Pirmo reizi – šis ir atslēgas vārds Kristīnes Zikmanes  personālizstādei "Viesi", kas visu septembri būs skatāma kluba "Fontaine Palace" terasē "Acropolis".

Pirmo reizi Latvijas Mākslas akadēmijas 4.kursa grafikas apakšnozares audzēkne sarīkojusi personālizstādi, un pirmo reizi "Acropolis" velvēs ienākusi tēlotājmāksla. Kluba saimniece Ivonna Kalita sola, ka izstādes turpināsies arī pēc Kristīnes "Viesu" aiziešanas. Kristīne Zikmane arī ir pārliecināta, ka viņas pirmā izstāde nebūs pēdējā, taču kad un kas sekos, to "laiks rādīs". Šobrīd tā ir grafika, kas vairāk interesē, taču "man patīk viss" – arī tēlniecība un glezniecība.

Savai pirmajai izstādei Kristīne atlasījusi pēdējo trīs, četru gadu laikā tapušos linogriezumus, grafikas, zīmējumus, gleznas, kā arī darbus, kas veidoti sietspiedes tehnikā un arī kombinējot tehnikas. Izmantotas trīs krāsas, no kurām "nevienai nevajadzētu dominēt". Linogriezumi pirmajā mirklī atgādina flomāstera zīmējumus, taču nē, tie ir daudz sarežģītāk veidot – pierādījumi redzami turpat, izstādes telpā.

"Acropolis" Kristīne izvēlējusies pati. Tāpēc, ka "vismīļākajā pilsētā Liepājā" ļoti patīk tieši krastmala, arī tāpēc ka pazīst Ivonnu Kalitu, jo vienlaikus mācījušās mākslas vidusskolā, un "gribēju telpu, kas nav perfekti galeriska, nav tik sterila, kurā nāk dažādi cilvēki."

Starp šiem kluba viesiem tagad ir arī Kristīnes veidotie "Viesi".

Tie ir cilvēki, kas mani iedvesmo, saka Kristīne. Viņai patīk zīmēt portretus, patīk atainot emocijas. Tās viennozīmīgi ir manas emocijas, viņa saka, taču vienlaikus – mēs visi esam līdzīgi, un tās ir arī citu cilvēku emocijas...

Kristīne priecājas, ka "uzbūvējusi" izstādi, jo nu ir iespēja paskatīties it kā no malas, kas izdevies, kas ne, novērtēt sevi – tehniski, emocionāli.

Kādi ir secinājumi?

"Jāturpina ļoti daudz strādāt...

Mākslas akadēmijā no Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas sola iestājusies bez problēmām. Kā tas izdevās? Kristīne atbild pavisam īsi: "Cenšos pēc labākās sirdsapziņas. Ja ir, tad ir, ja nav, tad nav..."

Šogad galvenais būs diplomdarbs. Ieceres, idejas esot. Tas nebūšot gluži "viesu" tēmas turpinājums, taču arī nenovirzoties pārāk tālu tēmas.

Kristīne nav pesimiste attiecībā uz nākotni pēc akadēmijas beigšanas.

"Ir ļoti daudz iespēju... Nē, nav tā, kā citi domā, – ko tad mākslinieks var darīt, kā sev iztiku nodrošinās..."

Ar izteiktu daiļrunību jaunā māksliniece neizceļas.

"Man nepatīk runāt tāpat vien. Ja ir ko teikt, saku..."

Daudzko viņa vēlas paturēt pie sevis, un izvēlas to nestāstīt citiem. Kaut vai par saviem favorītiem mākslā. "Tādi, protams, ir..."

Kristīne ļoti mīl Liepāju, bet viņai patīk arī Rīga, "tā kustība".

"Vajag līdzsvaru – te ir miers, salīdzinot ar Rīgu, kur valda nemiers."

Kas vajadzīgs, radot mākslas darbu – miers vai nemiers?

"Man personīgi vairāk – nemiers."

Kristīne pa Rīgas ielām brauc ar dēli vai velosipēdu – bez bremzēm.

"Tas dod to nemieru..."

Nav tā, ka pasaule, kas apkārt, Kristīni neinteresētu, bet sociālajos tīklos viņa cenšas pārāk neiegrimt. Par interneta komentāriem (tie parādījās jau tūlīt pēc pie izstādes atklāšanas fotogalerijas publicēšanas) viņa neuztraucas.

"Katram savs viedoklis..."

Ko par jauno mākslinieci saka draugi?

"Noteikti – nopietns cilvēks."