Deputāts un uzņēmējs Stīns Lorenss izstrādājis apjomīgu priekšlikumu paketi, kā īstermiņā un ilgtermiņā padarīt Liepāju interesantāku tūristiem.

Priekšlikumi, kas izstrādāti mēneša laikā pēc tikšanās ar Liepājas domes priekšsēdētāju un viņa vietnieka, un tika izdalīti pārējiem deputātiem 20.janvāra domes sēdē, aptver plašu spektru, sākot no pilsētas zīmola, beidzot ar priekšlikumiem, kā atdzīvināt lidostas darbību. Tāpat Lorenss analizē iespējas gan ietaupīt naudu, gan to nopelnīt tūrisma jomā.

Protams, ne visi priekšlikumi visiem liksies pieņemami, taču, portāls uzskata, tajos noteikti ir vērts iedziļināties un daudz ko no rosinātā arī ņemt vērā.
 

"Uldim Seskam, Gunāram Ansiņam, Tūrisma informācijas birojam, Domes deputātiem un visiem pārējiem interesentiem

Atbilde U.Seska un G.Ansiņa lūgumam 2011. gada 15. decembrī.

Visas summas šajā vēstulē ir aptuvenas un ir norādītas tikai, lai sniegtu priekšstatu.

2011. gada 15. decembrī tikos ar U.Sesku un G.Ansiņu. Šīs tikšanās laikā man tika lūgts izteikt savas domas, idejas, ierosinājumus saistībā ar pilsētas tūrisma attīstību nākotnē. Abi kungi tikšanās laikā izteica vēlēšanos nākotnē attīstīt Liepāju kā ūdens tūrisma pilsētu, jo, kā Seska kungs pareizi teica, mums nav kalnu, bet ir ūdeņi.

Seska kungs mani informēja, ka ir plānots atkal iedarbināt veco SPA urbumu un izveidot karstos avotus Liepājas piejūras parkā blakus vecajai sanatorijai, kurš darbotos visu gadu. Šobrīd tiek testēts ūdens urbumā un 2012. gada janvārī būtu jābūt zināmam slēdzienam.

Mērs un vicemērs arī minēja, ka, viņuprāt, galvenais mērķa tirgus, no kurienes gaidāma vislielākā tūristu plūsma ir Krievija un Lietuva. Man tika iesniegts arī ziņojums no Liepājas tūrisma informācijas biroja, kurā bija minēts, ka tūrismam piešķirti papildus 25 000 latu, lai palielinātu tūristu skaitu mūsu pilsētā.

Šajā ziņojumā redzams arī tas, ka citas pilsētas, piemēram Sigulda un Kuldīga, tērē daudz lielākus līdzekļus tūrismam, nekā Liepāja.

Tālāk es izteikšu savu viedokli nākotnē speramajiem soļiem, lai īstermiņā un ilgtermiņā padarītu Liepāja pieejamāku tūristiem.

Transports

Transports ir pirmais solis tūrista veiksmīgai nokļūšanai pilsētā. Šajā ziņā Liepāja ir ļoti sliktā pozīcijā un būs tik ilgi, kamēr Liepājas lidostā nebūs atjaunota regulāra satiksme ar kādu no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas pilsētām, un reisi būtu vismaz reizi dienā. Tikpat svarīgi būtu arī nodrošināt regulāru prāmju satiksmi ar kaimiņvalstīm Zviedriju, Krieviju (Sanktpēterburgu), Vāciju, Poliju un Dāniju.

Tā kā šobrīd Liepājas lidosta spēj apkalpot tikai ļoti mazas lidmašīnas, ko gan ir plānots labot līdz 2013. gadam rekonstruējot lidostas skrejceļu, ir svarīgi popularizēt Liepāju patlaban pieejamās lidostās. Vissvarīgākā, šobrīd Liepājai vistuvākā lidosta ir Palanga. Pēc nozīmīguma nākamās ir Rīgas un Kauņas lidostas.

Palangas lidosta (http.//www.palanga-airport.lv/en/)
Manuprāt Palangas lidosta ir vislabākā izvēle Liepājas kā tūrisma pilsētas popularizēšanai, jo, pirmkārt, tā atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Liepājas centra un, otrkārt, tā nodrošina regulāru satiksmi ar divām centrālām lidostām – Kopenhāgenu Dānijā (apkalpo aviokompānija SAS) un Oslo Norvēģijā ("Norwegian Air"). Svarīgi ņemt vērā arī to, ka Kopenhāgenas lidosta lielā daļā Zviedrijas ir pat populārāka nekā Stokholmas lidosta, jo, pateicoties tiltam, kas savieno Zviedriju ar Dāniju, tā atrodas tuvāk. Rezultātā šī lidosta uzņem tūristus no trīs mērķa tirgiem – Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas.

No 2011. gada 31. novembra SAS ir atklājis jaunu maršrutu lidojumiem no Palangas uz Oslo 2 reizes nedēļā. Papildus tam SAS nodrošina 7 reisus nedēļa, divas reizes dienā no Palangas uz Kopenhāgenu ziemas periodā. "Norwegian Air" ziemas periodā lido no Oslo uz Palangu divas reizes nedēļā. Kopumā ziemas sezonā maršrutā Palanga – Kopenhāgena lido 2 reisi dienā, 7 dienas nedēļa, bet maršrutā Palanga – Oslo lido 1 reiss dienā, 4 dienas nedēļā.

Vasaras grafiks 2012. gadam vēl nav sagatavots, bet visticamāk, ka tie būs 2 lidojumi dienā 7 dienas nedēļā uz Oslo un 2 lidojumi dienā 7 dienas nedēļā uz Kopenhāgenu.

