Ar izstādi par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu būves vēsturi otrdien, 6.septembrī, kafejnīcā “Darbnīca” aizsācies gadskārtējais Ērģeļmūzikas festivāls.


Kā prese konferencē pastāstīja festivāla rīkotāja Dace Bluķe, šis ir īpašs, jubileju, gads, jo 15. dzimšanas dienu svin festivāls, bet 130. – katedrāles ērģeles, lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē, kā uzsvēra ērģelnieks, bibliogrāfs, ērģeļu eksperts un vēsturnieks Mikus Dzenītis, izstādes "Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās" autors.


Ar šo izstādi festivāla 15.dzimšanas dienas gadā tā rīkotāji viesosies arī Sv.Trīsvienības katedrālē, Lestenes baznīcā un kādā no Rīgas dievnamiem.


15.festivāls tiks atzīmēts arī kompaktdiska izdošanu, kurā būs apkopota festivālu koncertu ierakstu izlase. Ierakstus veicis gan Latvijas Radio, gan Verners Bokums.


No "Venēcijas smiekliem un asarām" līdz Baham
Piektdien, 9.septembrī, Sv.Trīsvienības katedrālē notiks festivāla atklāšanas koncerts "Liepājas skartais", kurā muzicēs poļu ērģelnieks Ježijs Dzjubiņskis, atskaņojot poļu ērģelnieka un komponista, savulaik Liepājā dzīvojušā Mečislava Sužiņska darbus (vairāk par viņu lasiet Mareka Gluško sagatavotajā publikācijā portālā irliepaja.lv).


Festivāla rīkotājiem izdevies piepildīt arī savu vēlmi vienu koncertu atskaņot jaunajā koncertzālē “Lielais dzintars”. Kamerzālē 10.septembrī būs klausāms viegls, itālisks koncerts "Venēcijas smiekli un asaras", kurā uzstāsies ērģelnieks Aigars Reinis kopā ar baroka orķestri Lāsmas Melderes-Šestakovas vadībā. XV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls tiek rīkots sadarbībā ar VSIA "Latvijas koncerti", festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas Kultūras pārvalde.


Pēc festivāla atgriešanās no Kuldīgas 18.septembrī Aija Ziņģīte (ērģeles) un Edgars Saksons (sitaminstrumenti) Sv.Trīsvienības katedrālē atskaņos savu kompaktdiskā nesen ierakstīto programmu “No prelūdijas līdz tango”.


Festivāls Liepājā noslēgsies 23.septembrī ar čehu tandēma – Pavela Kohoula (ērģeles) un Čehijas Nacionālās operas soliste Marije Fajtova (soprāns) – koncertu, kurā skanēs populāras operu ārijas un solo dziesmas. Bet vēl pirms noslēguma – 22.septembrī pulksten 21 katedrālē izskanēs nakts koncerts "Bahs un draugi", kurā jaunais, bet populārais poļu ērģelnieks Ģedimins Gruba apvienosies ar vienu no labākajiem latviešu mūzikas stāstniekiem Orestu Silabriedi, lai klausītājus ievestu Baha dzīves peripetiju un mūzikas pasaulē.


Izstāde par Sv.Trīsvienības ērģeļbūves vēsturi
Sv.Trīsvienības katedrāles sarežģītajā būvvēsturē izstādē "Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās” ieskatīties ļauj Mikus Dzenītis. Kā pētnieks pastāstīja preses konferencē, ar ērģeļu vēstures izpēti sācis nodarboties pirms diviem gadiem pēc katedrāles atjaunošanas fonda lūguma.


Izstādē nav skatāmi visi atrastie dokumenti, kas nāk gan no katedrāles, gan Valsts arhīva, kā arī periodikas, bet var aplūkot “ļoti iezīmīgus dokumentus, kas parāda unikālo ērģeļu būves būtiskākos stūrakmeņus”, uzsvēra Dzenītis.


Sv.Trīsvienības ērģeles ir unikālas ne vien ar to, ka tās ar savu 131 reģistru joprojām ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē, bet arī ar faktu, ka tās būvējuši pieci ērģeļu meistari.


Pirmais, Kurzemes hercoga priviliģētais ērģeļu būvnieks Johans Heinrihs Joahims 1758.gadā gan savu darbu nav paveicis pietiekami labi, jo jau pēc divdesmit gadiem Henrihs Andreas Koncius tās pārbūvējis (1774.gada 18.jūnijā Trīsvienības baznīcas kases grāmatā atrodams ieraksts par 1600 florīnu izmaksu ērģeļu būvniekam), un nu Liepājā ir vienīgais viņa būvētais instruments, kurš joprojām skan.


Pēc Konciusa savu roku ērģelēm pielikuši arī tēvs un dēls Hermaņi, palielinot reģistru skaitu līdz 77, bet punktu pielicis Ščecinas ērģeļu būvnieks Grīnebergs, kas1885.gadā reģistru daudzumu palielinājis vēl par gandrīz 60, sasniedzot skaitli 131.Tā kopš 1912.gada šīs ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles.


Ideja par ērģeļbūvi pieder baznīcas ērģelniekam Ādolfam Vendam, kurš to arī īstenojis, uzticīgi kalpodams Sv.Trīsvienības baznīcai gandrīz 40 gadus – no 1847. līdz 1886.gadam.


Vai liepājnieki zina, kur atrodas šī vīra kapavieta? – jautāja Dzenītis.


Izstādē skatāmas daudzu interesantu dokumentu kopijas – gan sarakste ar pilsētas rāti par finansējumu instrumenta būvei, gan Krievijas finanšu ministrijas atteikums Grīnebergam atlaist muitas nodokli par ērģeļu ievešanu, gan detalizēts ērģeļu bojājumu uzskaitījums no 1914.gada, ko vēlāk novērsa ērģelnieks Jēkabs Jauģietis, gan vēstījums par Latvijas PSKP CK darbinieku, tostarp Augusta Vosa vizīti Sv.Trīsvienības baznīcā, kad padomju varai bija radusies ideja baznīcu atņemt draudzei un pārvērst koncertzālē.