Ar jaunas ekspozīcijas atklāšanu, svinīgām uzrunām, balvām, azartisku „Raxtu raxtu” koncertu un bagātīgu cienastu Liepājas muzejs 19.decembrī atzīmēja savu 90 gadu jubileju.

Daudzie sveicēji nāca ne tikai ar dāvanām, bet arī apbalvojumiem – muzeja direktore Dace Kārkla par ieguldījumu iestādes izaugsmē saņēma gan Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, gan Liepājas domes Pateicību. Ministrijas Atzinības rakstu par profesionālu un ilggadēju ieguldījumu vajadzēja saņemt Kultūrvēstures nodaļas vadītājai Uļjanai Gintnerei, kuras nebija klāt. Klāt nebija arī virkne bijušo muzeja darbinieku, ko muzejs bija lūdzis uz svinībām.

Toties klāt bija daudz muzeja draugu un sveicēju. Muzeja kaimiņa – Liepājas universitātes Humanitārā institūta – vadītājs Edgars Lāms sveica jubilārus, uzsverot, ka muzejs šobrīd piedzīvo renesansi. Vēstures skolotāja Īrisa Otrupe, kuras audzēkņu skaitā ir arī muzeja direktore Dace Kārkla, bija atnesusi sveicienu no 19.gadsimta – ielūgumus uz pieņemšanu, sakarā ar Krievijas cara viesošanos Liepājā, ko dāvināja muzejam. Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas direktore Smaida Rubeze bija sarūpējusi muzejam jaunu viesu grāmatu skaistos koka vākos. Kā goda viesi uz jubilejas svinībām bija aicināti muzeja dibinātāja un ilggadējā direktora Jāņa Sudmaļa meita Vija, dēls Dairis un mazdēls Andris, kuri ne tikai dalījās atmiņās, bet bija atnesuši arī dāvanas muzejam – Jāņa Sudmaļa gobelēnu (līdz šim muzejā glabājās tikai tā mets) un trīs Miķeļa Pankoka kokgriezumus. Sveicēju vidū bija arī Latvijas muzeju padomes priekšsēdētāja Agrita Ozola, kas, uzrunājot klātesošos, vaicāja, vai tie maz apjauš, cik nozīmīgā notikumā ir klāt, bet Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns savā uzrunā rosināja liepājniekus, tajā skaitā klātesošo pilsētas galvu Uldi Sesku un viņa trīs vietniekus, ātrāk izveidot Jūras muzeju, kura Latvijā vēl nav, bet kurš tik ļoti piederētos tādai piejūras pilsētai ar senām jūrniecības, zvejniecības un kurortoloģijas tradīcijām kā Liepāja.

Svinīgajām uzrunām un dāvanu pasniegšanai sekoja muzeja 90 gadu jubilejai veltītās jaunizveidotās ekspozīcijas "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs" atklāšana, ko kuplināja gan Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, gan rucavnieki – muzikants Pūķu Jānis un Sandras Aigares čaklās saimnieces, kas visus cienāja ar pelēkajiem zirņiem, cūkas šņukuru, lauku maizi un medu.

Ekspozīciju "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs", ko Liepājas muzeja speciālisti veidojuši sadarbībā ar mākslinieku un scenogrāfu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras vadītāju Kristianu Brekti, kopš sestdienas, 20.decembra, ir iespēja apskatīt katram pašam.

Ekspozīcija iepazīstina ar 19.gadsimta Dienvidkurzemi: sētu, darba dzīvi, tautastērpiem. Ekspozīcijā parādīta pirts, klēts, rija, smēde, saimes istaba, Rucavas keramika.

Ar šo ekspozīciju muzejs ne tikai lepojas par krāšņo un grezno Dienvidkurzemes etnogrāfiju, bet arī godina muzeja dibinātāju un ilggadējo direktoru Jāni Sudmali, kurš lika pamatus bagātīgajam fondu krājumam, pats personīgi apbraukājot lauku sētas un vācot etnogrāfisko sadzīves priekšmetu, darbarīku, tekstīliju paraugus.

Ekspozīcija ir interaktīva – to papildina skaņa, video materiāli un pat trīsdimensiju attēls, kas rāda, kā no māla pikas izveidojas tradiucionālā Rucavas māla krūka.

Jaunā ekspozīcija, kas veidota iepazīstoties ar valstī labākajiem paraugiem šajā jomā, noteikti ir tāda, ar kuru varēs lepoties gan muzejs, gan Liepāja, un kuru apskatīt brauks arī no citām pilsētām – uzsvēra jubilejas svinību viesi.