"AirBaltic" lido 4 reizes nedēļā no Rīgas uz Palangu, šis maršruts ir daudz mazsvarīgāks, jo no Rīgas uz Liepāju ir ātrāk atbraukt ar mašīnu nekā lidot no Rīgas uz Palangu un pēc tam ar auto uz Liepāju.

Kauņas lidosta (http.//www.kaunasair.lv/index.php?lang=en)
Arī šī lidosta Liepājai ir interesanta. Pagājušā gadā tā kļuva par "Ryanair" galveno bāzi Baltijā, kas nozīmē reisus uz 15 galamērķiem – Birmingemu, Bristoli, Briseles “Charleroi”, Dublinu, Edinburgu, Frankfurti-Hānu, Gēteborgu, Līdsu, Londonas "Gatwick", "Luton", "Stansted", Maskavu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Tamperi, Rīgu. Šajā lidostā ielidojošie pasažieri parasti ir tūristi ar mazu budžetu, kas brauc apskatīt Baltijas valstis. Lielā daļā gadījumu viņi nepaliek Kauņā, bet gan braukā apkārt pa reģionu un, iespējams, pat lido atpakaļ no Viļņas, Rīgas vai Tallinas. Es ticu, ka Liepāja varētu iekarot šo tūristu interesi, ja tiktu nodrošināts sauszemes transports starp Liepāju un Kauņu, kas ļautu ar minimālugaidīšanas laiku nonākt galamērķī. Ja Liepājai būtu trīs mikroautobusi ar nosaukumu “The Liepaja Express”, kas 24 stundas diennaktī apkalpotu maršrutu Liepāja – Palanga – Kauņas, būtu iespējams sagaidīt pasažierus no visiem Palangas lidojumiem un lielu daļu Kauņas lidostā ielidojušo. Protams, ar transporta nodrošināšanu vien nepietiek, bet tas ir priekšnoteikums reklāmas kampaņai šajās lidostās.

Rīgas lidosta (http.//www.riga-airport.com/en)
Rīgas lidosta ir lielākā lidosta Baltijas valstīs, kas nodrošina lidojumus uz gandrīz visām Eiropas valstīm, kā arī bijušajām padomju republikām. Tomēr, manuprāt, tūristi, kas lido uz Rīgas lidostu, pārsvarā plāno turpat arī palikt. Rīgā piedāvā dažādas izklaides iespējas tūristiem, kas nozīmē, ka, atšķirībā no tūristiem, kas lido uz Palangu vai Kauņu, viņi tik daudz nebraukā pa reģioniem, bet paliek galvaspilsētā. Tāpēc es uzskatu, ka Rīgas lidosta nebūtu jānostāda priekšplānā izvēloties vietas, kur reklamēties. Es nesaku, ka reklāma tajā nav vajadzīga – protams, ka iebraukušos tūristus jāinformē par Liepājas esamību, bet tai nevajadzētu būt prioritātei. Transporta kustībai starp Liepāju un Rīgu būtu jābūt caurspīdīgai un saprotamai, ārpus lidostas būtu jābūt informatīvai reklāmai par skaisto Liepāju un to, kā turp nokļūt.

Šobrīd ir jauns veids kā nokļūt Liepājā pa tiešo no lidostas – iekāp taksī, kurš Tevi nogādā līdz autobusa pieturai, kur autobuss Tevi uzņem un nogādā Liepājā. Tomēr šī informācija tikpat kā nekur nav atrodama – tai būtu jābūt redzamai arī lidostas mājas lapā, lidostā pašā, kā arī dažādu aviokompāniju mājas lapās, sauszemes transporta sadaļās. Ārzemnieki šo jauno iespēju nemaz nezin, tāpēc to vajadzētu popularizēt.

Tāpat es nedomāju, ka Liepājai vajadzētu veidot papildus tiešos reisus starp Rīgu un Liepāju, jo jau šobrīd ir diezgan regulāri starppilsētu reisi šajā maršrutā.

 

Kas tad īsti jādara?

Palangas/Kauņas lidosta (Liepājas Ekspresis “The Liepaja Express”)

Pirmkārt.
Liepājas mēram jāsazinās ar aviokompānijām SAS un "Norwegian Air" un jālūdz abu kompāniju mājas lapās izvietot Liepājas vārdu blakus Palangai kā lidojuma galamērķi, kā arī abas šīs pilsētas reklamēt kompāniju ceļojumu katalogos. Tas nozīmē, ka, meklējot lidojumu galamērķi, mājas lapā rādīsies reiss Kopenhāgena – Palanga/Liepāja un Oslo – Palanga/Liepāja. Abām kompānijām būtu jālūdz arī izvietot informāciju par Liepāju sadaļās par Latviju. http.//www.norwegian.no/reisemal/alle-reisemal/ ar informāciju par pilsētu un to kā uz to nokļūt.

Varētu rasties jautājums – kāpēc SAS un "Norwegian Air" vispār gribētu piekrist izvietot šo informāciju mājas lapā, ja viņi paši no tā neko neiegūst. Pavisam vienkārši – Liepājas pilsētas domei jāgarantē, ka visus atbraukušos pasažierus gaidīs mikroautobusiņš, kurš par zemu cenu (Ls 6) būs gatavs tos nogādāt pa taisno uz jebkuru jau iepriekš rezervēto viesnīcu Liepājā vai, ja viesnīca nav iepriekš rezervēta, izlaidīs atbraucējus kaut kur pilsētas centrā tam iepriekš izvēlētā punktā. Tieši tas pats varētu attiekties arī par izejošajiem reisiem – projām braucošos pasažierus busiņam vajadzētu no pilsētas nogādāt lidostā tieši laikā uz izejošajiem reisiem. Maršrutu sarakstam būtu jāatrodas aviosabiedrību mājas lapā, lai palīdzētu piepildīt busiņu. Šāda veida sadarbība, pēc manām domām, varētu likties interesanta arī aviokompānijām, tā kā tas padarītu galamērķi pievilcīgāku tūristam – iespēja apmeklēt uzreiz divas valstis kā arī garantēts sauszemes transports līdz viesnīcai. Es ticu, ka kompānijas tam piekristu, ja pilsētas dome iesaistītos kā ieinteresētā puse. Kā šādu shēmu finansēt ?

