"Tā arī es šo balvu uztveru – kā balvu par kalpošanu dzimtenei," Latvijas Nacionālajā operā no kultūras ministra Naura Puntuļa rokām saņemot Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu otrdien, 8. martā, teica kādreizējas Liepāja Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. Atsaucoties šā brīža situācijai pasaulē, maestro citēja vienu no spārnotajām latīņu frāzēm: "Credo et amor patria vincit omnia" jeb "Ticība un dzimtenes mīlestība uzvar visu".

"Diriģents Imants Resnis ir neremdināms latviešu mūzikas patriots, aizrautīgs piemirstu vērtību jaunatklājējs un jaunu ideju rosinātājs," uzsvēra balvas žūrija. "Būtisks posms viņa radošajā dzīvē saistās ar Liepājas Simfonisko orķestri, kura mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta godā Resnis bija no 1992. līdz 2009. gadam. Šo septiņpadsmit gadu laikā orķestris burtiski uzplauka – būtiski paplašināja repertuāru, veica nozīmīgus ieskaņojumus un plaši koncertēja arī ārzemēs. Imants Resnis ir ārkārtīgi spilgta un neordināra personība un viņa paustajam viedoklim piemīt spēks sašūpot Latvijas kultūrvidi un rosināt pārmaiņas. 1993. gadā diriģents vēju pilsētā aizsāka starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, tāpat viņš bija viens no "Lielā dzintara" būvēšanas iniciatoriem, tādējādi rosinot arī diskusijas par citu reģionālo koncertzāļu tapšanu Latvijā. Un ne mazāk būtisks ir arī pedagoģiskais darbs – vairāk nekā četras desmitgades Imants Resnis ir arī JVLMA mācībspēks un šobrīd – orķestra diriģēšanas katedras emeritētais profesors."

Ceremonijas dalībniekus uzrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits, un, paužot atbalstu ukraiņu tautai, izskanēja Ukrainas un Latvijas himnas.

Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu saņēma arī operas solists Samsons Izjumovs, bet pārējās balvas pasniedza septiņās kategorijās. Balvu "Par izcilu interpretāciju" saņēma valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" ansamblis un diriģents Normunds Šnē. Par izcilu sniegumu gada garumā šogad apbalvoja ērģelnieku Aigaru Reini. Par gada koncertu žūrija atzina Kaspara Znotiņa, Rīgas Saksofonu kvarteta, Rīgas Doma kora skolas jauktā kora un diriģenta Jurģa Cābuļa koncertu "Amao Omi/"Bezjēdzīgais karš"". Ar balvu par izcilu darbu ansamblī šogad sumināja čellisti Margaritu Balanas. Gada komponista titulu šogad piešķīra Jēkabam Jančevskim. Balvu "Gada uzvedums" saņēma multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons" Sonoras Vaices režijā un izpildījum (šajā kategorijā bija nominēta arī Imanta Kalniņa opera "Matīss, kausu bajārs", diriģents Ainārs Rubiķis, režisore – Rēzija Kalniņa, kas savu pirmizrādi piedzīvoja pērn 5. decembrī koncertzālē "Lielais dzintars"). Laurus kā gada jaunais mākslinieks šoreiz plūca dziedātājs Edgars Ošleja, arī par Krodzinieka lomu izrādē "Matīss, kausu bajārs".

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Janvāra sākumā žūrija izvirza Lielās mūzikas balvas iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša Latvijas mūzikas balvu pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.