Aizvadītās nedēļas nogalē Centrālās zinātniskās bibliotēkas pirmā stāva zāle, klātesot izdevējam Jurim Visockim un dzejniekam un rakstniekam Pāvilam Raudonim, tika atvērts liepājnieka Ērika Kūļa darbu izlases piektais sējums "Teci, saulīt".

Šajā sējumā publicēta Ērika Kūļa mātes Emīlijas Kūlis dienasgrāmata jeb "manu kluso stundu draugs" un lappuses no paša rakstnieka dienasgrāmatas, bet "Rakstu" trešajā sadaļā ar nosaukumu "Iesākumā bija vārds" apkopoti "portretējumi, impresijas, sarakste", un tajā vīd tādu pazīstamu personību vārdi kā Ēvalds Vilks, Varis Brasla, Vinifreds Kraučis, Augusts Štrauss, Benita Bitāne, Modris Zihmanis, Lija Brīdaka, Nora Kalna, Ēriks Hānbergs, Māris Čaklais, Alberts Caune un citi. Sējumu noslēdz liepājnieka Andra Bernāta intervija ar Ēriku Kūli žurnālam "Patiesā Dzīve" pērn novembrī, kad rakstnieks svinēja savu 80 gadu jubileju.

Emīlijas Kūlis pirmais dienasgrāmatas ieraksts datēts ar 1929.gada 24.aprīli, pēdējais – ar 1975.gada 3.decembri. Savukārt Ērika Kūļa lappuses aizsākas 1987.gada 2.janvārī, bet pēdējais ir 1991.gada 12.oktobra ieraksts: "...Latvijā patlaban ir oktobris, un Latvija ir brīva. Un tā būs dzīva, kamēr vien mēs pratīsim just savu un citu sāpēs, tātad – vēl ilgi..."

Sējumu papildina personīgas rakstnieka, viņa ģimenes un kolēģu fotogrāfijas.


5.sējuma atvēršana Liepājas centrālajā zinātniskajā bibliotēkā. No labās bibliotēkas vadītāja Ilga Erba, rakstnieks Ēriks Kūlis, rakstnieks un dzejnieks Pāvils Raudonis un izdevniecības "Jumava" vadītājs Juris Visockis. Foto: Andra Kāpiņa.


Jau vēstīts, ka Ērika Kūļa "Rakstu" izlases pirmajā sējumā "Raksti I. Rīta cēliens" publicēti darbi "...tiem, kas sauli redz" un "Mūsu mīlestības krāsas". Sējuma priekšvārdā publicēts arī literatūras zinātnieka Edgara Lāma stāstījums par ražīgā rakstnieka daiļradi. Izlases otrā sējuma "Gaismā" centrā ir pastāstu cikls "Bērni uz parāda", savukārt trešajā sējumā, kas klajā nāca pērn gada nogalē, iekļauti divi Kūļa garstāsti "Ervīna Krīva mīlestības" un "Nopelnītā vientulība". Ceturtais sējums, kurš dienasgaismu ieraudzīja gada sākumā, ietver gan jau agrāk lasītus darbus, kā "Nobela prēmija mīlestībā", "Mēs ar Maksi", "Ja ietu vēl labāk, nevarētu ciest", gan pavisam jaunu, iepriekš nepublicētu garstāstu "Jau augusts, un stārķi lido prom", kas vēsta par ukraiņu bēgļu ierašanos kādā Latvijā pagastā. Sējumu papildina arī autora vēstules "literatūras novadpētniecei" skolotājai Mirdzai Birznieci, kā arī Birznieces "ekskursija" pa rakstnieka bērnības vietām un viņas intervijas ar Ēriku Kūli atstāts.

Rakstnieka Ērika Kūļa daiļrades apkopojumu piecos "Rakstu" sējumos apgāds "Jumava" nolēma laist klajā par godu rakstnieka astoņdesmit gadu jubilejai. Aizvadītā gada nogalē apgāds pieņēma lēmumu "Rakstu" sēriju izdot nevis piecos, bet sešos sējumos.

Raksti neietvers nekā no vairāk nekā divdesmit apgādā "Zvaigzne" klajā laistajiem Kūļa daiļdarbiem, jo izdevniecības līgums rakstniekam liedz 25 gadus nodot šos darbus citās rokās.

Ēriks Kūlis ir vairāk nekā 60 grāmatu autors, viņš ir pirmais Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" un balvas bērnu literatūrā "Pastariņa prēmija" ieguvējs. Rakstnieks ir Lejaskurzemes vides un ļaužu dzīves māksliniecisks dokumentētājs stāstos un romānos, kā arī bērnu pasaku grāmatu autors.

Reizē ar Ērika Kūļa "Rakstu" 5. sējuma atvēršanu Juris Visockis liepājniekiem prezentēja arī savu un Pāvila Raudoņa nupat klajā nākušo romānu "Finks un sargeņģelis. Zibsnis".

Aizputnieks Pāvils Raudonis pazīstams gan kā filmu producents un scenārists, gan dzejnieks (krājums "Starp redzamajām robežām "), gan mežam veltīto grāmatu "Meža noslēpums" un "Pasaka par mežcirtēju" autors. Pirms trim gadiem koncertzāle "Lielais dzintars" bija skatāma mākslinieka Pētera Sidara izstāde "Plūsma", kuru papildināja Pāvila Raudoņa dzeja.