Liepājas pilsētai jārīko konkurss privātai mirkoautobusu firmai, kas apkalpos jauno maršrutu. Kompānijām jāuzrāda plānotās izmaksas 2-3 braucieniem katru dienu ar fiksēto biļetes cenu 6 Ls/pasažierim. Liepājas pilsētai, savukārt, jāgarantē segt jebkādus kompānijām radītos zaudējumus (ja tādi būs) 75% apmērā pirmajā gadā, 50% apmērā otrajā gadā un 25% apmērā visā pārējā laikā. Zaudējumi tiek aprēķināti gada griezumā. Pie pašreizējās ekonomiskās situācijas un degvielas cenām, ceļš uz Palangas lidostu abos virzienos izmaksā 30 latus 8-vietīgajam mikroautobusam un 50 latus 15-vietīgajam mirkoautobusam. Tas nozīmē, ka pie biļešu cenām 6 Ls no personas, nepieciešami vismaz 5 pasažieri mazajā autobusiņā un 9 pasažieri lielajā, lai brauciens noslēgtos “pa nullēm”. Vidēji 2,5 pasažieri mazajā autobusiņā un 4,5 pasažieri lielajā autobusiņā vienā virzienā izklausās vairāk nekā reālistisks uzstādījums. Ilgtermiņā Liepājas pilsēta uz šo ideju neko nezaudēs – tieši pretēji, tiks piesaistīti tūristi, kas pilsētā atstās naudu.

Otrkārt.
Liepājas domei arī jāiegādājas reklāmas laukums pie Palangas lidostas, lai vizualizētu Liepājas kā piekrastes tūrisma pilsētas eksistenci, blakus, tik bieži pārblīvētajai Palangai. Manuprāt, Liepāja spēj piedāvāt tieši tik pat cik Palanga, ja ir runa par pludmales tūristiem.

Treškārt.
“The Liepaja Express” vajadzētu nodrošināt tiešo satiksmi starp Kauņas lidostu un Liepāju laikos, kad ielido reisi no Briseles, Frankfurtes-Hānas, Maskavas, Oslo, Parīzes, Stokholmas, Tamperes. Lielbritānijas galamērķi ir mazāk svarīgi, jo ar tiem lido daudz latviešu, kas dzīvo Lielbritānija, nevis tūristi, kas brauc atpūsties.

Pēc manām domām šobrīd galvenais ir sākt apkalpot Palangas lidostu un pēc tam, vēlams līdz 2012. gada vasaras sezonas sākumam, realizēt ideju par Kauņas lidostas apkalpošanu, risinot to kopīgi ar "Ryanair" un Kauņas tūrisma aģentūrām. Tas noteikti prasītu vismaz pāris mēnešu sagatavošanās laiku, un šeit aktīvu lomu būtu jāuzņemas Liepājas pilsētas domei, sazinoties ar "Ryanair" un garantējot lētu, regulāru un saskaņotu sauszemes transportu uz un no Liepājas, par to pretī saņemot pilsētas informācijas izvietošanu "Ryanair" biļešu rezervācijas sistēmā pie lidojumiem uz Kauņas lidostu.

Esmu runājis ar transporta uzņēmumiem un izskatās, ka viens brauciens maršrutā Kauņas lidosta - Liepāja turp-atpakaļ izmaksātu Ls 110 mazajam 8-vietīgajam busiņam un Ls 150 15-vietīgajam autobusam.

Ja biļetes cena tiktu noteikta Ls 15 no personas, tad būtu nepieciešami vismaz 8 pasažieri mazajā busiņā (vismaz 4 pasažieri katrā virzienā) un 10 pasažieri lielajā busiņā (vismaz 5 katrā virzienā), lai brauciens noslēgtos bez zaudējumiem.

Es ticu, ka arī šis nebūt nav nerealizējams uzstādījums, bet arī šeit jādarbojas tāpat kā Palangas gadījumā – jāsedz zaudējumi pārvadātājiem, lai kompānijas vispār būtu ieinteresētas darboties šajā maršrutā. Galīgās izmaksas var manīties atkarībā no pienākšanas uz izbraukšanas laikiem. Ir iespējams, ka viens un tas pats autobuss var uzņemt braucējus no reisiem abās lidostās vienā braucienā.

Liepājas lidosta

"airBaltic"
"airBaltic" vajadzētu atsākt lidojumus uz Hamburgu un Kopenhāgenu, kas tika atcelti pirms diviem gadiem, kā arī par galamērķi lidojumiem no Rīgas izvēlēties Liepāju, nevis Palangu. Lidosta tāda kā tā ir šobrīd ir spējīga apkalpot šos lidojumus. Liepājas domei vajadzētu censties piespiest Latvijas valsti kā "airBaltic" īpašnieku šādi rīkoties.

