Sestdien, 9.septembrī, Liepājas teātris ar režisora Valtera Sīļa iestudējuma "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta" pirmizrādi atklāj savu 112.sezonu.

Aiz plakātiskā nosaukuma "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta", kas vieš aizdomas par kārtējo "aģitbrigādes" priekšnesumu, tapis gluži citāds – godīgs, aizraujošs, aizkustinošs, mūsdienīgs stāsts par cilvēkiem un laiku, kad tapa mūsu valsts un Liepāja bija notikumu epicentrā. Tāds bija vairāku irliepaja.lv uzrunāto ģenerālmēģinājuma skatītāju viedoklis.

Iestudējuma pamatā ir dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces īpaši Liepājas teātrim radīts scenārijs. Izrādi iestudējis rīdzinieks – režisors Valters Sīlis, kurš par vēsturiski nozīmīgām tēmām runājis vairākos savos iestudējumos. Lielu darbu paveikuši iestudējumā iesaistītie aktieri, kuri katrs atveidos vairākas lomas, gan kļūstot par stāstniekiem,gan atveidojot kāda cita stāstīto notikumu varoņus. Izrādē piedalīsies Edgars Ozoliņš,Laura Jeruma, Rolands Beķeris, Ilze Trukšāne, Sandis Pēcis, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita. Savu lomu izrādē izspēlē arī pianists Normunds Kalniņš.

Režisors jau iepriekš ir teicis, ka viņa vēlme, atgriežoties šajā Latvijas valstij nozīmīgā laikā, ir nevis runāt par politiskajām intrigām, bet gan par to, kā šīs intrigas un politiskie pavērsieni atbalsojās ikviena cilvēka dzīvē.

"Lai arī izrāde skars nopietnus jautājumus, tā nebūs drūma, jo, neskatoties ne uz ko, cilvēki dzīvoja tālāk. Gribam šo vitalitāti noķert arī izrādē," pauda Sīlis.

Izrādes dramaturģisko materiālu veido vairāki īsi stāsti, kas rasti 1919.gada periodikā par laiku un notikumiem, kas norisinājušies Liepājā, kamēr tur atradās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri dzīvoja šajā sarežģītajā laikā – gan Latvijas kultūras vēsturē labi zināmām personībām, gan vienkāršajiem pilsētas iedzīvotājiem.

Tā laika pilsētvidi, ļaujot skatītājiem ieraudzīt 1919.gada Liepāju, uz skatuves radījis scenogrāfs Uģis Bērziņš. Izrādei tapt palīdzējusi arī kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, horeogrāfe Kristīne Brīniņa, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un komponists Reinis Sējāns.