Piektdien, 7.aprīlī, Liepājas muzejā savu personālizstādi "Arsenāls", kas veltīta kara un nāves tematam, atklāja mākslinieks un scenogrāfs Kristians Brekte.

Vēl pavisam nesen – pērnā gada nogalē un šā gada sākumā – vērienīgā ekspozīcija ar tādu pašu nosaukumu bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" Rīgā.

Liepājā skatāmo izstādi “Arsenāls" mākslinieks kopā ar kolēģi Modri Svilānu ir pielāgojis muzeja telpām, un tajā, Brektes vārdiem runājot, ir redzama "lielā puse" no Rīgas izstādes, piemēram, trūkst daļa, kas saucās "Posts". Izstāde Liepājā ir kompaktāka, un, iespējams, tai pat ir savas priekšrocības, piemēram, to var sajust kā vienotu mākslas darbu, spriež Brekte.

Pirmie "Arsenāla" darbi apmeklētājus sagaida jau muzeja dārzā un pēc tam vestibilā, kur apsēdies pats mākslinieks, precīzāk, viņa skelets. Lai atrastu ceļu uz pārējo izstādes daļa, atliek ieklausīties "Tautu dēla dziesmā" (tapusi kopā ar Ģirtu Reiniku), kas monotoni skan no Lielās izstāžu zāles puses.

Kara bezjēdzība, nāve ar visu "nāves smaku" odekolona pudelītēs (memento mori!) ir šīs izstādes saturs, taču vēstījums, Brektes vārdiem runājot, ir cits, proti, mēs dzīvojam! Dzīvojam, taču atceramies arī to, ka "ir tā nāvīte", un pilnīgi iespējams, ka viens no apokalipses jātniekiem var ierasties jau pavisam drīz.

Brekte liepājniekiem ir pazīstams ne tikai kā mākslinieks, viņš ir koncepcijas autors arī muzeja mūsdienīgākās ekspozīcijas "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs" noformējumam, tāpat Brekte veidojis scenogrāfiju vairākām Liepājas teātra izrādēm – "Lukrēcija Bordžija", "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", arī topošajam iestudējumam "Platonovs un viņa sievietes".

Kristiana Brektes vārds Latvijas laikmetīgās mākslas ainā plašāk izskanēja pirms vairāk nekā desmit gadiem, vienlaikus iegūstot arī huligāna slavu. Jau kopš radošās darbības sākuma mākslinieks savā daiļradē nav vairījies sociāli aktīvā veidā pacelt "tabu" jautājumus, bieži veicinot pretrunīgu publikas attieksmi. Ar izaicinošām kompozīcijām izraujot skatītāju no emocionālā komforta zonas, viņš caur grotesku un ironiju norāda uz sabiedrības novirzēm.

Kristians Brekte (1981) ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) scenogrāfijas apakšnozarē. Kopš 2003. gada sarīkojis vairākas personālizstādes, regulāri piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

Par darbu sēriju "Rīgas madonnas" (2010) Kristians Brekte nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu "Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem" starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē "Art Vilnius’ 12".

Autora darbi no izstādes "Gastronoms" (2007) iekļauti britu izdevniecības "Phaidon" katalogā "Younger Than Jesus" (2009), kurā apkopoti spilgtākie jaunie mākslinieki no visas pasaules vecumā līdz 33 gadiem. 2014. gadā izdevniecībā "Neputns" tika izdots mākslinieka radošajai darbībai veltīts katalogs "Brekte".

Kristians Brekte ir arī praktizējošs scenogrāfs, LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas asociētais profesors un Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares vadītājs.

Izstāde Liepājas muzejā apskatāma līdz 28.maijam.