Kriminālprocesā, kurā par krāpšanu apsūdzēts ceļojumu firmas "Ar Viktoru" īpašnieks Viktors Ulberts, ir vairāk nekā 40 cietušo, šodien portāls uzzināja Valsts policijā.
Kā preses konferencē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē pastāstīja Kriminālpolicijas biroja priekšnieks, majors Raimonds Ķervijs, šobrīd saņemti iesniegumi no vairāk nekā 40 cietušajiem, kuriem, solot sagādāt biļetes, naktsmītnes un gida pakalpojumus, firmas "Ar Viktoru" īpašnieks izkrāpis ievērojamas summas. Izmeklēšana šajā lietā turpinās, bet, kā teica Ķervijs, tuvāko divu mēnešu laikā tā varētu tikt pabeigta un nodota prokuratūrai, jo "pierādījumu savākts pietiekami".
Par kādu kopējo summu ir runa, Ķervijs pagaidām neatklāja, par to, kā arī citām detaļām varēšot uzzināt pēc lietas nodošanas prokuratūrā.
Kā liecina informācija sociālajos tīklos, Viktors Ulberts joprojām atrodas Anglijā.
Pēc portāla rīcībā esošās informācijas viņš nav sācis atmaksāt parādus piekrāptajiem firmas "Ar Viktoru" klientiem.
Jau vēstīts, ka pērn 1.jūlijā Liepājas prokuratūra pieņēma lēmumu atcelt policijas Liepājas iecirkņa lēmumu četros gadījumos atteikties sākt kriminālprocesu par krāpšanā apsūdzēto Viktoru Ulbertu.
Policija pērn maijā vairākos gadījumos atteicās sākt kriminālprocesu par krāpnieciskās darbībās apsūdzēto ceļojumu firmas "Ar Viktoru" īpašnieku Viktoru Ulbertu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka "nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs".
Kā portālu informēja Liepājas virsprokurors Atis Dzērvēns, šādi lēmumi bijuši vismaz četri, un visos četros gadījumos prokuratūra policijas lēmumus atcēlusi un ierosinājusi uzsākt kriminālprocesu. Tāpat prokuratūra uzdevusi pārbaudīt, vai nav vēl citu iesniegumu par firmas "Ar Viktoru" krāpniecisko darbību, un apvienot tos visus vienā procesā.
"Ja runa ir par vienu firmu jeb, drīzāk, vienu cilvēku, loģiski būtu šīs lietas apvienot," sacīja Dzērvēns, piebilstot, ka lieta nosūtīta izmeklēšanai Liepājas iecirknim.
Kā iepriekš vēstīts, daudzi ceļotgribētāji, kas bija iemaksājuši dažādas summas firmai "Ar Viktoru" (pēc portāla rīcībā esošās informācijas ne mazāk kā 20 000 eiro), bet solītos ceļojumus pretī nesaņēma, aprīļa sākumā ar iesniegumiem par apzinātu krāpšanu vērsās policijā.
Tā savukārt pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, norādot, ka "cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā civiltiesiskā kārtā".
Vairāki cietušie šo lēmumu pārsūdzēja, kā arī pilnvaroja parādu piedzinēju Jāni Zorģi rīkoties viņu vietā, lai atgūtu zaudētās summas. Arī Liepājas muzejs parāda piedzīšanu uzticējis Zorģim.

























