Tradicionālie vācu alus svētki Oktoberfest Minhenē notiek jau kopš 1810.gada. Īpaši šiem svētkiem Bavārijas alus darītavas raudzē īpašu alu, kura sastāvam ir noteiktas prasības.

Katru gadu šie svētki pulcē milzīgu skaitu apmeklētāju. Pastāv uzskats, ka svētku idejas pamatā ir kroņprinča Ludviķa un princeses Terēzes kāzas 1810.gada 12.oktobrī, kad Minhenē notika neskaitāmas privātas un publiskas svinības un kulminācija – zirgu skriešanas sacensības. Taču šāds skaidrojums svētku izcelsmei ir visai strīdīgs.

Agrāk svētkos izmantoja keramikas kausus. Mūsdienās izmanto tikai stikla kausus, jo keramikas kausus ļoti bieži piesavinājās kā svētku suvenīru. Sākotnēji alus kausa tilpums bija 1,069 litra, kas vācu valodā tiek apzīmēts ar "Mass", un 19.gadsimtā šī mērvienība bija atpazīstama visā Eiropā. Bavārijā un Austrijā kausus izmanto gan alus, gan alus dzērienu pildīšanai. Tiek uzskatīts, ka māla alus kausos alus ilgāk saglabājas auksts, taču ar pirmo acu uzmetienu nav iespējams noteikt, vai iepildīts atbilstošs daudzums alus. Ieviešot metrisko vienību sistēmu, "Mass" alus daudzums tika pielīdzināts vienam litram.

Senajiem māla kausiem tika veidoti cinka vāciņi, kuri tika stiprināti pie kausa oss. Šādos alus kausos gan viesiem bija vēl grūtāk redzēt, cik daudz alus ir iepildīts kausā.

Antikvariātā ir pieejami vairāki alus kausi, no kuriem viens atspoguļo dzīru ainu, tai skaitā kautiņu, ar kuru dažkārt beidzās pārmērīga alus patērēšana. Bez krāšņā Bavārijas alus kausa ar uzrakstu "Tikai ar apiņiem ir iegūstami labi pilieni", antikvariātā nopērkami arī balti alus kausi ar reljefu rakstiem un cinka apdarinātiem vāciņiem.