Piektdienas, 29.augusta, vakarā koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" vairāk nekā četras stundas garajā lielkoncertā „Nezāles neiznīkst” bija pulcējies tik daudz cilvēku kā "Liepājas dzintara" slavas laikos.


No rokmūziķu piemiņas zīmei "Spoku koks" trūkstošajiem 4,5 tūkstošiem eiro koncerta laikā vismaz četrus saziedoja kā nieku...


Ja lielkoncerta rīkotāji patiešām izdarīs to, ko solīja, un kaut ko līdzīgu mēģinās atkārtot arī nākamgad un vēl pēc tam – visu cieņu un  – lai izdodas!


Vienīgais, ko šajā reizē gribas teikt, ir – paldies!


Paldies Fredim – gan par turēšanos eleganti cienījamos rāmjos koncertu vadot (ieskaistot provokāciju "Līvi, Līvi, Līvi..."), gan lieliski izpildīto veltījumu ukraiņu tautai – "Daudz zābaku pa manu zemi staigā...".


Paldies Uldim Marhilēvičam par pārteikšanos koncerta beigu daļā, jo bez Virgas, kurš "vēl ir dzīvs un satur mūs visus kopā" un kurš bija dzīvs, skaidrā un lielisks visu koncerta laiku, pietrūktu "Līvu" dvēseles un pietrūktu ģitāras romantiskās stīgas.


Paldies visu paaudžu Pavītoliem, Ķiģeļiem un Muceniekiem, jaunākās paaudzes Grodumam, kas apliecināja – tēvu aizsāktā tradīcija turpinās.


Paldies Jurim Pavītolam par "Vairogiem" un "Līvu" koka iedēstīšanu.


Paldies Igo, Ivo un visiem visu laiku "Līvu" muzikantiem.


Paldies Olgai Rajeckai par "Dzelzsgriezēju" – viņas balss kā skalpelis grieza īsti, vietā un laikā.


Paldies "faniem" – Atim Ieviņam ar grupu "Colt" un Jānim Buķelim, kas turpina dziedāt "Līvu" dziesmas.


Paldies arī par padomju estrādes mūzikas garā ieturēto "Sērkociņceha" popūriju, bet nākamreiz, lūdzu, nevajag.