Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē skatāma Liepājas mākslinieku ceturtā pavasara kopizstāde ar tradicionālo nosaukumu "Pavasara atmoda".

Izstādē ar 75 dažādu žanru darbiem piedalās 27 autori – gan mākslinieki, kurus jau var dēvēt par Liepājas mākslas klasiķiem (tostarp kādu laiku izstāžu zālēs nemanītais Andrejs Palka), gan pavisam jauni, iepriekš izstādēs nemanīti.

Kā atklāšanā, kas notika piektdien, 3.martā, norādīja gleznotājs un Liepājas Universitātes profesors Aldis Kļaviņš, šis skaitlis nav liels, jo tradicionālajā rudens izstādē, ko rīko Liepājas muzejs, autoru skaits mēdz sasniegt pussimtu. Viens no iemesliem – ziņa par darbu iesniegšanu nebija plaši izziņota, un darbus iesniedza tie, kuri paši interesējās par izstādi. Iespējams, kāds no dalības izstādē atturējās arī tā iemesla dēļ, ka "Mākslas kolēģi", kas izstādi rīko, konsekventi ievēro savu kredo, ka darbus var iesniegt katrs, kurš uzskata sevi par cienīgu būt pārstāvēts šajā mākslas darbu parādē, un iesniegtie darbi netiek "žūrēti", sijāti un atraidīti. Tomēr šāds demokrātisks piegājiens nav bijis šķērslis tam, lai ekspozīcijā atrastos arī labi mākslas darbi jeb, muzeja direktores Daces Kārklas vārdiem runājot, – "pārsteidzoši daudz ļoti labu darbu". Kā norādīja Kļaviņš, šāds princips pasaulē gan nav nekas neparasts, tieši tāpat, nežūrējot, reizi gadā tēlotājas mākslas izstādi atļaujas rīkot Karaliskā akadēmija Londonā.

Atklājot izstādi, muzeja direktore uzsvēra, ka viņas vadītā iestāde "vienmēr ir atvērta Liepājas māksliniekiem" un pavasara izstādei, kas ir "Liepājas mākslinieku darbu parāde, kurā redzams, ko gada laikā radījuši mākslinieki".

Pēteris Taukulis izstādes atklāšanā "Mākslas kolēģu" vārdā teica paldies visiem, kuri piedalījās "pavasara nākšanā" un piedalās "pavasara atklāšanā".

Skaidrojot pavasara izstādes koncepciju – bez rāmjiem un žūrijas – Taukulis izmantoja līdzību no "lielas melnas grāmatas" par nezāļu ravēšanu, uzsverot, ka "teritoriālā ziņā un cilvēku ziņā mēs esam pārāk maza pilsēta, tāpēc neravēsim nezāles, jotā  reizē var izravēt arī graudus..." Tāpēc izstādes rīkotāji pieņēmuši visus atnestos darbus, vienīgais kritērijs bijis – ne vairāk kā trīs no katra autora. Lai gan dažs, Kļaviņa vārdiem runājot, no prieka atnesis arī četrus. Taču, tā kā citi, savukārt, atnesuši vienu darbu, kopumā skaits izlīdzinājies.

Lai nu kā, bet šajā reizē liepājnieki ir iztikuši bez "mūsu dienvidu kaimiņu palīdzības" (Aldis Kļaviņš). Proti, ja pirmajās "Pavasara atmodās" gandrīz puse darbu, "lai stiprinātu mūs pašus",  bija Lietuvas kolēģu radīta, tad šajā reizē ekspozīcijā nav neviena lietuviešu darba. Ja veiksies, tad pēc tam, kad izstāde būs noslēgusies Liepājā, "Pavasara atmodas" izlase ceļos uz Lietuvu, uz Klaipēdu, kas "ļoti ar mums grib draudzēties".