Pirms neilga laika uzdevām jautājumus par koncertzāli "Lielais dzintars" Intam Dālderim un Dacei Bluķei. Šoreiz atbildēt lūdzām SIA "Lielais Dzintars" valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu,

Ko nozīme mūsdienīga, moderna koncertzāle tādā skaitliski tomēr nelielā pilsētā kā Liepāja?
Koncertzālei "Lielais dzintars" ir ārkārtīgi liela loma ne tikai pilsētas, bet arī reģiona un valsts mērogā. Pirmkārt, tas ļauj liepājniekiem un pilsētas viesiem izbaudīt profesionālu mākslu sakārtotā un atbilstošā kultūras infrastruktūrā, kas ir mūsdienu sabiedrības viena no pamatvajadzībām. Otrkārt, šī vizuāli iespaidīgā ēka jau šobrīd ir kļuvusi par Liepājas pilsētas vizītkarti gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Pilsēta ir ieguvusi pasaules līmeņa arhitektūras objektu, kas tikpat labi varētu atrasties arī Ņujorkā vai Tokijā. "Lielais dzintars" arhitektoniski pats par sevi ir liela vērtība un ir pozitīvi pārveidojis pilsētas identitāti. Treškārt, "Lielais dzintars" veicina tūrisma pieplūdumu, it īpaši nesezonas laikā. Līdz ar to tas palielina restorānu un viesnīcu apgrozījumu, kā arī veicina mazo uzņēmējdarbību un ienes papildu finansējumu pilsētas budžetā.

Vai 1000 vietas Liepājai tomēr nav par daudz?
"Lielā dzintara" Lielajā zālē ir 991 sēdvietas, kas nav maz. Viennozīmīgi tas ir izaicinājums menedžmentam un mākslinieciskajam vadītājam, bet ir jāatceras, ka, tāpat kā Rēzeknē un Cēsīs, šī ir reģionālā koncertzāle, kas aptver daudz plašāku teritoriju un iedzīvotāju skaitu. Mēs esam vienīgā koncertzāle Latvijā, kurai ir savs simfoniskais orķestris, kas pilnvērtīgam skanējumam prasa zināmu koncertzāles apjomu. Ir skaidrs, ka ne uz visiem pasākumiem koncertzāle var būt pilna, un tieši jaunās auditorijas piesaiste ir viens no mūsu stūrakmeņiem.

Vai koncertzāle virzās pa to ceļu, kādu redzējāt, kad kļuvāt par tās vadītāju?
2018. ir pirmais gads, ko es kā "Lielā dzintara" vadītājs esmu realizējis kopā ar koncertzāles komandu. Jau šobrīd mēs redzam, ka biļešu ieņēmumi salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājušies, un koncertzāles darbība ir stabilizējusies. Tāpat kā ar jebkuru uzņēmumu, tas attīstās pakāpeniski, un esam pārliecināti, ka ir ielikti ļoti stipri pamati nākamajiem gadiem. Jau tagad varam redzēt, ka 2019. gads būs vēl iespaidīgāks.

Kurš ir galvenais – koncertzāles direktors vai mākslinieciskais vadītājs? Kurš kura pārraudzībā strādā?
Koncertzālē "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājam jāuzņemas pilna administratīvā un finanšu atbildība. Mākslinieciskajam vadītājam ir centrālā loma repertuāra izveidē, bet arī tas ir jāpieņem valdei, izvērtējot visus finanšu riskus. Ziemeļeiropā nav prakses, ka mākslinieciskais vadītājs uzņemas pilnu atbildību par koncertzāli, izņemot gadījumus, kad mākslinieciskais vadītājs ir arī valdes priekšsēdētājs vienā personā. Viena no valstīm, kur par vadītāju var kļūt mākslinieciskais vadītājs, ir Francija, piedāvājot padomei māksliniecisko vīziju. Jāsaka, ka tādā gadījumā mākslinieciskajam vadītājam ir daudz lielāka administratīvā atbildība.