SAS
Cik es noprotu pēc sarunas ar lidostas direktoru, SAS īpašumā arī ir lidmašīnas, kas spējīgas nosēsties Liepājas lidostā. Liepājas pilsētas domei vajadzētu nekavējoties sazināties ar SAS vadību un piedāvāt aviokompānijai atlaides lidostu nodevai reisiem uz Liepājas lidostu 75% apmērā pirmajā gadā, 50% apmērā otrajā gadā un 25% apmērā trešajā gadā, līdz beidzot sākot no ceturtā gada atlaide vairs netiktu piešķirta. Šobrīd lidosta ienes tikai zaudējumus, tāpēc tā jāaktivizē. SAS jau ir ieinteresēta šajā pasaules daļā, tāpēc tikai jāpiedāvā izdevīgi noteikumi.

"Norwegian Air"
Apskatot avio floti, konstatēju, ka šobrīd šī kompānija izmanto tikai Boeing lidmašīnas, kas nav spējīgas nosēsties Liepājas lidostā.

Liepājas lidostas rekonstrukcija

(Šī ir viena no galvenajām problēmām, kuru jārisina, lai radikāli mainītu pašreizējo situāciju)

Liepājas pilsēta ir izlēmusi veikt Liepājas lidostas renovāciju jeb, citiem vārdiem, tās atjaunošanu bez jebkādām radikālām izmaiņām lidostas skrejceļa jautājumos. Vienīgais loģiskais solis lidostas jautājumā būtu kapitāla skrejceļa pārbūve, lai ļautu tajā nosēsties "Boeing" tipa lidmašīnām, nevis atjaunot skrejceļa segumu pa Ls 2 500 000, lai arī turpmāk šeit varētu nosēsties tikai nelielas lidmašīnās ar ne vairāk kā 50 pasažieriem. Liepājas lidostai nav nākotnes, ja nepielāgosim to, lai tā būtu spējīga uzņemt pasaulē populārākās lidmašīnas "Boeing".

Liepājas domei vajadzētu domāt vismaz 20 gadus tālā nākotnē un saprast, ka lidostas attīstīšana ir vienīgais veids kā ievērojami palielināt tūristu pieplūdumu pilsētā un reģionā. Tas palīdzēs ne vien tūrisma biznesam, bet arī industrijai. Ir svarīgi saprast, ka Liepājas attīstība ir tieši saistīta ar to, cik tā būs pieejama cilvēkiem, un attīstot lidostu, ļaujot jebkurai pasaules aviokompānijai šeit darboties, būtu lielisks risinājums pieejamībai.

Sarunā ar lidostas direktoru uzzināju, ka, lai pagarinātu skrejceļu, lai tas būtu pietiekami liels "Boeing" lidmašīnām, būtu nepieciešami vēl Ls 500 000. Manuprāt, tas ir vienkārši stulbi papildus renovācijai paredzētajiem Ls 2 500 000 neieguldīt vēl Ls 500 000, jo rezultātā mūsdienu populārākās lidmašīnas tāpat tur nevarēs nosēsties. Uz 2,5 miljonu latu fona, šie 0,5 miljoni latu ir nieks (vien 20% vairāk), lai lidostu padarītu konkurētspējīgu globālā mērogā. Savukārt veicot renovāciju bez skrejceļa pagarināšanas mēs iegūsim atjaunotu lidostu, kura stāvēs tukša un neizmantota, jo nespēs ieinteresēt potenciālos aviopārvadātājus.

Es varu iztēloties kā nākotnē dažādas Eiropas aviokompānijas, it īpaši lētās kompānijas kā "Ryanair", "WizzAir", "EasyJet" un citas, izvēlēsies Liepāju kā lidojumu galamērķi. Ir tomēr vērts atcerēties, ka restorāni un viesnīcas šeit ir daudz lētāki nekā Rīgā, kā arī Liepājā ir vienas no vispieejamākajām un skaistākajām pludmalēm visā Baltijas reģionā.

Liepājas Dome varētu šo naudu ietaupīt netērējot to uz tādām lietām kā.
1) 450 000 eiro iegādājoties skvēru pilsētas centrā tikai tāpēc, lai tas netiktu "McDonald s" restorānam
2) 120 000 latus pērkot zemes gabalu no privātpersonas kapsētas teritorijas paplašināšanai, nevis paņemot no valsts zemes gabalu turpat blakus bez maksas
3) 1 600 000 latus tērējot tehniskajiem projektiem jaunajai koncertzālei.

Es tikai cenšos pateikt, ka pirms būvēt koncertzāles un citas vērtīgas atrakcijas pilsētā, būtu svarīgi parūpēties par to, lai cilvēki uz šo pilsētu varētu arī nokļūt. Pēdējos desmit gados ne tuvu nav darīts pietiekami, lai uzlabotu tūrisma situāciju pilsētā. Trīs lielākās pilsētas viesnīcas ir bankrotējušas un daudzas mazās ir slēgtas – tas vien liecina, ka netiek darīts pietiekami daudz, lai pievilinātu tūristus un lidostas jautājums ir viens no tiem, kas varētu šo bildi pagriezt pilnīgi pretējā virzienā. Liepājas tūrisma budžets 2012. gadam ir Ls 58 000, ieskaitot algas un izdevumus tūrisma informācijas birojam. Tad jau labāk netērēt neko, jo tas ir tas pats, kas barot 100 ziloņus ar vienu mazu maisiņu vecas maizes.

Pilsētas zīmols
Man izskatās, ka Liepājas pilsētas domei nav gatava reklāmas profila, vismaz spriežot pēc reklāmas materiāliem, kurus pilsēta izplata, tas nav uzskatāmi redzams. “Liepāja, vēju pilsēta” - kurš grib uz tādu braukt? Nu noteikti ne es. Un patiesībā jau tas vējš nemaz tik daudz nepūš. Tāpat ir minēts “Dzintara ceļš” gar jūru starp Liepāju un Jūrkalni, taču arī šī izprieca nav pārāk vilinoša. Mums ir jauka veca pilsētiņa ar baltu smilšainu pludmali, mums ir Karosta, kas, vietējos iedzīvotājus ne pārāk interesējoša, tūristiem var likties ļoti interesanta. Mums ir daudzi, kvalitatīvi restorāni, lielas un mazas viesnīcas un viesu nami, jauns un moderns SPA un sporta centrs, ledus halle, kinoteātris, vairāki mūzikas klubi un nakts klubi, kas piedāvā izklaides 24 stundas diennaktī, 3 lieli iepirkšanās centri, vecs tirgus, vairākas vecas baznīcas, muzejs, galerijas, izjādes ar zirgiem un daudz kas cits.

