Pēdējās 2013.gada minūtes kopā ar miljoniem visas Zemes pulksteņiem skaitīs arī Liepājas Sv.Annas baznīcas vēsturiskā laikrāža rādītāji.

Baznīcas torņa pulkstenim tā būs jau 106 reize.

Sv.Annas baznīcas draudze visos laikos bijusi Liepājas latviešu sabiedrības garīgās un arī sabiedriski nacionālās dzīves centrs. Tāpat nebūs lieki piebilst, ka baznīca kopš 19.gadsimta vidus tika uzskatīta par vietējās latviešu pilsonības ietekmes augošo simbolu.

19.gadsimta septiņdesmito gadu sakumā Liepājas Sv.Annas baznīcas draudze bija spējusi uzkrāt pietiekami daudz līdzekļu, lai pasūtītu P.M.Berči baznīcas torņa projektu.

1873.gadā Dievnams ieguva jauno, ķieģeļsarkano torni, saglabājot visai nožēlojamā stāvoklī esošo apmūrēto koka baznīcas jomu. Nākamās pārvērtības tapa tikai pēc divdesmit gadiem, kad baznīca 1893.–94. gadā ieguva tagad skatāmo viengabalaino, Berči projektēto neogotisko izskatu.

Pirmajā pārbūves kārtā tapušajā tornī tika iebūvēts pulksteņa mehānisms ar koka tītavām. Mehānismu darbināja regulāri uzvelkamas un akmeņiem pildītas koka kastes – atsvari. Liepājnieki laiku varēja noteikt tāpat kā tagad – pēc četrās torņa plaknēs novietotajām ciparnīcām vai kā toreiz teica – ciferblatēm.

1907.gadā baznīcas draudze par 723 rubļiem nolēma iegādāties jaunu pulksteņa mehānismu. Vecais bija savu mūžu nokalpojis, taču bija arī vēl cits iemesls – gadu agrāk Liepājas vācu draudze Sv.Trīsvienības tornī arī bija uzvilkusi pavisam jaunu, ķeta rāmī un ar tādām pašām atsvaru bumbām aprīkotu laikrādi, kas Lielajā ielā zvanu šķindināja stundās un pusstundās.

Izmantojot vecās kapara ciparnīcas, atjaunoja to krāsojumu. Te nu atspoguļojās draudzes un pat visas Liepājas latviešu sabiedrības augošā saimnieciskā un kultūras apziņa, jo tika nolemts visām ciparnīcām uzkrāsot arābu ciparus – iespītējot vācu Sv.Trīsvienības baznīcas pulksteņa gotiskajiem romiešu cipariem. Jā, šķiet, arī pavisam praktiska lieta, tāda kā pulkstenis, līdz pat Pirmajam pasaules karam bija kļuvusi par vācu Liepājas birģeliskās sabiedrības spožuma stundas norieta simbolu.

1927.gadā Sv.Annas baznīcas draudze lēma par torņa remontu un pulksteņa ciparnīcām. To pārzeltīšanu uzņēmās daiļkrāsotājs un zeltītājs E.Jirgens, kura darbnīca atradās Peldu ielā 8. 1929.gada vasarā visa četras ciparnīcas un pulksteņa rādītāji bija atjaunoti. Tikai – cipari nu atkal bija ar romiskām formām. Bija aizmirsts par kādreizējām cīņām, kur pat šķietami nevainīga latviska izpausme no visvarenās vācu „šlakas” tika uztverta par bīstamu dumpi. Pastāvēja Latvijas valsts, un it kā bija pašsaprotams, ka arābu ciparu nomaiņa ar vecišķi dekoratīvākajiem romiešiem ir ieguvusi citu nokrāsu.

2007.gada beigās, atsaucoties Sv.Annas baznīcas draudzes vadītāja Jāņa Vilnīša lūgumam, Liepājas pilsētas dome no rezerves fonda piešķīra Ls 1329 vienas, rietumu puses torņa pulksteņa restaurācijai. Ciparnīcas vairāk nekā simts gadu bija izturējušas gan vējus, gan vēstures vētras.

SIA „idp”, kas veica to inventarizāciju, konstatēja ap divdesmit abu pasaules karu radītus bojājumus – bumbu un ložu trāpījumus platēs un rādītājos. Sevišķi „iecienīts” garlaikotu zaldātu mērķis bijis rietumu puses tornis, kur lodes mērķētas visbiežāk.

2008.gada oktobrī tika atpakaļ uzmontēta atjaunotā rietumu ciparnīca. Pēc draudzes lēmuma, tās cipari arī tagad ir romiešu.

Varbūt pareizi, jo apliecina stabilitāti un nemainīgumu nākotnē.