzirdīgas ausis neesot atradušās. Atkal par to runājot, jo tūlīt klāt būs tradicionālās Dzejas dienas, kad sarīkojumā pie kādreizējās jauno dzejnieku patroneses kājām, kā ierasts, skanēs jūsmīgi pacilāti teksti un dzejas rindas, bet dzejniece joprojām būs anonīma.

"Tikai Staļina pieminekļiem nebija klāt norādes, jo tad nedrīkstēja nezināt, kas tas tāds," pajoko rakstnieks, pamatoti norādot, ka visur monumentiem, kas veltīti kādai vēsturiskai personībai, vienmēr klāt ir arī norāde.

Portāls lūdza Komunālās pārvaldes un Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālistam Aigara Štālam noskaidrot, vai nav paredzēts labiekārtot skvēru, atjaunojot arī zudušo uzrakstu. Štāls paskaidroja:

"Skvērs 2009. gadā ir atjaunots Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanas gaitā, kura mērķis bija paplašināt tūrisma maršrutu "Liepāja – kā pa notīm". Laukuma un pieminekļa vienkāršoto renovāciju veica SIA "Aizputes ceļinieks".

Renovācijas laikā atjaunots gan piemineklis, ko bija sapostījuši vandaļi, gan laukuma vēsturiskās detaļas, kā arī mozaīkas segums, zālieni un košumaugu stādījumi. Tāpēc šobrīd kādi papildu labiekārtošanas darbi netiek plānoti".

Štāls arī apgalvo, ka dzejnieces vārda plāksnītes tomēr nekad nav bijis. Tam nepiekrīt rakstnieks Ēriks Kūlis.

"Varu parādīt, kur tieši tas bija – Mirdzas Ķempes paraksta faksimils, atveidots bronzas burtiem, tagad tā vieta rūpīgi aizšpaktelēta" saka Kūlis. Dzejnieces paraksts reizē kalpojis arī kā norāde, kam tad veltīts skvērā esošais monuments.

Aigars Štāls: "Būvvalde pirms vairākiem gadiem ir sazinājusies ar Ingunu Rībenu kā līdzautori un saņēmusi akceptu, ka tur var un vajag uzstādīt uzrakstu, kurā paskaidrots, kāda personība šeit ir iemūžināta. Risinājumu viņa atļāvusi izvēlēties un saskaņot Liepājas būvvaldes speciālistiem".

Par uzraksta izvietošanu sabiedrībā runā vairākus gadus un, šķiet, par to lielākā rūpe ir pašiem Liepājas rakstniekiem un dzejniekiem, saka Štāls. Savukārt dzejniece un Būvvaldes arhitekte Gunta Šnipke teic, ka "plāksnei tekstu jau kādus pāris gadus atpakaļ sagatavoju, tulkotāja Kaija Strautmanis to profesionāli iztulkoja angliski, atdevu visu Liepājas Tūrisma informācijas birojam, kurš tolaik it kā gatavojās plāksni pasūtināt, bet nav joprojām, kā visiem zināms".

Aigars Štāls: "Ir bijušas idejas šeit izcelt ne tikai diženo dzejas skolotāju, bet arī viņas audzēkņu, piemēram, Olafa Gūtmaņa piemiņu. Taču līdz šim Būvvaldē nav iesniegts neviens priekšlikums. Būvvalde un Komunālā pārvalde ir atvērta risinājumiem".

Portāls irliepaja.lv par Ķempes pieminekļa anonimitāti jau rakstīja 2012.gadā, kad šo problēmu aktualizēja toreizējais Kultūras pārvaldes darbinieks Valdis Skujiņš.

Dzejnieces M. Ķempes piemineklis skvērā pie Peldu un Ūliha ielu krustojuma atklāts 1989. gada 9. septembrī. Pieminekļa autore ir tēlniece Ligita Ulmane-Franckeviča, piemiņas vietas arhitekte – Inguna Rībena.

*) Kas tā par sievieti? (kr.val.)