Ar Kirova Lipmana atbalstu Liepājas muzejā tapusi izstāde par ebreju medicīnas darbiniekiem Liepājā un tuvējā apkaimē.

Liepājas muzejā, K. Ukstiņa ielā 7/9, atklāta tematiska izstāde “Viena tautība – dažādi likteņi” par ebreju medicīnas darbiniekiem, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā Liepājā un tās apkārtnē. Izstāde tapusi ar uzņēmēja Kirova Lipmana finansiālu atbalstu.

Pirmo reizi Liepājas vēsturē apkopota informācija par tiem ebreju ārstiem, farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm un citiem medicīnas darbiniekiem, kuri strādāja Liepājā, Pāvilostā, Aizputē, Vaiņodē, Liepājas un Aizputes apriņķos. Galvenais uzsvars likts uz šo cilvēku profesionālo darbību pirms Otrā pasaules kara un viņu likteņiem Otrā pasaules kara laikā.

Izstādē apskatāmi materiāli no daktera Maksima Zika meitas Džannas Krūmiņas, provizora Īzaka Āronsona vedeklas Ellenas Āronsones, daktera Morduha Veinreiha blāļa dēla Gerta Veinreiha un daktera Rūdolfs Hermera vedeklas presonīgā arhīva, kā arī priekšmeti no Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Liepājas muzeja krājuma.

Daudzi vecāka gada gājuma liepājnieki atceras izcilus Liepājas ebreju ārstus, farmaceitus un citus medicīnas darbiniekus, kuri strādāja vai praktizēja Liepājā un tās apkārtnē. Diemžēl pilsētnieku atmiņās ir arī traģiski momenti, kas saistīti ar Otrā pasaules kara notikumiem un pilsētas ebreju sistemātisku iznīcināšanu.

1939. gadā Liepājā strādāja 85 ārsti, no kuriem 29 (33%) bija ebreji. Starp tiem minami Mozus un Samuels Tāli, tēvs un dēli Joseļi, Abrams un Ickins Levenšteini, bērnu ārsti Heimanis Rabinovičs un Jozefs Fridbergs u.c. Liepājas reģionā strādāja pieci ebreju ārsti: Glikmanis Leo (1904–1941) Aizputē, Levenšteins Abrams (1903-1941) Pāvilostā, Levs Jazeps (1899–1941?) Klosterē, Sofers Mozus (1888–1941?) Nīkrācē un Joffe Frida (1899–1941) Vaiņodē.

Uz Liepāju pēc vāciešu repatriācijas atnāca strādāt vēl vairāki ārsti, piemēram, Dr. med. Teodors Volframs un terapeits Benjamins Tečs. Padomju okupācijas laikā 1941. gada 25. jūnijā tika nogalināts pilsētas slimnīcas galvenais ārsts Dr. med. Teodors Volframs.

Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā no 33 ārstiem tika nogalināti 28. 1942. gadā no pilsētas ārstiem Liepājas geto tika ievietoti ginekologs Izaks Barons, otorinolaringologs Bērs Deslers, sieviešu slimību ārsts Simons Plockins, ādas un venērisko slimību ārsts Morduchs Veinreihs un ķirurgs Maksims Ziks.

No šīm piecām personām tikai Dr. Veinreihs un Dr. Ziks, kas bija pārcietuši dažādu geto un koncentrācijas nometņu šausmas, pēc kara atgriezās Liepājā un turpināja strādāt pilsētas slimnīcā un poliklīnikā. Arī no citu nozaru medicīnas speciālistiem – farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm, žēlsirdīgajām māsām, kosmētiķēm un citām personām – tika nogalināti gandrīz visi.

Otrais pasaules karš atstāja smagas rētas ne tikai ebreju ārstu vidū. No 1939. gadā esošajiem 85 Liepājas ārstiem 1946. gadā pilsētā bija palikuši tikai astoņi. Pilsēta pilnībā bija zaudējusi visus vācu tautības ārstus, gandrīz visus ebreju tautības ārstus un tikai daži latviešu tautības ārsti turpināja savu darbību Liepājā.

Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” būs skatāma no 4. jūlija līdz 28. oktobrim.