Vai sevi ir attaisnojusi ideja pa mūzikas skolas izvietošanu koncertzāles telpās?
Mūzikas skolas iekļaušana ir viens no labākajiem lēmumiem, kas tika pieņemts, plānojot šīs mājas būvniecību. Tas ir saistīts ne tikai ar ekonomiskiem apsvērumiem. LMMDV ir kļuvusi par koncertzāles radošuma epicentru jaunajai paaudzei, kas ir nenovērtējams pienesums pilsētai un Latvijai kopumā. Es no sirds novēlu katrai pasaules koncertzālei savu mūzikas skolu un katrai mūzikas skolai savu koncertzāli!

Kāda ir Latvijā un Liepājā situācija ar profesionāliem koncertzāles darbiniekiem? Vai tādu ir pietiekami, vai tādus pie mums sagatavo, vai jāmācās pieredzes ceļā? Kāda ir jums zināmā pieredze citur pasaulē?
Kultūras menedžmenta programma tiek apgūta vairākās augstskolās, tomēr atsevišķu programmu koncertzālēm tās nepiedāvā. Vadības līmeņa darbinieki no visām trijām reģionālajām koncertzālēm ir studējuši Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī bagātinājuši savu pieredzi ārzemēs. Tā kā koncertzāļu profesionāļus neviens nesagatavo, izvēloties darbiniekus, mums ir svarīgi, lai cilvēkam būtu saikne ar mūzikas vai mākslas jomu, lai jau pašā sākumā darbiniekam ir izpratne par nozares pamatiem. Ir arī svarīga darbinieka motivācija apgūt nozares praktiskās nianses, ko augstskolā neiemāca.

Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Strādājot Bervalda zālē Stokholmā (Berwaldhallen), mani kolēģi lielākoties bija mūziķi, mūzikas skolotāji, žurnālisti vai sava amata speciālisti, kuri "deg" par mūziku un ir apguvuši šo darbu pieredzes ceļā.

2018./2019. gada sezonā ar Ziemeļvalstu mobilitātes programmas atbalstu astoņi "Lielā dzintara" darbinieki brauks pieredzes apmaiņās uz Gēteborgas koncertzāli Zviedrijā un Harpas koncertzāli Rejkjavikā, Islandē, lai smeltos pieredzi un zināšanas no saviem ārzemju kolēģiem.

Anonīms e-pasta autors apgalvo, ka koncertzāli "masveidā" atstāj darbinieki, kas neesot mierā ar jūsu vadības stilu. Vai tā ir taisnība?
Jāatzīst, ka pēdējā pusotra gada laikā tiešām nomainījušies daļa koncertzāles "Lielais dzintars" darbinieku. Rotācija ir bijusi lielāka, nekā tas ir ikdienā, bet jāatzīst, ka jauna vadība jebkuram uzņēmumam nes pārmaiņas.  Izvērtējot situāciju, esam pārskatījuši darbinieku veicamos pienākumus un atbildību, lai koncertzāles darbs kļūtu vēl efektīvāks. Līdz ar to nekādas izmaiņas šīs mainības dēļ koncertzāles apmeklētāji neizjutīs. Gluži pretēji – "Lielā dzintara" komanda šobrīd aktīvi strādā pie 2018./2019.g. sezonas realizācijas, lai turpinātu klausītājus priecēt ar interesantām dažādu žanru kultūras programmām. Arī Liepājas pašvaldība "Lielā dzintara" valdes darbu novērtējusi pozitīvi, kas ļauj domāt, ka "kuģis" tiek virzīts pareizā virzienā. Mēs augstu novērtējam ikvienu darbinieku, kurš devis savu ieguldījumu koncertzāles attīstībā, un esam gatavi savā komandā uzņemt jaunus profesionāļus. Diemžēl darbinieku mainība kultūras nozarē ir augstākā nekā citur. Tā saistāma gan ar paaugstinātu stresa līmeni ikdienas darbā, gan nereti arī ar nekonkurētspējīgu atalgojumu, piemēram, tehniskā personāla vidū, kas mudina darbiniekus meklēt iespējas citās nozarēs.