Lai pievilinātu cilvēkus, jāpiedāvā izklaides par pieejamu cenu. Tāpēc uzskatu, ka uzsvars jāliek uz zemajām cenām pilsētas restorānos, klubos, viesnīcās, iepirkšanās centros, nevis jāreklamē stiprs vējš un dzintaru taka – tas vienkārši nestrādā. Liepājas komercmateriāliem ir jāmainās – ir jāieklausās jaunajā paaudzē.

Liepājas tūrisma mērķauditorijai būtu jābūt 16 – 45 gadus veciem cilvēkiem, jo tieši šī vecuma tūristi ir gatavi tērēt naudu izklaidei un tieši šī izklaidēs iztērētā nauda nes ienākumus pilsētai. Veci cilvēki parasti nav tendēti tērēt daudz naudas izklaidei – viņi parasti paliek mājās un brauc ceļojumos reizi gadā. Ja viņi gribēs uz šejieni atbraukt, viņi brauks neatkarīgi no mums.

Reklāmas materiāliem vajadzētu fokusēties uz lētajām cenām un pludmali, jo vējš, dzintars un citas skaistas lietas tūristus uz pilsētu nevilina – tās ir lietas, ko tūristi paši šeit atklās, kad spēcīgais vējš nopūtīs viņu cepuri no galvas. Bet tas notiks tikai tad, ja viņi šeit vispār ieradīsies ... un to, savukārt, var panākt piedāvājot jebkuras izklaides par labāku cenu, nekā citur.

Liepāja vislētākā un labākā

30 bāri (vidējā alus cena 0,5 litri – 1,40 eiro)
5 dzīvās mūzikas un nakts klubi (vidējā ieejas maksa 2,50 eiro)
30 restorāni (vidējā cena vidēja izmēra maltītei 6,00 eiro)
30 viesnīcas (vidējā cena divvietīgai istabiņai 20 eiro)
5 km baltu smilšu pludmales pašā pilsētas centrā
SPA un sporta centrs, kinoteātris, ledus halle, izjādes ar zirgiem, muzeji, baznīcas un daudz kā cita.

Liepāja! Kāpēc gan pārmaksāt?

Nākotnē par saprātīgiem līdzekļiem izveidojamas atrakcijas tūristiem

Peldbaseins kanālā

http://www.e-architect.co.uk/copenhagen/copenhagen_havnebad.htm
http://kubik.kk.dk/fisketorvetbad
http://sdarchitecture.org/2010/03-10/sd-waterfront-case-study-2
http://en.wikipedia.org/wiki/Copenhagen_Harbour_Baths

(Realizējams pirms 2012.g. vasaras sezonas)

Šī ideja nāk no Kopenhāgenas, kur darbojas jau 3 šādi ostas baseini pašā pilsētas centrā – tās ir kļuvušas ļoti populāras un tā ir jauka izklaide kā tūristiem, tā vietējiem iedzīvotājiem. Atrašanās vieta varētu būt starp abiem kanāla tiltiem. Tiktu izbūvēts mazāks baseins bērniem ar seklāku gultni un lielāks baseins pieaugušajiem bez mākslīgas gultnes.

Kopenhāgenas baseina modelis ir ļoti ekskluzīvs. Liepājas baseins varētu būt daudz vienkāršāks, tātad arī lētāks. Kopenhāgenas baseina tuvumā nav ģērbšanās kabīņu un tualetes ir vairāk nekā 100 metru attālumā. Liepājā būtu iespējams izvietot ģērbšanās kabīnes tādas kā pludmalē kā arī konteinera tipa tualetes ar pieslēgtu ūdens padevi, blakus baseinam. Apkārtni vajadzētu iekārtot tā, lai cilvēki varētu turpat gulšņāt un sauļoties, kā arī vienmēr tuvumā būtu jābūt kādam profesionālam glābējam. Būtu jārod iespēja turpat blakus izvietot arī kādu saldējuma kiosku (iespējams pārvietojamu uz riteņiem), kurš pie reizes varētu tirgot arī dzērienus.

Tāpat kā Kopenhāgenā, būtu nepieciešams tornis, no kura iespējams lekt dažādos augstumos, kā arī baseinam jābūt vismaz 50 metrus garam, ja kāds vēlas to izmantot treniņu nolūkos. Kopenhāgenas baseina darba laiks ir no 7.00 līdz 19.00 katru dienu no 1. jūnija līdz 31. augustam, kas, manuprāt, ir labs darba laiks, jo cilvēki varētu vēlēties nelielu peldi pirms darba. Vietai vajadzētu būt bezmaksas ieejai, un tās darbību būtu jāfinansē pilsētas domei. Tā būtu pirmā šāda tipa izklaide Baltijā – tātad lieliska reklāma Liepājai. Manuprāt, šo izklaidi būtu iespējams izbūvēt līdz 2012. gada vasaras sezonas sākumam un tam nevajadzētu maksāt vairāk nekā 50 000 latiem – šeit runa ir tikai par gribēšanu. Vasaras sezonas laikā būtu nepieciešami 2 pilna laika darbinieki, tīrīšanas darbus varētu veikt komunālā pārvalde – manuprāt, šis būtu lēts un interesants izklaižu veids.

