Sestdien, 8.augustā, pulksten 21 Romas dārza pagalmā kopā ar Latvijas labākajiem mūziķiem dziedātāja Baiba Bartkeviča izspēlēs muzikālo melodrāmu "Mēness Pjero".

Arnolda Šēnberga muzikālā melodrāma "Mēness Pjero" ir viens no koncertzāles "Lielais dzintars" atklāšanas priekšvēstneša – mākslas foruma "Atklāj savu dzintaru!" – programmas notikumiem.

Iestudējumā piedalās Baiba Bartkeviča (soprāns), Herta Hansena (klavieres), Raimonds Melderis (vijole, alts), Ivars Bezprozvanovs (čells), Ints Dālderis (klarnete), Anete Toča (flauta). Pirms izrādes – Oresta Silabrieža ievadlekcija.

Par iestudējuma tapšanu portāls iztaujāja Briselē dzīvojošo liepājnieci Baibu Bartkeviču.

Kā tapa šis iestudējums un kā tajā iesaistījies tu?
Es tajā piedalos, jo tā ir mana iniciatīva! Biju uzaicināta dziedāt Arsenālā, Rīgā, Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādes "1914" noslēgumā. Izstādes kuratore Ginta Gerharde gribēja kādu ekspresionisma kompozīciju, kas sasauktos ar 1.pasaules kara priekšnojautām vai būtu komponēta apmēram ap to laiku.

Izdomāju, ka gribētu izpildīt šo simts gadus veco Šēnberga šedevru, kas ir katra dziedātāja tāds kā izaicinājums. Ļoti virtuozs, sarežģīts nošu raksts, bet absolūts meistardarbs.

Tieši ap to laiku beidzu maģistratūras programmu Hāgas karaliskajā konservatorijā mūsdienu mūzikas izrāžu (performanču) veidošanā, un nolēmu, ka apvienošu to arī ar savu eksāmenu.

Vai pati izlēmi, kurus mūziķus aicināt iesaistīties izrādē?
Domāju vai aicināt savus ārzemju kolēģus vai latviešu mūziķus, un izlēmu, ka meklēšu Latvijā, turklāt tos labākos!

Visi, ko uzrunāju, labprāt atsaucās uzaicinājumam, jo šis darbs Latvijā atskaņots ļoti reti, un ir katram profesionālim zināms izaicinājums. Tāpat visiem arī ir skaidrs, ka augstākās klases mūzika un kamermūzika ir kas ārkārtējs, šedevrs.

Kā notika mēģinājumi?
Tikāmies regulāri vīkendos, es lidoju uz Rīgu uz mēģinājumiem. Kad darbs bija gatavs, gribējām pavadāt pa Latvijas pilsētām, un šis konteksts [mākslas forums "Atklāj savu dzintaru!"] ļoti labi iederējās!

Uzziņa
Ievērojamā Austrijas komponista, gleznotāja un literāta, Jaunās Vīnes skolas pamatlicēja, viena no izcilākajiem 20.gadsimta mūzikas reformatoriem un pedagogiem Arnolda Šēnberga (1874 – 1951) meistardarbs "Mēness Pjero" jeb "Trīsreiz septiņi dzejoļi no Albēra Žiro "Pierrot lunaire"" (1912) tapis I pasaules kara priekšnojautās, un tiek atzīts par vienu no ekspresionisma virziena pirmajiem paraugiem mūzikā.

Pēc žanra tā ir melodrāma dziedātājai un pieciem mūziķiem, kas pārmaiņus spēlē septiņus instrumentus – flautu, klavieres, vijoli, čellu, altvijoli, klarneti un basklarneti.

Darbā skan beļģu simbolista Albēra Žiro (1860–1929) teksts Otto Erika Hartlēbena (1864–1905) brīvā vācu valodas tulkojumā.

Galvenais tēls Pjero, kurš atrodas uz prāta un ārprāta robežas, ir tipisks delartiskās komēdijas (commedia dell'arte) personāžs un atspoguļo laikmeta garu, izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kur 19.gadsimta nogales optimisma vietā nāk dziļa skepse un neticība cilvēces progresam.

Stāsta pamatnoskaņa ir metafizisks nemiers, ilgas pēc zudušiem ideāliem, kas slēptas zem ironijas maskas. Pjero māc iedomas, vīzijas, izbailes, vokālajā partijā izmantoti gan čuksti, gan kliedzieni, ritmiski precīzi, bet augstuma ziņā aptuveni sekojot dziedrunas apzīmējumiem. Mūzika ir aforistiska, grafiski skaidra, lineāra, katra partija ir diferencēta, tembrāli niansēta un daudzveidīga, daudzas daļas nenoslēdzas, bet itin kā "izgaist" klusumā.

Arnolda Šēnberga melodrāma "Mēness Pjero" ir reti iestudēts skaņdarbs gan Latvijā, gan pasaulē.