Kas sagaida klausītājus jaunajā 2018./2019.g. sezonā?
Jaunā sezona koncertzālē "Lielais dzintars" būs bagāta notikumiem. Paralēli mūsu rezidentu Liepājas Simfoniskā orķestra un Liepāja teātra programmai, koncertzālē tiek piedāvāts spilgtu notikumu klāsts. Koncertzāle turpina koncertu sēriju ar izmeklētiem projektiem "Pasaule Lielajā dzintarā". Kamerzāle tiks ieskandināta ar kamermūzikai veltītu koncertciklu "Personīgi". Tiek turpināta arī veiksmīgi aizsāktā izglītojošo koncertu sērija bērniem un jauniešiem. Izstāžu telpā Civita Nova tiks rīkotas vairākas mākslas izstādes, kā arī Jam Session sadarbībā ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Uz izstādēm, tāpat kā džeza vakariem ikviens pilsētnieks un pilsētas viesis aicināts bez maksas.

Pēc LSO sezonas atklāšanas 15. septembrī mūs gaida ikgadējais "Liepājas Mākslas forums" ar pasaules superzvaigznēm laikmetīgajā mūzikā un mākslā. Festivālu atklās laikmetīgās mūzikas grandi no Beļģijas "Ictus Ensemble" kopā ar austriešu komponisti Evu Reiteri, izcilā beļģu dejotāja Lizbeta Gruveza izdejos popmūziķa Boba Dilana 60. un 70. gadu dziesmas, Bens Frosts no Austrālijas un Daniels Bjarnasons no Islandes izpildīs pašu komponēto simfonisko svītu "Solaris". Un tas noteikti nav viss! Oktobrī mūs iepriecinās divi gaidītākie šī gada notikumi klasiskajā mūzikā – Pētera Vaska jaundarba "Koncerts obojai un orķestrim" pirmatskaņojums ar LNSO un pasaulslaveno "Berlīnes Filhramoniķu" obojistu Albrehtu Maijeru, kā arī Andra Nelsona un Leipcigas Gewandhaus orķestra uzstāšanās Liepājā! Oktobra beigās koncertzāle "Lielais dzintars" svinēs arī savu trešo jubileju ar izcilu un tradīcijām bagātu ansambli no Ņujorkas "Bang On a Can", kas ir vieni no ietekmīgākajiem laikmetīgās mūzikas vēstnešiem pasaulē. Novembrī no sirds svinēsim Latvijas valsts simtgadi un tumšajā gada laikā dzirdēsim pasaulē pazīstamā saksofonu kvinteta Bl!ndman atskaņotu programmu, kas veltīta klasiķim Johanam Sebastianam Baham. Decembrī paralēli Ziemassvētku un Jaunā gada programmām Liepājā viesosies pasaules koncertzāļu mīlētais franču virtuozs – klavesīnists Žans Rondo ar baroka un austrumu mūzikas programmu.

2019. gadā mēs dzirdēsim koncertu, kas veltīts gregoriāņu dziedājumiem, piedzīvosim Gidona Krēmeru un Kremeratas Baltikas debiju "Lielajā dzintarā", satiksimies ar itāļu baroka izcilībām, mūziķiem no Dienvidirānas, slaveno džeza pianisti no Japānas Hiromi Uehara, kā arī izbaudīsim Liepājas Simfoniskā Orķestra sagatavotu Zvaigžņu festivāla programmu. Kamerzālē satiksimies ar Spīķeru kvartetu, vijolnieci Elīnu Bukšu ar programmu, kas veltīta kamermūzikas šedevriem, Lielās mūzikas balvas laureāti Ingu Kalnu kopā ar Diānu Ketleri un daudziem citiem izciliem māksliniekiem no Latvijas un ārzemēm visdažādākajām gaumēm!