Ceturtdien, 27.decembrī, Kurzemes apgabaltiesa paziņoja tiesas lēmumu: Erika Hjorta prasību par parāda daļas piedziņu no Oskara Mora apmierināt pilnībā.

Ar tiesas lēmumu no Oskara Mora tiks piedzīti Ls 249 412, 74 – parāda summas daļa par 2011.gadu.

Divdesmit dienu laikā pēc pilna nolēmuma teksta saņemšanas, kas būs pieejams 10.janvārī, Moram ir tiesības lēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

"Spriedumu uzskatām par pamatotu, un esam gandarīti, ka arī tiesa atzīst noslēgto pirkuma līgumu," portālam atzina Hjorta advokāts Dzintars Zonenbergs.

Viņš prognozēja, ka "stāstam būs turpinājumi, ja Mora kungs labprātīgi neizpildīs to, ko apsolīja 2008.gadā".

Kā skaidroja Zonenbergs, 2012.gadā Moram bija jāsamaksā Hjortam nākamā summa – Ls 470 tūkstoši, kas arī nav izdarīts, lai gan gads tuvojas noslēgumam.

"Tas nozīmē, ka sniegsim tiesā vēl vienu prasību. Tas pats notiks arī 2013.gadā un tā līdz 2015.gada beigām".

Jau rakstījām, ka 11.decembrī Kurzemes apgabaltiesa pēc būtības skatīja bijušā „UPB” akcionāra Erika Hjorta prasību par parāda piedziņu no „UPB” valdes locekļa Oskara Mora.

Tiesnese Zaiga Zaiceva kārtējo reizi deva laiku abu pušu pārstāvjiem – zvērinātam advokātam Dzintaram Zonenbergam, kurš pārstāvēja Eriku Hjortu, un Mora pārstāvim zvērinātam advokātam Olafam Ceram – sazināties ar saviem pārstāvamajiem, vai lietu nav iespējams atrisināt miera ceļā. Taču, tāpat kā iepriekšējo reizi, Hjorta atbilde bija: izlīgt nav iespējams, ejam tiesas ceļu līdz galam.

Kā norādīja Zonenbergs, Hjorts tikai vēlas saņemto to, ko „divdesmit gadu garumā būdams „UPB” akcionārs, nopelnījis”.

Kā rakstīts iepriekš, Hjorts vēlējās piedzīt no Oskara Mora parāda daļu par 2011.gadu Ls 249 412,74 apmērā, bet Mors uzskata, ka jāmaksā vēl tikai Ls 150 000.

Abas puses atsaucās uz vienu un to pašu datumu – 2008.gada 23.septembri, kad ticis noslēgts pirkšanas/pārdošanas līgums starp Hjortu un Moru par Hjortam piederošo „UPB” akciju pārdošanu.

Kā portālam apstiprināja Zonenbergs, šajā dienā abas puses noslēgušas divas vienošanās – vienu bez konkrētas summas, otru – pie notāra apstiprinātu līgumu par to, ka akcijas tiks atpirktas par 3,7 miljoniem eiro, un summa tiks samaksāta septiņu gadu laikā (līdz šim Hjorts esot saņēmis mazliet virs 500 000 eiro).

2008.gada nogalē slēgta papildu vienošanās, ka, sakarā ar krīzi, Mors par pirmajiem trim gadiem (2008., 2009.; 2010.) maksās nevis 471 tūkstoti eiro gadā, bet mazāku summu, starpību sedzot 2015.gadā.

Mora pārstāvis Cers savukārt pastāv uz to, ka vispirms ticis noslēgts pie notāra apstiprinātais pirkuma līgums, bet pēc sarunas ar „UPB” valdes priekšsēdētāju Uldi Pīlēnu, kurš pārliecinājis, ka līgumā nevar rakstīt konkrētu summu, jo katru gadu akciju tirgus cena var būt atšķirīga, pirmais līgums saplēsts un noslēgts otrs – bez konkrētas summas.

Mora lūgumu pieaicināt Pīlēnu kā liecinieku, tiesa noraidīja.

Zonenbergs atzinīgi vērtēja Augstākās tiesas 15.novembra lēmumu, kas atcēla apgabaltiesas prasību Hjortam iemaksāt 124 000 latu tiesu izpildītāju depozītkontā kā nodrošinājumu tiesu izdevumiem, ja gadījumā viņam neizdotos atgūt no Oskara Mora prasīto summu.

Sūdzību Augstākajai tiesai bija iesniegušas abas puses, Mora lūgumu atcelt viņam piederošo naudas līdzekļu un kapitāldaļu apķīlājumu tiesa neapmierināja.

Zonenbergs jau iepriekšējā tiesas sēdē norādīja, ka pēc tam, kad Hjorts iesniedza prasību par parāda piedziņu, Mors dažādos veidos centies nobēdzināt viņam piederošos īpašumus un naudas līdzekļus, noslēdzot laulības līgumu un atsavinot SIA „Aizputes ceļinieks” daļas meitai, māju sievai, u.tml. Netiekot arī pildīts tiesas lēmums reģistrēt uzņēmuma akcionāru reģistrā aizliegumu pārdot Moram piederošās „UPB” akcijas, tāpat „UPB” atteicies izsniegt jebkādu informāciju, līdz ar to „ir ticams, ka „UPB” akcijas Mors ir tālāk atsavinājis.”

4.jūlijā tiesa piemēroja Ls 250 soda naudu „UPB” valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesas lēmuma nepildīšanu – tiesa bija uzdevusi ierakstīt "UPB" akcionāru reģistrā aizlieguma atzīmi attiecībā uz Oskaram Moram piederošajām 564 "UPB" akcijām.

Pīlēns arī nepildīja tiesas lēmumu iesniegt tiesā akcionāru reģistra izrakstu, apgalvojot, ka Moram akcijas vairs nepieder.