"Lielais dzintars" uz Viestura Kairiša filmas "Melānijas hronika" pirmizrādi (pirmo aiz Rīgas "Splendid Palace") bija pulcējis tik daudz skatītāju, cik uz retu koncertu, fascinējot pat režisoru.
Režisors un viņa līdzbraucēji – viens no filmas producentiem Gints Grūbe un "Latvijas Avīzes" redaktore Linda Rasa – nepiedzīvoja Liepājas pirmizrādes skatītāju reakciju pēc filmas noskatīšanās, jo bija jau atpakaļceļā uz Rīgu, bet tā bija cieņpilns, rāms un dziļš klusums. Apmēram tāds, kā brīdis, kad filmas galvenās varones plauksta uzguļas vīra plaukstai, sēžot viņam blakus operas izrādē (tieši tāpat, skatoties filmu, kāda sirma kundze uzlika savu trauslo plaukstu uz vīra rokas). Tūlīt pēc tam, naktī, filmas varoņus no gultas izrauj krievu zaldāti, lai izšķirtu un lopu vagonā nosūtītu nezināmā virzienā, kā vēlāk izrādās – uz Sibīriju.
Skatītāji uz tikšanos bija gaidījuši arī pirmizrādes plakāta "seju" aktrisi Baibu Broku, taču viņu bija pievārējis vīruss, tāpēc liepājnieki saņēma vien sirsnīgu sveicienu un zīmīgus ceļavārdus filmai: "Sirsnīgs sveiciens liepājniekiem! Ļoti gribēju šovakar satikties ar jums aci pret aci jūsu lepnumā Lielajā Dzintarā, kur neesmu vēl bijusi, bet kāds vīruss mani uz mirkli ir pievārējis. Novēlu, lai filmas raisītais pārdzīvojums dara mūs stiprākus, neiecietīgākus pret netaisnību šodien un drosmīgākus! Nozīmīgu vakaru vēlot, Baiba Broka".
Linda Rasa, vadot pirmsfilmas sarunu ar režisoru un producentu, uzdeva jautājumu arī Liepājas politiski represēto kluba biedram Arnoldam Treidem – vai vajadzēja uzņemt šādu filmu par padomju represijām un dzīvi izsūtījumā, uz ko Treides kungs atbildēja īsi: "Sen jau vajadzēja un vajag arī tagad."
Protams, pirmais jautājums "Melānijas hronikas" režisoram bija: "Kāpēc filmā par latviešu sievietes ciešanu ceļu galvenā loma uzticēta šveicietei?"
Viena no atbildēm bija: "Kad noskatīsities filmu, šāda jautājuma nebūs!" Šķiet, liela daļa, ja ne visa pirmizrādes publika tam varētu piekrist. Režisors uz šo jautājumu ir atbildējis arī tā, ka ārzemniece bija vajadzīga tāpēc, ka viņai nav šī latviešu zināšana par to, kas bija izsūtīšana un Sibīrija. Jo arī filmas varonei brīdī, kad tas notiek, nav ne mazākās nojausmas, kas tas ir un kas viņu sagaida. Līdz ar to aktrisei ir vieglāk to dabiski nospēlēt. Un, protams, Sabīne Timoteo ir patiešām laba un, kā apgalvo filmas veidotāji, pat viena no labākajām šveiciešu aktrisēm. Arī līdzīga īstajai Melānijai – Melānijai Vanagai, pēc kuras atmiņu romāna “Veļupes krastā" motīviem filma veidota. Un vēl – aktrise filmā pati ierunājusi tekstus latviešu (arī krievu) valodā. Un cītīgi mācījusies valodu, lai varētu to darīt.
Producents arī uzsvēra, ka Timoteo klātbūtne filmā ļaus Eiropai labāk saprast latviešu stāstu. Aktrise pati izteikusies: “Es neesmu šveiciete, es esmu cilvēks." Par labu tam, ka filma varētu ieintersēt arī citu Eiropas valstu skatītājus, runā fakts, ka tās uzņemšanu galu galā finansiāli atbalstīja ne tikai Latvijas nacionālais kinocentrs, bet arī Somijas un Čehijas kino institūti. Filmas budžets, pēc Grūbes sacītā, bijis viens miljons eiro.
Atbildot uz Rasas jautājumu,režisors Viesturs Kairišs sacīja, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka filma ir drūma. “Tā ir apliecinoša." Kairišs arī uzskata, ka “slīkšana jautrībā, infantilismā", kas raksturīga mūsdienu kino, ir bīstama un ar laiku var novest pie tā, ka mēs “pat nespēsim atzīt, ka bijām okupēti, represēti, nespēsim saglabāt savu nacionālo identitāti".
Kairišs cer, ka “Melānijas hronika" spēs pamodināt, uzrunāt skatītājā snaudošo cilvēku.
“Latvijas Avīzes" redaktorei bija jautājums – kā būs ar popkorna graušanu kinoteātros (kino “Balle" filmu sāk izrādīt jau ceturtdien, 3.novembrī), jo, skatoties “Melānijas hroniku", grūti iedomāties ko tādu. Filmas producents šajā faktā tomēr saskatīja arī ko pozitīvu, jo tas nozīmētu, ka “popkorna paaudze" vismaz ir dabūta zālē iekšā…
Vaicāts par iespējamo turpinājumu (Melānija Vanaga, lai arī romānu izdeva jau būdama vairāk nekā 80 gadus veca, atstājusi apjomīgu literāru mantojumu, kas stāsta arī par viņas dzīvi padomju Latvijā), režisors atbildēja, ka “vispirms jāļauj kārtīgi nodzīvot šai filmai", taču atzina, ka “kaut kas lido gaisā". No otras puses, sacīja Kairišs, – ir jautājums: “Vai to vajag?" Jo “kaut kas tik liels saslēdzas kopā vienreiz, varbūt dažas reizes mūžā".
Kā pastāstīja Grūbe, “Melānijas hronikai" gaidāmas arī pirmizrādes citur Eiropā – 21. novembrī Tallinas filmu festivālā "Black Nights", tāpat to jau gaida Somijā.
Jau vēstīts, ka filma ir Latvijas, Čehijas un Somijas kopprodukts un galveno, Melānijas lomu, tajā atveido šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo. Melānijas dēlu atveido Edvīns Mekšs no Ludzas. Filmā piedalās arī latviešu aktrises Lilita Ozoliņa, Guna Zariņa, Maija Doveika, Baiba Broka.
Kino eksperti jau izteikušies, ka šī Kairiša filma ir gan autobiogrāfisks staļinisma represiju laika atspoguļojums, gan arī ļoti būtisks sasniegums Latvijas kino jomā.