Piektdien,16.oktobrī, Liepājas muzejā atklāja ostas vēsturei un 20.gadsimta sākuma emigrantu kustībai veltītu izstādi "Liepāja – Helifaksa – Ņujorka".

Tās autore ir muzeja galvenā speciāliste Kristīne Skrīvere, bet ekspozīcijas noformēšanā piedalījušies daudzi muzeja darbinieki, kā arī multimediji Andris Vētra un Rihards Vītols, tehnikuma audzēkņi un viņu pedagoģe Līga Jaunzeme kas palīdzējuši izveidot interaktīvas kartes un ostas ainavas projekciju.

Sadarbībā ar muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē" espozīcijā nonākuši arī unikāli eksponāti, kas līdz šim Latvijā nav tikuši izrādīti – prāmju līnijas Liepāja – Ņujorka ceļojuma biļete, ASV naturalizācijas dokumenti, "American Express” pārskaitījuma kvīts un citi šo laiku raksturojoši un emigrāciju raksturojoši materiāli.

Tāpat ekspozīcijā skatāmi kuģu modeļi, bākas lukturis, izceļotāju sadzīves lietas un apģērbs, dokumenti, izteiksmīgas fotogrāfijas, pastkartes no tālajām zemēm mājās palicējiem. Pat kādas 1906.gadā Amerikā emigrantu celtas baznīciņas pamatakmens ar gadaskaitli – šis akmens arī ir vienīgais, kas no celtnes saglabājies līdz mūsdienām. Vai kaut kas vairāk par ekspozīcijā skatāmo fotogrāfiju saglabāsies arī no krāšņās emigrantu mājas Flotes ielā, agrāk Emigrantu ielā 3? Kopš Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas izveides šī ēka, kas atrodas zonas teritorijā, pamazām visu acu priekšā sabrukusi, un nu pašvaldībai nekas cits nav atlicis, kā to nojaukt. Līdzīgi brucis arī jūrnieku profesijas prestižs, atzina viens no izstādes atklāšanas viesiem kādreizējais Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits.

Divās muzeja otrā stāva zālēs iekārtotā ekspozīcija, kas netieši sasaucas ar mūsdienu politisko situāciju un bēgļu emigrācijas vilni Eiropā, veltīta būtiskam 19.gadsimta beigu, 20.gadsimta sākuma Liepājas dzīves posmam, ko raksturo uzplaukums un pārmaiņas. Tas galvenokārt bija saistītas ar ostas attīstību, ko vairākus gadu desmitus veicināja arī intensīvā Krievijas impērijas iedzīvotāju izceļošana labākas dzīves meklējumos ASV, Brazīlijā, Argentīnā, Austrālijā.

Kuģu satiksme tolaik savienoja Liepāju gan ar citām Eiropas ostām, gan – kopš 1906.gada – ar Ņujorku ASV un Helifaksu Kanādā.

Impērijas aizbraucēju pieplūdums ļāva Liepājā atvērt kuģniecības, uzbūvēt emigrantu izmitināšanai paredzētas mītnes, atvērt jaunas viesnīcas, veikalus, kafejnīcas, salonus.

Vai domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa klātbūtne un zīmīgie vārdi, ka izstāde iezīmē ceļu Jūrniecības muzeja virzienā, nozīmētu, ka beidzot ledus ir sakustējies? Cerēsim, ka tā, jo Liepāja un Latvija jau sen tādu muzeju ir pelnījusi!

Izstāde bez maksas apskatāma līdz nākamā gada 27.martam.