Lielceļa pludmale
http.//www.highways.dk/strande/

(Realizējams pirms 2012.g. vasaras sezonas)

Es pats esmu uzaudzis līdz ar šādām pludmalēm, jo tās visas atradās Dānijas rietumu krastā un tādas ir bijušas kopš es sevi atceros. Liepājas ģeogrāfija ir ļoti līdzīga Dānijas rietumu krastam, tāpēc neredzu iemeslu, lai šādas pludmales šeit neiekārtotu. Dānijā šādās pludmalēs nav iebraukšanas maksas un tajās darbojas parasti satiksmes noteikumi – ātruma limits ir 30 km/h, jābrauc pa labo pusi, zirgiem, velosipēdiem un gājējiem ir priekšroka, nedrīkst pietuvoties ūdens malai tuvāk kā 20 metrus. Pludmales ir slēgtas satiksmei tikai ja ir spēcīga vētra vai ļoti biezs sniegs.

Es ticu, ka varētu noteikt arī simbolisku cenu iebraukšanai šajā pludmalē, lai nodrošinātu tās uzkopšanu. Es domāju, ka varētu šādu pludmali ierīkot pie mola aiz zvejniecības ostas. Tas ļautu cilvēkiem iebraukt pludmalē un doties pastaigā pa molu. Šajā teritorijā tikpat kā nekad nav atpūtnieku, kā arī zvejniecības ostā jau ir caurlaižu punkts, kurā arī varētu ierīkot biļešu tirdzniecības vietu – atliktu tikai nodrošināt vairāk darbinieku un vienoties, ka biļešu tirdzniecības ienākumi nonāk pilsētas kasē.

Investīcijas, kas nepieciešamas ir tikai zīmes, kas norādītu kā tur nonākt, tāpat pāris reizes gadā būtu jānolīdzina pludmale, lai to padarītu stingrāku braukšanai, kā arī būtu jāsaremontē pievadceļš, kas savieno zvejas ostu ar pludmali.

Administrēt šo projektu varētu Tūrisma informācijas birojs, kurš arī saņemtu ienākumus no šī projekta, kurus varētu izlietot reklāmas vajadzībām.

Viss, kas pilsētai jādara, ir šis projekts jāiesāk – pēc tam tas darbosies pats par sevi, kā arī ģenerēs ienākumus tūrisma informācijas birojam, labākai pilsētas reklamēšanai. Attiecībā uz ienākumiem, es uzskatu, ka būtu pieņemam cena Ls 1 no mašīnas. Vasaras sezonā (90 dienas) varētu būt aptuveni 50 automašīnas dienā un ziemas sezonā (270 dienas) varētu būt aptuveni 10 mašīnas dienā.

Ienākumu aprēķins.

Vasara.
Ls 1 x 50 automašīnas x 90 dienas = Ls 4500
Ziema.
Ls 1 x 10 automašīnas x 270 dienas = Ls 2700
No tā PVN 22% = 1298,36 Ls
Ienākumi bez PVN = 5901,64 Ls

Izdevumu aprēķins.
Biļešu tirdzniecība par gadu (10 % komisijas maksa biļešu tirgotājiem) = Ls 720
Tīrīšanas izdevumi aptuveni Ls 150 mēnesī = Ls 1800
No tā PVN 22% priekšnodoklī = 454,43 Ls
Izdevumu atrēķinot priekšnodokli = Ls 2065,57

Peļņa Ls 3836

Šī peļņa varētu tikt tērēta reklāmas izdevumiem, lai šo jauno iespēju popularizētu ārpus Liepājas, tādējādi palielinot potenciālos ienākumus nākamajos gados. To varētu izmantot cilvēki, kam jānogādā sērfošanas vai kaitošanas ekipējums pludmalē. Un jau atkal – šī būtu pirmā lielceļa pludmale Latvijā.

Liepājas moli

(Realizējams pirms 2013.g. vasaras sezonas)

Liepājā ir ļoti liela molu sistēma – reti kurā citā pilsētā to ir tik daudz. Pa moliem ir ļoti patīkami pastaigāties. Molus vajadzētu restaurēt – atjaunot to segumu, padarīt tos staigājamus un pieejamus arī velobraucējiem un skrituļotājiem. Tāpat arī nepieciešamas zīmes, kas norāda ceļu uz moliem un pie moliem jāizvieto zīmes ar aprakstiem par to, kā šie moli celti un ar kādu iemeslu.

Šobrīd Liepājā ir tikai viens ērti pieejams mols – tas ir Karostā. Pārējiem moliem var piekļūt tikai vietējie iedzīvotāji, kas zin kā tur nokļūt. Pat uz Karostas mola atrašanās vietu nenorāda neviena ceļa zīme. Manuprāt, Ziemeļu molu atkal vajadzētu atvērt automašīnām. Atvērtajā mola pusē vajadzētu ierīkot nelielu sētiņu un molu varētu slēgt īpaši sliktos laikapstākļos. Šis mols pats par sevi jau ir atrakcija – garākais braucamais mols Baltijā. Iespējams, ka domei vajadzētu norīkot cilvēkus izpētei, kā padarīt molus interesantus tūristiem.

Forti

(Realizējams pirms 2013.g. vasaras sezonas)
Situācija tā pati, kas ar moliem – tie ir vēstures pieminekļi, liecības. Arī šeit vajadzētu domāt par to, kā fortus padarīt interesantākus, piedodot vēsturiskajam vēl papildus piedzīvojumu vērtību. Tieši šādas lietas ir interesanta tūristiem, kas pirmo reizi ierodas Liepājā.

