Liepājas gatavošanās "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" (EKG) titula iegūšanai šobrīd iegājusi otrajā fāzē – līdz nākamā gada 4. aprīlim darba grupai jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums konkursa 2. kārtai 100 lpp. apjomā.


"Kultūras brokastīs", kas klātienē notika Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunajā korpusā, un kurām varēja arī sekot līdzi tiešraidē, EKG darba grupa žurnālistus un citus ieinteresētos iepazīstināja ar šā brīža situāciju.


Noklausoties uzrunas, bija skaidrs, ka "Liepājas rakšana ar mazu lāpstiņu" (I.Šoriņa), izstrādājot Liepājas "(ne)miera" konceptu EKG titula iegūšanai, ir vainagojusies ar rezultātu, un koncepcija izdevusies labumlaba, atliek tikai to iedzīvināt realitātē. Jācer, ka jau šomēnes varēsim sekot līdzi aktualitātēm mājaslapā Liepāja2027.lv, bet šajā reizē portāls irliepaja.lv lūdza Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" projekta vadītāju Intu Šoriņu atbildēt uz dažiem jautājumiem, tostarp, "ja mēs tiešām kļūstam par EKG".


Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrijas ziņojumā par pirmajai atlases kārtai iesniegto Liepājas pieteikumu ir izcelti gan tā plusi, gan mīnusi. Par ko tad mūs slavē?
Mūs paslavēja par konceptu, kas ir aktuāls arī citām pilsētām. Kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mēs dzīvojam tādā nemitīgā pārmaiņu laikā. Tāpēc koncepcijas programma vairāk ir kā tāds navigācijas plāns, kā turpmāk veidot gan pilsētas dzīvi kopumā, gan arī kultūras dzīvi. Saņēmām komplimentus arī par pieteikumu kopumā, par tā dizainu, kas ir laikmetīgs un uz nākotni vērsts. Ļoti labi bija novērtēts arī mārketings plāns, kas esot reālistisks, saprotams un realizējams.


Otra lieta, par ko mūs uzslavēja, bija menedžmenta struktūra un tas, kā veidojot programmu, esam iesaistījuši ļoti daudzas organizācijas.


Vēl mūs uzslavēja par vienkāršību stāstā, ka neesam neko sarežģījuši, samudžinājuši nesaprotamos teikumos, kur nav skaidrs, kur tad ir sākums, kur beigas.


Un par ko saņēmāt kritiku?

Tas, kur mums jāveic "mājasdarbi", ir visas sabiedrības iesaiste. Taču es gribētu teikt, ka tas ir visas Eiropas stāsts, jo visur Eiropā mēs dzīvojam savos "burbuļos" un mums visiem nepieciešama komunikācija, atvērtība, vēlme sadarboties, nākt kopā.


Otra lieta ir auditorijas palielināšana, vispār izpēte – kas tad ir Liepājas pasākumu auditorija, kur strādā, ko apmeklē.


Trešā lieta, par ko arī norādījumu saņēma visas pilsētas, ir Eiropas dimensijas stiprināšana. Koncepcijā tā ir iestrādāta, pasākumos arī ir, bet būs jādibina starptautiskas saites, jāveido starptautiski projekti, jāapmainās ar informāciju, jāsadarbojas, jāveido šāds starptautisks tīkls katrā jomā.


Kas šo darbu darīs un kā?
Mums, visiem tiem cilvēkiem, kuri bija aicināti uz "kultūras brokastīm", tas arī būs jādara, mums pašiem šis "mājasdarbs" būs jāizdara.


Bet tātad – ja mēs patiešām 2027. gadā kļūstam par Eiropas kultūras galvaspilsētu?
Šai sajūtai – ja nu mēs šo titulu saņemam, kas tad – ir jābūt! Es gribu, lai tad mēs kā komanda, kā pilsēta esam "zemajā startā" ar gatavību to tiešām paņemt un izpildīt. Baža pastāv, ka mēs iesniedzam, tad svinam, un tad apsēžamies pie tukša galda un – o, o! No kuras puses tad mēs tagad sāksim? Tāpēc mūsu vēlme ir, ka mēs ne tikai iesniedzam pieteikumu, bet esam uztaisījuši reālu plānu, kas iet paralēli un sadarbībā ar pilsētas attīstības plāniem, un mēs tos īstenojam.


Uzziņa
Liepājas pilsētas domes sēdē 2020. gada 15. oktobrī deputāti izteica gatavību līdz ar 9 pilsētām piedalīties cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā. 2. kārtā tika izvirzītas četras pilsētas – Liepāja, Daugavpils, Jūrmala un Valmiera.


Katrai pilsētai līdz 4. aprīlim jāiesniedz otrās kārtas pieteikums, kurā tiek precizēti ieplānotie kultūras notikumi un sabiedrības iesaistes pasākumi, stiprināta Eiropas dimensija, detalizēti izklāstīta rīkošanas menedžmenta struktūra, plānotie resursi, kā arī pasākumu ietekme uz pilsētas attīstību.


Liepājas pieteikuma koncepcijas (ne)miers ietvaros izveidota piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.


Katra no piecām programmas līnijām – "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.


Vairāk informācijas ŠEIT.