Šonedēļ galerijā "Romas dārzs" mākslinieki un kolekcionāri Ināra un Uldis Liepas atklāja kārtējo ievērības cienīgo ekspozīciju – izstādi "Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete".
Bagātīgo etiķešu kolekciju papildina gan vēstures fakti, gan palielinātās etiķetes kā autonomi mākslas darbi, gan etiķešu zīmētāju rakstītie teksti. Piemēram, liepājnieks Agris Padēlis-Līns atceras un raksturo laiku, kāds tas bija tobrīd, kad tapa viņa zīmētās etiķetes ar grafiskajiem Liepājas namu fasāžu attēliem. Diemžēl pats autors nebija klāt izstādes atklāšanā, taču bija citi – māksliniece Irina Tīre, kura zīmējusi suvenīrsērkociņu kolekcijas etiķetes – Liepājas un apkaimes etnogrāfiskos cimdus, Rīgas sērkociņu fabrikas "Komēta" kādreizējais vadītājs Zigmunds Mežnieks, kokapstrādes kombināta "Baltija" jeb SIA "Liepājas sērkociņi" komercdirektors Helmuts Plauks, "Credo" vadītājs Valdis Skujiņš, kurš gandrīz divdesmit gadus saņēma algu "Baltijā", kas toreiz bija lepns uzņēmums, – ne tikai ar savu muzikantu grupu, bet arī somu pirti un citām padomju laika "ekstrām".
"Ar sērkociņiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem," brīdina "Liepājas sērkociņu" kādreizējais komercdirektors Helmuts Plauks. Foto: irliepaja.lv.
Bija atnākuši arī vairāki kādreizējie "Baltijas" darbinieki, viņu vidū Alvīne Vērse, kura portālam irliepaja.lv mazliet pastāstīja par savām darba gaitām: "Ja man jāstāsta, kā es rados "Sērkociņos", tad man jāstāsta par visu "Baltiju". Tās bija manas mājas, strādāju no 1966.gada. Uz "Sērkociņiem" atnācu no "mucām", ceha, kas nodega līdz pamatiem. Vienu brītiņu strādāju par meistari iekraušanā – formēju dzelzceļa papīrus. Piecus gadus nostrādāju "Sērkociņos", biju grāmatvedis-kasieris, bet tad par priekšnieci atnāca Dace Pērkone un piemusināja mani aiziet no "Sērkociņiem" atpakaļ uz manu cehu, kad to atkal uzcēla. Tur es sagaidīju pensiju."
Uz izstādes atklāšanu bija ieradusies arī mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kura augstu novērtēja gan pašu izstādi, gan tās veidotāju ieguldīto darbu.
"Šai izstādei ir tik daudz slāņu un to var tik dažādi lasīt un tulkot," atzina Burāne, salīdzinot izstādi ar nupat Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvojušo Ināras Sluckas iestudējumu.
Liepājnieki par šo izstādi un arī galeriju var būt laimīgi, uzskata mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Viņai piekrīt arī profesors Aldis Kļaviņš. Foto: irliepaja.lv.
Izstādē skatāmās Latvijas mākslinieku veidotās sērkociņu etiķetes Burāne pieskaita Latvijas lietišķās mākslas vēsturei:
"Tas, ko mēs saucam par lietišķo grafiku, manā skatījumā izriet no mūsu mentalitātes, jo latvietim tas, kas ir skaists, ir derīgs, un, kas ir derīgs, tas ir skaists. Kā Riharda Zariņa zīmētā Latvijas pirmā pastmarka".
Ingrīda Burāne veltīja atzinīgus vārdus arī izstādes autorei: "Tas, ko es gribu pateikt par Ināru Liepu, un tur es atradu arī līdzību ar sērkociņiem, – labs mākslinieks vienmēr ir arī drosmīgs. Lai spēlētos ar sērkociņiem, tev arī ir jābūt zināmai uguntiņai iekšā. Labs mākslinieks, pirms viņš pie kaut kā ķeras, izpēta visus iespējamos slāņus tai parādībai, kuru viņš grib attēlot jeb atainot, jeb radīt, jeb veidot izstādes ekspozīciju. Es zinu, ka Ināra ir strādājusi, pētīdama lietas, kas viņai kā māksliniecei nemaz nebūtu jāpēta. Viņa varētu pamāt, un ir... Bet – ar pamāšanu nekas mākslā nenotiek. Un dzīvē arī."
Mākslās zinātniece norādīja arī uz to, cik svarīgs ir materiāls: "Labam māksliniekam ir vajadzīgi labi materiāli. Un labus sērkociņus arī var uztaisīt tikai no labiem materiāliem. Tajā ziņā es savus bērnības sērkociņus atceros ar lielu baudu!"
Palielinātās sērkociņu etiķetes ar domino kauliņu attēlu var izmantot, lai uzspēlētu. Foto no galerijas "Romas dārzs" arhīva.
Helmuts Plauks un Valdis Skujiņš, tāpat arī Irina Tīre atcerējās gan jautrus, gan ne tik jautrus atgadījumus no savas pieredzes, strādājot sērkociņu fabrikā vai izpildot tās pasūtījumus.
Bijušais fabrikas "Komēta" prezidents Zigmunds Mežnieks pateicās Inārai un Uldim Liepām, kuri savākuši tik visaptverošu kolekciju un nav ļāvuši aizmirst par kādreiz slaveno ražošanas nozari.
Alvīnei Vērsei ir, ko pārrunāt ar Valdi Skujiņu, kuram savulaik izmaksājusi "Baltijā" nopelnīto algu. Foto no galerijas "Romas dārzs" arhīva.
Savukārt Ināras Liepas galvenā atziņa, atklājot izstādi, bija "bez sērkociņiem, tāpat kā bez sāls – neiztikt".
Māksliniece arī vēl un vēl lūdz liepājniekus, kuriem ir kāds atmiņu stāsts par sērkociņu fabriku "Baltija", dalīties ar to, lai papildinātu ceļojošās izstādes ekspozīciju un iecerētā kataloga saturu. Un – "vēl joprojām ļoti meklēju šīs fabrikas mākslinieci Benitu Baltbārdi, kuras ieguldījums etiķešu radīšanā ir ļoti nozīmīgs".
Māksliniece Irina Tīre ar savām zīmētajām sērkociņu etiķetēm. Foto: irliepaja.lv.
Tos, kuriem ir, ko teikt, bet kuri neatnāca uz izstādes atklāšanu, galerijas "Romas dārzs" darba laikā laipni gaidīs galerijas vadītāja Diāna Adamaite.
Izstāde "Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete" galerijā "Romas dārzs" apskatāma līdz 6.augustam.
Foto no galerijas "Romas dārzs" arhīva.