Tomēr, lai fortus padarītu pieejamus tūristiem, jāveic virkne pasākumu.
1) Jāuzlabo piekļūšana fortiem
2) Ceļa zīmes kā uz fortiem nokļūt no pilsētas centra
3) Vēsturiska informācija par fortiem izvietota pie tiem
4) Regulāra zāles pļaušana pie fortiem
5) No fortiem jāiztīra visi atkritumi un jāuztur tie kārtībā visu gadu
6) Jāizvieto soliņi un atpūtas stūrīši
7) Tualetes pie visiem fortiem

Karsto avotu baseins

(Realizējams pirms 2013.g. vasaras sezonas)

Ja Liepājā tiks atvērts visu gadu darbojošs karsto ūdeņu baseins, esmu drošs, ka tūrisma līmenis pieaugs par vismaz 25% pirmo divu gadu laikā. Tas noteikti palīdzētu tūrismam Liepājā gan vasarā, gan ziemā un kļūtu par Liepājas centrālo izklaidi arī pašiem liepājniekiem. Es domāju, ka šī doma, kopā ar iepriekš minētajām atkal padarītu Liepāju par atpūtnieku pilsētu – tādu kāda tā bija pirms okupācijas. Esmu drošs, ka iespējams izveidot vienkāršu un lētu baseina versiju, neieguldot miljonus latu projektā, kurš nekad netiktu realizēts. Šādu vietu varētu administrēt jaunatklātā SPA centra vadība. Es esmu pārliecināts, ka jāsāk spert pirmie soļi jau šobrīd, finansiāli jāgatavojas šāda projekta realizēšanai, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Liepājas kā atpūtas pilsētas tēlu. Kā esmu informēts, vecais urbums vēl joprojām darbojas, tātad ir iespējams ietaupīt ļoti daudz naudas.

Promenāde

(Realizējams pirms 2012.g. vasaras sezonas)

Promenāde būtu jāpārveido tā, lai pa to būtu iespējams nonākt līdz pat jūrai. Līdz šim kā iemesls, kāpēc tas nav izdarāms ir zvejas ostas atrašanās starp jūru un promenādi. Es nesaskatu kāpēc tas traucē promenādes pagarināšanu – daudzviet pasaulē zvejas ostas ir publiski pieejamas vietas. Ostas teritorija nepieder privātajam sektoram, tāpēc neredzu kas pilsētai liedz atvērt šo teritoriju publikai. Tas ļautu cilvēkiem pa promenādi nonākt līdz pat jūrai un molam, kā arī tūristiem varētu likties interesanti redzēt, kas notiek zvejas ostā.

Padomju laikos visas ostas bija aizliegtās teritorijas, kur ienākt varēja tikai tur strādājošie. Man izskatās, ka šī tradīcija saglabājusies arī mūsdienās, par ko liecina arī tas, ka 90% no ostas betona sienas vēl joprojām ir saglabājusies. Es uzskatu, ka šo sienu vajadzētu pēc iespējas ātrāk nograut, lai ostas teritorija būtu pieejama katram interesentam, tai skaitā tūristiem, jo kanāls taču ir viens no mūsu pilsētas pērlēm.

Patiesībā es esmu vienīgais, kas ir nojaucis daļu šīs sienas aiz „Fontaine Royal” viesnīcas. Ja skatāmies šajā virzienā, ir daudzas vēsturiskas ielas, kurām šī siena bloķē piekļuvi pie kanāla – piemēra Friča Brīvzemnieka iela, kura varētu savienot kanālmalu pa tiešo ar pilsētas centru. "Fontaine Royal" viesnīcai pieder veca garāža/darbnīca, kas atrodas tieši šīs ielas centrā, bet es būtu gatavs to nojaukt, ja tas būtu nepieciešams, lai savienotu šo ielu ar promenādi. Jo vairāk ceļi ies uz ostu, jo dzīvāka tā paliks. Un ja vēl pa promenādi būtu iespējams nonākt līdz jūrai... Es pats esmu vairākas reizes bijis zvejas ostas teritorijā un varu droši teikt, ka tā nav ne dzīvībai bīstama, ne arī redzu kādu citu iemeslu kāpēc cilvēki šeit nedrīkstētu staigāt. Manuprāt, tā ir tīri veca padomju laika domāšana, ka visur jāsabūvē sienas un jānoliek sargi.

Vasaras gājēju iela

Es ierosinu slēgt satiksmei Peldu ielu posmā no Uliha ielas līdz jūrai vasaras karstākajā sezonā, jūlijā un augustā, pārveidojot to par gājēju ielu uz šiem diviem mēnešiem katru gadu. Šeit varētu sarīkot kādu tirdziņu, ielu muzikanti varētu spēlēt savus instumentus saulainās dienās. Tas vienkārši radītu patīkamu relaksētu atmosfēru bez automašīnām.

Pludmales restorāni

Ja Liepāja vēlas pludmalē redzēt restorānus un bārus, kas apkalpotu tūristus vasaras sezonā, tad pilsētai vajadzētu parūpēties par pamatvajadzībām – elektrības pieejamība, ūdens un kanalizācija. Bez šīm lietām nav iespējams neko piedāvāt, ja vien neskaita jau gatavu ēdienu polietilēnā.

Vajadzētu ierīkot vismaz 5 vietas pludmalē, kur varētu tikt ierīkoti restorāni vai bāri. Pilsētas domei jāsaprot, ka nevienam uzņēmējam neatmaksājas atvērt savu biznesu pludmalē, kura aktīvi darbojas tikai divus, trīs mēnešus gadā, turklāt, vēl visa peļņa jātērē uz plastmasas traukiem un apsardzi, kā arī tirdzniecības vietas uzcelšanu un nojaukšanu. Tas, savukārt, nozīmē mazākus ienākumus no nodokļiem, mazāk izklaižu tūristiem. Pilsētai ir jāsper pirmais solis šajā jautājumā.

