Aizvadīta kārtējā Liepājas domes sēde, kurā deputāti pēc savstarpējām diskusijām pieņēma vairākuma atbalstītus lēmumus 26 darba kārtības jautājumos.

12.aprīļa domes sēde noritēja mierīgi – bez sišanas pa galdu, taču ne bez savstarpējām diskusijām. Līdz 15.marta domes sēdes kaislību izvirdumiem bija tālu. Sēdes vadītājs šoreiz bija “bruņojies” ar domes sēdes reglamentu, kas atvērts gulēja pie Seska kunga kreisās rokas. Tomēr iztika bez šā dokumenta lasīšanas, jo deputāti cītīgi uzraudzīja cits citu, lai netiktu pārsniegts runātāja laika limits (3 min.) vai tieši otrādi – ierobežotas tiesības izteikties. Kā kolēģima Gunāram Ansiņam norādīja deputāts Ivars Kesenfelds – man ir tiesības runāt trīs minūtes kaut vai galīgas muļķības (citā brīdī gan deputāts Ansiņa kungam aizrādīja, ka nevajadzētu izmantot šo laiku tukšām runām).

Domes sēdes darba kārtībā bija virkne formālu jautājumu, taču netrūka arī svarīgu lēmumu.

Pirmais domes sēdes darba kārtībā bija lēmumprojekts par 2011.gada pārskatu. Jautājumus uzdeva tikai deputāts Ivars Kesenfelds, kurš interesējās par pašvaldības ņemto kredītu procentu likmēm (1,2 – 3,4% viņam atbildēja domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs) un deputāte Elita Kosaka, kas sīki iepazinusies ar lēmumprojekta pielikumiem, norādīja Uldim Seskam, ka vajadzētu ne tikai lielītais ar sasniegumiem 2011.gadā, bet neaizmirst arī pateikt, ka bezdarba līmenis Liepājā ir 12,7%, vidējā darba samaksa – nedaudz virs minimālās algas, turklāt pērn Liepāju pametuši 1000 ekonomisko bēgļu.

Ar finansēm saistīts bija arī cits sēdes lēmumprojekts – grozījumi 2012.gada budžetā. To pamatā, kā izteicās Fricbergs, ir Eiropas projektu īstenošanai ņemtie kredīti un pilsētas budžetā ieskaitītās valsts mērķdotācijas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie 76 tūkstoši latu Latvijas olimpiādes rīkošanai Liepājā šajā vasarā.

Elitai Kosakai bija iebildumi pret grozījumos paredzēto pašvaldības finansējumu vairāk nekā 20 000 latu apjomā Liepājas universitātei – biogāzes ieguves optimizācijai veltīta projekta izstrādei, kā arī vieslektoru apmaksai. Viņa ieteica šos līdzekļus labāk atvēlēt pirmsskolas iestāžu pedagogu algām. Mēra vietniece Silva Golde iebilda, ka atbalsts ausgtskolai  tiek sniegts saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu un tas vajadzīgs, lai “piesaistītu Liepājai jaunus cilvēkus”.

Ivars Kesenfelds, tāpat kā iepriekšējā domes sēdē, atteicās balsot par finanšu jautājumiem, pamatojot savu lēmumu ar to, ka pašvaldība joprojām ignorē deputāta tiesības un neizsniedz pieprasītos finanšu dokumetus, kā arī laikā neatbild uz iesniegtajiem pieprasījumiem.

Ivars Kesenfelds pat izteica pieņēmumu, ka Seska kungam laikam ir interešu konflikts un viņš kaut kā personīgi saistīts ar būvfirmām, kas apgūst ES finansējumu, jo tieši šos dokumentus mērs atsakoties viņam izsniegt.

Deputāts Ivars Ķervis par šādu runāšanu bija ļoti dusmīgs, un pieprasīja izbeigt “žuļiciskos izgājienus” vai uzrādīt konkrētus faktus. Ķervis izteica gatavību “stāties blakus” Kesenfeldam, ja “Seska kungs tiešām kaut ko pārkāpis”. Uz to Ivars Kesenfelds atbildēja, ka nav lūdzis Ķervja kungu stāsties sev blakus, bet, kas attiecas uz faktiem, tad izsūtīšot pa epastu tos visiem domes deputātiem.

Uldis Sesks izlikās to visu nedzirdam, tāpat kā mazliet vēlāk viņam adresēto deputāta Kesenfelda pārmetumu, ka mērs īpaši enerģiski personīgi lobējot SIA “Rapsoil” vēja parka projektu, kurš pilsētai kopumā nesīšot vien niecīgu labumu.

Diskusijas izvērtās ap lēmumprojektu par Liepājas Valsts tehnikuma attīstības koncepciju, kas paredz tehnikuma ēku renovāciju par aptuveni 13 miljoniem latu (407 Ls uz vienu kv.m), lielāko daļu no kuriem tehnikums cer saņemt kā ERAF finansējumu. Koalīcijas deputāts Jānis Vilnītis šajā balsojumā atturējās, motivējot savu lēmumu ar to, ka izmaksas ir pārspīlētas, jo vienas kopmītnes ēkas renovācijai plānotie Ls 1,8 miljoni ir gandrīz tikpat liela summa, par kādu nesen pārdota pieczvaigžņu viesnīca pilsētas centrā. Vilnīti arī neapmierinot tas, ka tikai 2,5 miljoni latu no plānotās summas paredzēti iekārtu un aprīkojuma iegādei. Silva Golde iebilda, ka aprēķini ir aptuveni un tos nevajagot dramatizēt, turklāt vispirms tehnikumam jākvalificējas ERAF finansējuma saņemšanai.

Ivars Kesenfelds šo projektu nodēvēja par Tautas partijas “pēdējo atraugu Liepājā”.