Mana ideja ir, ka pilsētai būtu jāizvieto pludmalē kādas 5 koka mājiņas bez pamatiem, kas iederas apkārtējā vidē, aptuveni 30-40 kv.m lielas. Šīm ēkām jābūt savienotām ar elektrību, kanalizāciju un ūdeni – jābūt gatavām darboties kā pludmales bāram/restorānam. Šādā veidā būtu iespējams piesaistīt uzņēmējus. Jāsaprot, ka pilsētas ieņēmumi neveidosies tikai no īres maksas ko uzņēmēji maksās par telpām, bet arī no tur strādājošo darbinieku algām. Tāpat šādas koka mājiņas ļautu pagarināt pludmales sezonu, jo cilvēki arī oktobra beigās varētu sēdēt iekštelpās, vērot jūru un ieēst kādu bļodiņu soļankas vai frikadeļu zupas.

Karosta

Karostu būtu jāuztver kā nopietnu tūrisma objektu, nevis tikai kaut ko, kas ar laiku sabruks un pazudīs, jo tieši tas ir tas, kas šobrīd ar to notiek. Šī pilsētas daļa ir tikusi ignorēta ļoti ilgu laiku – vēl pavisam nesen pilsētas mērs ar savu komandu vēlējās veco cara laika manēžu pārdot vācu kompānijai noliktavas vajadzībām. Tas parāda to, cik daudz, vai drīzāk maz, Seska kungs ciena šo pilsētas daļu. Tomēr iespējams labāk skatīties nākotnē, nevis meklēt vainīgos pagātnē.

Tūristiem jābūt pieejamai informācijai par to, ka noticis Karostā pirms padomju okupācijas un tās laikā. Jābūt daudz plašākai informācijai attēlu un vēsturisko aprakstu veidā gan internetā, gan arī pie ēkām visā Karostā. Jāatver apskatei jūrnieku barakas, kā arī tās jāiekonservē, lai to stāvoklis nepasliktinātos vēl tālāk. Vecajā manēžā varētu rīkot izjādes ar zirgiem.

Karostas cietums ir dzīvs pierādījums tam, ka ārzemju tūristus tik tiešām interesē Karostas vēsture. Pilsētai vajadzētu konsultēties ar Karostas cietuma projekta autoriem un domāt kā padarīt arī pārējo Karostas daļu pievilcīgu tūristiem.

Pēc manām domām, visas vecās Karostas ēkas, kas pieder pilsētai, un netiek izmantotas būtu bez maksas jānodod Karostas cietuma projekta autoriem, protams, ja viņi paši tam piekristu, lai tās varētu padarīt pieejamas visiem interesentiem. Piemēram, līdzīgi kā pašā cietumā jau šobrīd ir iespējams piedalīties vēsturiskā šovā (nakšņošana kā ieslodzītajam) tā citās Karostas ēkās, iespējams, varētu izveidot citas atrakcijas.

Piemēram Eiropā ir populāra atrakcija "The Dungeons" (http.//www.thedungeons.com/), kur dažādās pilsētās, ceļojumā pa pazemi aktieru pavadībā stāsta par tās pilsētas vēstures ļaunākajiem brīžiem – piemēram, mēri, lielu ugunsgrēku vai ko citu.

Ļoti svarīgi ir arī tas, lai pilsēta nodrošina to vēl esošo ēku saglabāšanos, jo laika gaitā daudzas no ēkām ir izlaupītas, ķieģeļi aizvesti kā trofejas, bet neviens neko šajā sakarā nedara. Tas mani personīgi ļoti sarūgtina – pilsētai par savu īpašumu vajadzētu rūpēties un sargāt tāpat kā to dara privātīpašnieks, bet diemžēl to nevar saskatīt Karostas gadījumā. Ir skaidri redzams, ka, ja viss tiek darīts pareizi, kā tas ir Karostas cietuma gadījumā, tas vilina tūristus atbraukt uz mūsu pilsētu un atstāt šeit savu naudu, kā arī rada darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Gaisa pūķu festivāls

Tā kā Liepāja sevi dēvē par vēju pilsētu, tad kāpēc gan rudenī nerīkot gaisa pūķu festivālu? Šo pasākumu varētu organizēt kultūras pārvalde un tas pievilinātu cilvēkus no citām pilsētām un būtu jauka izklaide vietējiem iedzīvotājiem it sevišķi klusajā sezonā.

Ziemas ēdiena festivāls

Liepājai nepieciešamas izklaides, ko piedāvāt tūristiem ziemas sezonā. Ēdiens ziemā vienmēr ir laba ideja. Mana ideja ir nedēļu garš festivāls ziemā, kura laikā pilsēta un vietējie restorāni strādā kopā un piesaista tūristus. Katrs restorāns maksā noteiktu maksu par piedalīšanos – iespējams, šī maksa varētu būt atkarīga no vietu skaita restorānā vai kā cita. Galvenais – jo vairāk restorānu piedalās, jo labāk.

Bet, lai šādu jaunu projektu aizsāktu, jābūt kādam grūdienam, kuru vajadzētu dot pilsētas domei. Ja pilsētas dome sniegtu Ls 3000 finansējumu reklāmai un visi piedalošies restorāni kopā savāktu vismaz tikpat lielu naudas summu, tas dotu kopumā Ls 6000, lai šādu festivālu reklamētu. Es ticu, ka festivāls ļautu uzņēmumiem atpelnīt vismaz šo pašu summu un tas ienestu pilsētā dzīvību arī gada tumšajā periodā. "